Temperamenta tests

Četru temperamentu ideja ir vecākā personības tipoloģija pasaulē: jau Hipokrats un Galēns cilvēkus iedalīja sangviniķos, holēriķos, flegmatiķos un melanholiķos. Mūsdienu psiholoģija temperamentu saprot kā iedzimtu nervu sistēmas īpatnību: cik ātri rodas emocijas, cik tās ir spēcīgas un cik ilgi saglabājas.

17 jautājumi parādīs, kurš temperaments (vai to kombinācija) jums ir visraksturīgākais. Atbildiet, kāds esat patiesībā, nevis kāds gribētu būt. Vispirms gribat īsumā uzzināt, ar ko atšķiras četri temperamenti? To aprakstus atradīsiet zem testa.

Dalīties:

17 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Četri temperamenti: vecākā personības teorija

Temperamentu ideja radās antīkajā pasaulē: Hipokrats (5. gs. p.m.ē.) cilvēka dabu skaidroja ar četru ķermeņa šķidrumu līdzsvaru, un ārsts Galēns no tā atvasināja četrus tipus. Ķermeņa šķidrumu teorija sen ir atspēkota, taču pati tipoloģija izrādījās dzīvotspējīga, un 20. gadsimtā to uz jauna pamata atdzīvināja fiziologs Ivans Pavlovs, kas temperamentus saistīja ar nervu sistēmas īpašībām: tās spēku, kustīgumu un līdzsvarotību.

Mūsdienu valodā temperaments ir iedzimts emocionālās reaģēšanas stils: cik ātri rodas jūsu emocijas, cik tās ir spēcīgas un cik ilgi tās ilgst. Atšķirībā no rakstura, kas veidojas pieredzes gaitā, temperaments ir redzams jau zīdaiņa vecumā un dzīves laikā mainās maz.

Četri tipi īsumā

Katrs temperaments ir unikāla ātruma un dziļuma kombinācija:

Sangviniķis: ātrs un viegls, emocijas spilgtas, bet īsas; stiprās puses ir saskarsme un optimisms, bet vājā puse noturība.
Holēriķis: ātrs un spēcīgs, emocijas varenas un straujas; stiprās puses ir apņēmība un līderība, bet vājā puse paškontrole.
Flegmatiķis: lēns un spēcīgs, emocijas retas un mierīgas; stiprās puses ir uzticamība un pacietība, bet vājā puse inerce.
Melanholiķis: lēns un dziļš, emocijas dziļas un ilgstošas; stiprās puses ir jūtīgums un rūpīgums, bet vājā puse ievainojamība.

Temperaments un raksturs: nav viens un tas pats

Temperaments ir iedzimts „dzinējs”, bet raksturs ir tas, ko uz tā uzbūvējam: vērtības, ieradumi, paškontrole. Holēriķis var izkopt dzelžainu paškontroli, bet melanholiķis drosmi uzstāties uz skatuves; daba nekur nepazūd, taču cilvēks iemācās to vadīt un izmantot.

Tāpēc zināt savu temperamentu ir noderīgi nevis birkai, bet stratēģijai: lai saprastu, kāda vide un temps jums ir dabiski, kur ir jūsu riska zonas un kā sadzīvot ar cita temperamenta cilvēkiem. Dziļākai analīzei iesakām arī 16 personību testu, jo tas mēra citus, ar pieredzi saistītus personības aspektus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai varu būt vairāku temperamentu sajaukums?

Jā, tīri temperamenti gandrīz nepastāv. Lielākā daļa cilvēku ir divu tipu kombinācija (piemēram, sangviniķis un holēriķis), un rezultāta stabiņi parādīs jūsu proporcijas.

Vai temperaments dzīves laikā mainās?

Pats temperaments ir iedzimts un stabils, taču ar gadiem cilvēki iemācās to vadīt: holēriķis kļūst savaldīgāks, bet melanholiķis noturīgāks. Mainās nevis dzinējs, bet braukšanas prasmes.

Kurš temperaments ir labākais?

Neviens, jo katram ir stiprās un vājās puses. Sangviniķi veido saites, holēriķi kustina pasauli, flegmatiķi to stabilizē, melanholiķi redz dziļumu. Jautājums nav „kurš ir labāks”, bet „kā izmantot savējo”.

Ar ko temperaments atšķiras no personības tipa?

Temperaments ir iedzimts emocionālās reaģēšanas stils (ātrums, spēks). Personības tips ir plašāks jēdziens, kas ietver arī domāšanas un lēmumu pieņemšanas tieksmes. Tie viens otru papildina.

Vai tests der bērniem?

Jautājumi ir formulēti pieaugušajiem un pusaudžiem no aptuveni 14 gadu vecuma. Bērna temperaments labi redzams viņa uzvedībā, tāpēc testi nav vajadzīgi, pietiek vērot, kā bērns reaģē uz jaunām lietām, neveiksmēm un citiem bērniem.