Stresa līmeņa tests

Stress ir dabiska organisma reakcija uz izaicinājumiem, taču, ja tas ieilgst, tas nogurdina gan ķermeni, gan psihi: pasliktinās miegs, uzmanība, imunitāte, uzkrājas aizkaitināmība. Šis stresa tests palīdzēs novērtēt, cik lielu spriedzi izjutāt pēdējā mēneša laikā.

Testā ir 12 jautājumi par emocionālo un fizisko pašsajūtu, miegu un spēju atslābināties. Rezultātu ar ieteikumiem redzēsiet uzreiz.

Dalīties:

12 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir stress un kad tas kļūst kaitīgs?

Stress ir organisma mobilizācija, saskaroties ar izaicinājumu: izdalās adrenalīns un kortizols, paātrinās sirdsdarbība, saasinās uzmanība. Īslaicīgs stress ir normāls un pat noderīgs, jo palīdz nokārtot eksāmenu, paspēt līdz termiņam vai reaģēt briesmu brīdī.

Problēmas sākas, kad stress kļūst hronisks, kad spriedzes avoti nebeidzas un organisms nepaspēj atgūties. Pastāvīgi paaugstināts kortizola līmenis vājina imunitāti, traucē miegu un gremošanu, paaugstina asinsspiedienu, bet psiholoģiski vājina uzmanību, rada aizkaitināmību un pamazām var pāraugt izdegšanā, trauksmes traucējumos vai depresijā.

Biežākās hroniska stresa pazīmes

Hronisks stress bieži pieaug nemanāmi: cilvēks pierod pie spriedzes un uzskata to par „normālu”. Pievērsiet uzmanību šiem signāliem:

Pastāvīga iekšēja spriedze, nespēja atslābināties pat atpūtas laikā
Miega traucējumi: grūtības aizmigt, pamošanās naktī vai pārāk agri
Aizkaitināmība un pacietības trūkums sīkumu dēļ
Fiziski simptomi: galvassāpes, saspringti pleci un kakls, gremošanas traucējumi
Grūtības koncentrēties, „haoss galvā”
Emocionāls izsīkums, vienaldzība
Apetītes pārmaiņas, tieksme pēc saldumiem vai alkohola
Biežākas saaukstēšanās novājinātas imunitātes dēļ

Kā efektīvi mazināt stresu?

Vislabāk izpētītie stresa pārvarēšanas veidi ir vienkārši, taču prasa regularitāti. Fiziskās aktivitātes (vismaz 30 minūtes fizisku aktivitāšu lielākajā daļā nedēļas dienu) samazina stresa hormonu līmeni un uzlabo miegu. Elpošanas vingrinājumi un meditācija aktivizē nervu sistēmas nomierinošo daļu: pat 5 minūtes lēnas elpošanas manāmi mazina spriedzi.

Ne mazāk svarīgi ir tikt galā ar stresa avotiem: mācīties pateikt „nē”, sadalīt lielus darbus mazos soļos, ierobežot ziņu un sociālo tīklu plūsmu, plānot ne tikai darbus, bet arī atpūtu. Sociālās saites un sarunas ar tuviem cilvēkiem ir viens no spēcīgākajiem dabiskajiem stresa „amortizatoriem”.

Ja pašpalīdzības līdzekļi nepalīdz un spriedze saglabājas vairākas nedēļas, vērts vērsties pie psihologa. Tā nav vājuma pazīme: tāpat kā ar fizisko veselību, laikus sniegta palīdzība ir visefektīvākā.

Stress, izdegšana un trauksme: ar ko tie atšķiras?

Stress ir saistīts ar konkrētiem kairinātājiem un mazinās, kad tie izzūd. Izdegšana ir ilgstoša darba stresa sekas: emocionāls izsīkums, cinisms attiecībā pret darbu un mazināta efektivitātes sajūta. Trauksmes traucējumi sākas tad, kad trauksme kļūst pastāvīga un neatkarīga no reāliem apstākļiem.

Šie stāvokļi bieži pārklājas un pāriet viens otrā, tāpēc augsta stresa gadījumā vērts izpildīt arī trauksmes testu un sekot savam garastāvoklim. Jo agrāk atpazīsiet virzienu, jo vieglāk to mainīt.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai šis tests nosaka hronisku stresu?

Tests novērtē jūsu piedzīvotās spriedzes līmeni pēdējā mēneša laikā. Augsts rezultāts, kas saglabājas vairākus mēnešus, liecina par hroniska stresa pazīmēm, un tādā gadījumā iesakām konsultēties ar speciālistu.

Kāds stresa līmenis ir „normāls”?

Pilnīgi bez stresa nedzīvo neviens; svarīgi, lai spriedze būtu īslaicīga un pēc tās izdotos atgūties. Zems un vidējs rezultāts atspoguļo ierastu dzīves ritmu; paaugstināts un augsts ir signāls mainīt slodzi vai paradumus.

Vai stress var izraisīt fiziskas slimības?

Jā. Ilgstošs stress palielina sirds un asinsvadu slimību un gremošanas traucējumu risku, vājina imunitāti, var veicināt hroniskas sāpes un miega traucējumus. Ķermenis un psihe ir nedalāmi.

Ar ko stress atšķiras no izdegšanas?

Stress ir spriedzes stāvoklis, kas mazinās, kad izzūd cēlonis. Izdegšana ir ilgstoša, nepārvarēta stresa sekas: dziļš emocionāls izsīkums, cinisms un motivācijas zudums, visbiežāk saistīta ar darbu.

Vai tests ir bez maksas?

Jā, tests ir bez maksas un bez reģistrācijas, un atbildes netiek nekur sūtītas: viss tiek aprēķināts jūsu pārlūkā.

Cik ātri var mazināt stresu?

Akūtu spriedzi var mazināt dažās minūtēs (lēna elpošana, pastaiga), taču hroniska stresa līmenis mainās nedēļu laikā, jo vajadzīgi pastāvīgi paradumi: miegs, fiziskās aktivitātes, atpūta un samērīga slodze.