Organizētības tests
Organizētība nav spīdīgi nopulēts plaukts, bet gan strādājošas sistēmas: zināt, kur kas atrodas, neaizmirst savas saistības un netērēt dzīvi, meklējot atslēgas, failus vai „to e-pastu, kurā bija rakstīts”. Pētījumi liecina, ka nekārtība maksā ne tikai laiku, jo tā paaugstina kortizola līmeni un nogurdina uzmanību.
Divpadsmit jautājumi novērtēs jūsu organizētību četrās jomās: fiziskā vide, digitālā kārtība, saistības un finanses.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kāpēc organizētība ir nevis par tīrību, bet par uzmanību?
Nekārtības cenu mēra nevis estētikā, bet uzmanībā: Prinstonas universitātes pētījumi parādīja, ka vizuāls haoss konkurē par smadzeņu resursiem un vājina spēju koncentrēties, bet nekārtība mājās ir saistīta ar augstāku kortizola (stresa hormona) līmeni. Katrs „kur es to noliku?” ir neliels uzmanības nodoklis, kas gada laikā sakrājas dienās.
Tāpēc organizētības būtība nav nopulētas virsmas, bet sistēmas, kas domā jūsu vietā: mantas ar pastāvīgām vietām, viens uzticams kalendārs, skaidra failu struktūra. Laba sistēma darbojas arī tad, kad esat noguruši, un tieši tad tā ir vajadzīga visvairāk.
Kārtības noteikumi, kas darbojas
Daži noteikumi, uz kuriem balstās jebkura kārtības sistēma:
- Visam vajag mājas: manta bez pastāvīgas vietas automātiski kļūst par nekārtību; vieta ir svarīgāka par kārtošanu.
- Viena uzticama vieta saistībām: galva ir domāšanai, nevis termiņu glabāšanai, tāpēc visu uzreiz kalendārā vai sarakstā.
- Minūtes likums: ko var sakārtot ātrāk nekā minūtē, to dariet tagad, un nekārtība neuzkrāsies.
- Noslēdziet ciklu: kad darbs pabeigts, sakārtojiet tā pēdas: krūzi izlietnē, failus mapē, mantas vietās.
- Mazāk mantu nozīmē mazāk kārtošanas: katra manta prasa vietu, kopšanu un lēmumus; labākā sistēma ir tā, kurai vajag mazāk.
- Vienkāršība uzvar: sistēma, kuru nespējat ievērot noguruma brīžos, nav sistēma, bet dekorācija.
Kad nekārtība ir simptoms?
Ja haoss jūs pavada visu dzīvi, neraugoties uz patiesām pūlēm, kopā ar aizmāršību, atlikšanu un mantu pazaudēšanu, vērts padomāt par ADHD: grūtības organizēt ir viena no tā galvenajām pazīmēm, un nekādas „pacenties vairāk” stratēģijas te nedarbojas bez pielāgotām metodēm.
Pēkšņi radusies nekārtība cilvēkam, kurš agrāk bija kārtīgs, ir cits signāls: vairs nepietiek enerģijas kārtības uzturēšanai. Tā ir bieža depresijas vai izdegšanas pazīme, tāpēc jārisina nevis plaukti, bet pašsajūta.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai organizētība ir iedzimta?
Tieksme uz kārtību daļēji ir saistīta ar personības iezīmēm (apzinīgumu), bet pati organizētība ir prasme un sistēmas: jebkurš var kļūt pietiekami organizēts ar vienkāršiem, sev piemērotiem noteikumiem.
Ar ko sākt, ja haoss ir visur?
Ar divām lietām: pastāvīgu vietu ikdienas mantām (atslēgām, dokumentiem) un vienu kalendāru visām saistībām. Šie divi paradumi novērš aptuveni pusi no ikdienas haosa izmaksām.
Kāpēc pēc lielas kārtošanas haoss atgriežas?
Jo kārtošana bez sistēmas ir tikai momentuzņēmums, nevis process. Kārtību uztur nevis triecieni, bet mazi ikdienas noteikumi: visam sava vieta, minūtes likums, cikla noslēgšana.
Vai nekārtīgs cilvēks var būt produktīvs?
Jā, ja viņa „haoss” patiesībā ir viņam strādājoša sistēma (viņš visu atrod). Problēma nav nekārtības izskats, bet tās cena: meklēšana, aizmiršana, kavējuma nauda. Ja cenas nav, sistēma nav jāmaina.
Ar ko šis tests atšķiras no laika plānošanas testa?
Laika plānošanas tests mēra, kā pārvaldāt stundas un prioritātes, bet šis mēra, kā pārvaldāt mantas, informāciju un saistības. Tie ir divi dažādi, viens otru papildinoši produktivitātes posmi.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- McMains S., Kastner S. (2011). Interactions of Top-Down and Bottom-Up Mechanisms in Human Visual Cortex. Journal of Neuroscience.
- Saxbe D., Repetti R. (2010). No Place Like Home: Home Tours Correlate With Daily Patterns of Mood and Cortisol. Personality and Social Psychology Bulletin.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.