ADHD tests bērniem
Visiem bērniem reizēm grūti nosēdēt uz vietas, viņi stundā aizsapņojas vai pazaudē cimdus. ADHD (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms) sākas tur, kur šīs iezīmes ir izteiktākas nekā vienaudžiem, ir pastāvīgas, redzamas vairākās vidēs (mājās un skolā) un patiešām traucē bērnam: mācīties, draudzēties, justies labi. ADHD ir aptuveni 5 procentiem bērnu, un tas ir viens no vislabāk izpētītajiem bērnu attīstības stāvokļiem.
Testu aizpilda vecāki. Četrpadsmit mūsu sagatavotie jautājumi veidoti, balstoties uz klīniskajā praksē izmantotajām Vanderbilta un SNAP skalām: septiņi par uzmanību un septiņi par hiperaktivitāti un impulsivitāti.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir ADHD bērniem?
ADHD (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms) ir attīstības stāvoklis, kad smadzeņu pašregulācijas sistēmas (uzmanības vadīšana, impulsu bremzēšana, darbību plānošana) nobriest citādi un lēnāk nekā vienaudžiem. Izšķir trīs formas: ar uzmanības deficītu (bērns sapņotājs, visu pazaudē, „nedzird”), hiperaktīvi impulsīvo („motors, kas neizslēdzas”) un jaukto, kas ir visbiežākā. ADHD ir aptuveni 5 procentiem bērnu, zēniem to diagnosticē biežāk, bet daļēji tāpēc, ka meitenēm tas izpaužas klusāk.
Svarīgi zināt, kas ADHD nav: tās nav audzināšanas kļūdas, cukura ietekme vai rakstura defekts. Tā ir stipri iedzimta neiroloģiska īpatnība (iedzimtība sasniedz 70-80 procentus), un bērns ar ADHD nevis „negrib” koncentrēties, bet nespēj to darīt tā, kā citi, lai gan ļoti cenšas. Šī atšķirība starp „negrib” un „nespēj” ir pats svarīgākais, kas vecākiem jāsaprot.
Dzīvs bērns vai ADHD: kur ir robeža?
Enerģiskums, izklaidība un impulsivitāte ir normālas bērnības īpašības, tāpēc robežu nosaka nevis tas, vai šāda uzvedība ir, bet tās apmērs un cena. Speciālisti skatās uz četrām lietām: salīdzinājumu ar vienaudžiem (izteiktāk nekā citiem tā paša vecuma bērniem), noturību (vismaz 6 mēneši, un pazīmes redzamas kopš pirmsskolas vecuma), vidu skaitu (gan mājās, gan skolā, gan pulciņā, nevis tikai pie vecmāmiņas) un traucējumu ikdienai (cieš mācības, draudzības, drošība vai pašvērtējums).
Praktiska vadlīnija vecākiem: ja bērns var stundu koncentrēti spēlēties ar Lego klucīšiem vai skatīties multfilmu, bet nespēj nosēdēt pat 10 minūtes pie mājasdarbiem, tā vēl nav atbilde ne uz vienu pusi. ADHD gadījumā uzmanība nevis „nedarbojas”, bet ir nevaldāma: tā lieliski noturas pie interesantām, ātrām, atalgojošām nodarbēm un izjūk pie garlaicīgām, pat ja bērns ļoti cenšas. Tieši šis kontrasts („var taču, kad grib!”) visbiežāk maldina pieaugušos.
ADHD meitenēm: kāpēc to nepamana?
Ilgi uzskatīja, ka ADHD ir zēnu traucējums. Patiesībā meitenēm tas ir gandrīz tikpat bieži, bet citādā formā: viņām biežāk ir uzmanības deficīta variants bez izteiktas hiperaktivitātes. Šāda meitene netraucē stundu, tāpēc skolotāju uzmanības lokā nenonāk: viņa vienkārši sapņo, pazaudē lietas, nepaspēj, pieļauj paviršības kļūdas un nemitīgi dzird „tu vari labāk, tikai pacenties”.
