Depresijas tests

Kas ir šis depresijas tests?

PHQ-9 (angl. Patient Health Questionnaire-9) ir viena no vislabāk izpētītajām depresijas aptaujām pasaulē un šī testa pamats. To 2001. gadā izstrādāja zinātnieki Kurts Kronke, Roberts Spiclers un Dženeta Viljamsa, un mūsdienās to izmanto ārstniecības iestādēs vairāk nekā 30 valodās. Latvijā PHQ-9 ir pārbaudīta plašā pētījumā primārajā veselības aprūpē.

Katrs no 9 jautājumiem atbilst vienam no oficiālajiem depresijas diagnostikas kritērijiem. Atbildot jūs norādāt, cik bieži pēdējo divu nedēļu laikā jūs ir traucējuši noteikti simptomi, sākot ar nomāktu garastāvokli un beidzot ar miega vai ēstgribas pārmaiņām. Punktu summa (no 0 līdz 27) parāda depresijas pazīmju izteiktību.

Pētījumi rāda, ka PHQ-9 jutība un specifiskums smagas depresijas noteikšanā sasniedz aptuveni 88 %. Tas nozīmē, ka tests diezgan precīzi atšķir cilvēkus, kuriem vērts vērsties pēc padziļinātas izvērtēšanas. Tomēr neviens tiešsaistes psiholoģiskais tests nevar aizstāt ārsta konsultāciju.

Biežākās depresijas pazīmes

Depresija nav vienkārši slikts garastāvoklis vai slinkums. Tā ir slimība, kas maina domāšanu, jūtas un pat fizisko pašsajūtu. Depresijas pazīmes parasti ilgst vairāk nekā divas nedēļas un izpaužas gandrīz katru dienu:

• Pastāvīgas skumjas, tukšuma vai bezcerības sajūta
• Zudusi interese par nodarbēm, kas agrāk sagādāja prieku
• Miega traucējumi: bezmiegs vai, tieši pretēji, pārāk ilgs miegs
• Nogurums un enerģijas trūkums pat pēc atpūtas
• Ēstgribas un svara pārmaiņas
• Grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus, pasliktināta atmiņa
• Vainas un nevērtības sajūta, sevis vainošana
• Palēninātas kustības un runa vai, tieši pretēji, nemiers un grūtības nosēdēt uz vietas
• Domas par nāvi vai pašnāvību

Kā saprast testa rezultātus?

PHQ-9 rezultātus iedala piecās grupās: 0-4 punkti ir minimālas pazīmes, 5-9 vieglas, 10-14 vidēji smagas, 15-19 diezgan smagas un 20-27 smagas depresijas pazīmes.

Robeža, no kuras speciālisti iesaka padziļinātu izvērtēšanu, visbiežāk ir 10 punkti. Tomēr svarīgi saprast: augsts rezultāts nav diagnoze, un zems rezultāts negarantē, ka viss ir kārtībā. Depresijas diagnozi var noteikt tikai speciālists, izvērtējot visu jūsu situāciju, simptomu ilgumu un citus iespējamos cēloņus (piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumus vai vitamīnu trūkumu, kuru simptomi var būt līdzīgi).

Rezultāts jums visvairāk noder kā atskaites punkts: varat to parādīt ārstam vai izmantot savas pašsajūtas vērošanai, piemēram, atkārtot testu ik pēc divām nedēļām un redzēt, vai stāvoklis uzlabojas.

Ar ko šis tests atšķiras no Beka un Bērnsa depresijas testiem?

Beka depresijas tests (Beka depresijas skala, BDI-II) ir viena no pazīstamākajām depresijas aptaujām, ko izstrādājis psihiatrs Ārons Beks. Tajā ir 21 jautājums, taču šo aptauju aizsargā autortiesības, un likumīgi to drīkst izmantot tikai iestādes un speciālisti, kas iegādājušies licenci. Tāpēc uzticamās vietnēs tās bezmaksas versiju neatradīsiet.

Bērnsa depresijas tests (Burns Depression Checklist) ir psihiatra Deivida Bērnsa izstrādāta aptauja, kas publicēta viņa grāmatā „Feeling Good”. Arī tas ir autordarbs, kas paredzēts lietošanai kopā ar grāmatu.

Mūsu izmantotā PHQ-9 ir publiski pieejama un bezmaksas, jo tās autori ļauj aptauju brīvi izmantot klīniskajā praksē un izglītības nolūkos. Pats svarīgākais: saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem PHQ-9 precizitāte neatpaliek ne no Beka, ne no Bērnsa aptaujām, bet dažos aspektos (īsums, atbilstība oficiālajiem diagnostikas kritērijiem) tā ir pat ērtāka.

Kad un kur meklēt palīdzību?

Ja depresijas pazīmes ilgst vairāk nekā divas nedēļas un traucē strādāt, mācīties vai uzturēt attiecības, vērsieties pie speciālista. Pirmais solis var būt jūsu ģimenes ārsts, kurš izvērtēs stāvokli un vajadzības gadījumā nosūtīs tālāk. Palīdzību sniedz arī psihiatri un psihologi.

Ja jūtaties ļoti slikti vai rodas domas par pašnāvību, bezmaksas emocionālais atbalsts pieejams visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes), bērniem un pusaudžiem uzticības tālrunis 116 111. Tiešas briesmas gadījumā zvaniet 112.

Meklēt palīdzību nav vājuma, bet gan rūpju par sevi pazīme. Depresija ir veiksmīgi ārstējama, un lielākā daļa cilvēku, kas saņēmuši piemērotu palīdzību, atgriežas pilnvērtīgā dzīvē.