Cena atklājas vēlāk: gadiem ilgais „nepacenties” audzē trauksmi un zemu pašvērtējumu, bet pusaudža gados, slodzei pieaugot, grūtības izlaužas uz āru. Daudzas sievietes savu ADHD atklāj tikai pieaugušā vecumā, bieži pēc tam, kad diagnoze noteikta viņu bērnam. Tāpēc, ja atpazīstat aprakstu, vērts paskatīties ne tikai uz meitu: par pieaugušo variantu stāsta ADHD tests pieaugušajiem.
Ko darīt tālāk?
Ja testa rezultāts un jūsu novērojumi liecina par izteiktām pazīmēm, ceļš izskatās šādi. Pirmkārt, izvērtējums: sāciet ar ģimenes ārstu vai vērsieties tieši pie bērnu psihiatra. Speciālists runā ar vecākiem un bērnu, izmanto aptaujas (arī Vanderbilta tipa skalas vecākiem un skolotājiem) un izslēdz citus iemeslus. Otrkārt, skola: runājiet ar skolotājiem par to, kā pielāgot mācības (vieta klasē, sadalīti uzdevumi, aktīvās pauzes).
Treškārt, palīdzība, kuras secība atkarīga no vecuma un smaguma: vecāku apmācība un uzvedības stratēģijas (skaidra struktūra, īsas instrukcijas, atalgojuma sistēmas) ir pirmā izvēle jaunākiem bērniem, bet vidēji smagos un smagākos gadījumos ārsts var ieteikt medikamentus, kuru efektivitāte ADHD jomā ir viena no visstingrāk pierādītajām bērnu medicīnā. Un jebkurā gadījumā vissvarīgākais mājasdarbs ir bērna pašvērtējuma sargāšana: bērns ar ADHD dienā dzird daudzkārt vairāk piezīmju nekā vienaudži, tāpēc katrs vecāku pamanītais „tev izdevās” nav sīkums, bet zāles.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt bērnam ADHD?
Nē. Tests vecākiem veidots pēc klīniskajām skalām un paredzēts pirmajam novērtējumam: tas parāda, vai pazīmju ir tik daudz, ka vērts vērsties pie speciālista. Diagnozi nosaka bērnu psihiatrs, izvērtējot bērnu, vecāku un skolas sniegto informāciju un izslēdzot citus iemeslus (trauksmi, miega traucējumus, mācīšanās grūtības).
No kāda vecuma var aizdomāties par ADHD?
Pazīmes bieži redzamas jau 3-5 gadu vecumā, bet uzticami vērtēt var no aptuveni 5-6 gadiem, kad apkārtējā vide sāk prasīt koncentrēšanos. Visbiežāk ADHD atpazīst sākumskolā. Šis tests paredzēts aptuveni 6-12 gadus veciem bērniem; pusaudžiem pazīmes ir tās pašas, tikai hiperaktivitāte bieži pārvēršas iekšējā nemierā.
Vai ADHD izaug?
Daļēji: hiperaktivitāte ar vecumu parasti mazinās, bet uzmanības un pašregulācijas grūtības aptuveni pusei vai vairāk cilvēku saglabājas arī pieaugušā vecumā, tikai maina formu (haotiskums, atlikšana, aizmāršība). Tāpēc bērnībā apgūtās stratēģijas un atbalstītais pašvērtējums ir ieguldījums visai dzīvei, nevis tikai skolai.
Baidos no medikamentiem. Vai ADHD ārstē tikai ar tiem?
Nē. Jaunākiem bērniem un vieglākos gadījumos pirmā izvēle ir vecāku apmācība, uzvedības stratēģijas un pielāgojumi skolā. Medikamentus apsver vidēji smagos un smagākos gadījumos, un lēmums vienmēr paliek vecāku ziņā. Vērts zināt, ka ADHD medikamentu efektivitāte un drošums ir pētīti gadu desmitiem, bet arī neārstētam smagam ADHD ir sava cena.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Wolraich M. L. u.c. (2003). Psychometric properties of the Vanderbilt ADHD Diagnostic Parent Rating Scale. Journal of Pediatric Psychology, 28(8).
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. (DSM-5): ADHD kritēriji.
- Faraone S. V. u.c. (2021). The World Federation of ADHD International Consensus Statement. Neuroscience & Biobehavioral Reviews, 128.
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.
