Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Autisma tests pieaugušajiem

Arvien vairāk cilvēku par autisko spektru uzzina jau pieaugušā vecumā: atpazīst sevi bērnu diagnozēs, rakstos vai vienkārši visu mūžu jūt, ka sociālā pasaule viņiem runā „citā valodā”. Pieaugušie bieži ir iemācījušies savas autiskā spektra iezīmes maskēt, tāpēc tās var palikt nepamanītas gadu desmitiem.

Pārbaudīt sevi palīdz AQ-10: īsa Autiskā spektra koeficienta versija, ko izstrādājis Kembridžas Universitātes Autisma pētījumu centrs. Lielbritānijas veselības vadlīnijas (NICE) to iesaka kā pirmo soli pieaugušo izvērtēšanā.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas AQ-10

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir šis autisma tests?

AQ-10 ir saīsināta Autiskā spektra koeficienta (AQ) versija, ko izstrādājis Saimona Barona-Koena vadītais Kembridžas Universitātes Autisma pētījumu centrs. Pilno 50 jautājumu AQ zinātnieki izmanto pētījumos, bet 10 jautājumu versija radīta ātrai pirmajai pārbaudei. Lielbritānijas NICE vadlīnijas to iesaka kā standarta pirmo soli, izvērtējot autiskā spektra traucējumus pieaugušajiem.

Aptauja aptver vairākas spektram raksturīgas jomas: uzmanību detaļām, uzmanības pārslēgšanu, sociālo signālu uztveri un saskarsmes īpatnības. Skrīninga robeža ir 6 punkti no 10: sākot no tās, ieteicama padziļināta speciālista izvērtēšana.

Autiskā spektra pazīmes pieaugušajiem

Pieaugušajiem autiskais spektrs bieži izskatās citādi nekā bērniem, jo daudzi ir iemācījušies „maskēties”: apzināti atdarināt sociālos noteikumus, kas citiem padodas dabiski. Raksturīgās iezīmes:

  • Saskarsme nogurdina, pēc tikšanās ilgi jāatgūstas vienatnē
  • Grūti uztvert mājienus, ironiju un to, kas pateikts „starp rindām”; gribas, lai cilvēki runā tieši
  • Acu kontakts ir neērts vai apzināti iztrenēts
  • Spēcīga vajadzība pēc ierastas kārtības un paredzamības; negaidītas pārmaiņas rada nesamērīgu stresu
  • Dziļas, intensīvas intereses, kurām var veltīt stundas, nenogurstot
  • Jutīgums pret maņu iespaidiem: skaņas, gaisma, materiāli vai smaržas traucē vairāk nekā citiem
  • Sociālo noteikumu ievērošana „no galvas”, nevis intuitīvi
  • Tiešums, ko apkārtējie dažreiz uztver kā rupjību

Kāpēc diagnozi daudzi saņem tikai pieaugušā vecumā?

Vēl pirms pāris gadu desmitiem izpratne par autismu bija šaura: diagnozi parasti saņēma tikai zēni ar ļoti izteiktām grūtībām. Cilvēki ar maigākām iezīmēm, labu intelektu un izkoptu maskēšanos (īpaši sievietes, kurām spektrs bieži izpaužas smalkāk) palika nepamanīti. Viņi uzauga, uzskatot sevi par „dīvainiem”, „nesabiedriskiem” vai „pārāk jūtīgiem”.

Diagnoze pieaugušā vecumā bieži kļūst par pagrieziena punktu uz labo pusi: tā izskaidro visu mūžu pieredzētās grūtības, ļauj beigt sevi vainot un izvēlēties vidi atbilstoši savai dabai, nevis nemitīgi tēlot kādu citu. Pētījumos šāda pastāvīga tēlošana ir saistīta ar izsīkumu, trauksmi un depresiju.

Kur vērsties, lai veiktu izvērtēšanu?

Autiskā spektra izvērtēšanu pieaugušajiem veic psihiatrs, bieži sadarbībā ar psihologu. Ja nezināt, ar ko sākt, pirmais solis var būt saruna ar ģimenes ārstu. Izvērtēšana parasti ietver detalizētu sarunu par bērnību un tagadni, aptaujas un dažreiz arī tuvinieku iztaujāšanu.

Noderīgi zināt: autiskais spektrs bieži sastopams kopā ar ADHD, trauksmes traucējumiem vai depresiju, tāpēc vērts izvērtēt arī šīs jomas (mūsu ADHD un trauksmes testi var būt labs pirmais solis). Ja meklējāt informāciju par „Aspergera sindromu”, kopš 2013. gada šis termins vairs netiek lietots kā atsevišķa diagnoze; plašāk par to rakstām Aspergera testa lapā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai šis tests var diagnosticēt autismu?

Nē. AQ-10 ir paredzēts pirmajai pārbaudei: tas parāda, vai jūsu iezīmes sasniedz robežu, no kuras ieteicama padziļināta izvērtēšana. Diagnozi nosaka speciālisti pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas ietver arī bērnības vēsturi.

Ieguvu 6 vai vairāk punktu: ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka jūsu iezīmes sasniedz skrīninga robežu un ir vērts apsvērt speciālista konsultāciju, īpaši, ja šīs īpatnības jūs pavada kopš bērnības un apgrūtina ikdienu. Tā vēl nav diagnoze: līdzīgu rezultātu var dot arī trauksme, ADHD vai citi iemesli.

Ar ko atšķiras autisms un Aspergera sindroms?

Kopš 2013. gada (DSM-5) Aspergera sindroms vairs nav atsevišķa diagnoze, tas ir kļuvis par daļu no autiskā spektra traucējumiem. Agrāk ar šo terminu apzīmēja spektra formu bez valodas attīstības aizkavēšanās. Plašāk par to rakstām mūsu Aspergera testa lapā.

Vai autisms sievietēm izpaužas citādi?

Bieži izpausmes ir smalkākas: sievietes biežāk intensīvi maskējas, viņu intereses šķiet „sociāli pieņemamākas”, tāpēc diagnoze tiek noteikta vēlu vai netiek noteikta vispār. Ja testa rezultāts ir augsts un dzīvesstāsts šķiet pazīstams, izvērtēšana sievietēm ir tikpat svarīga.

Vai autisma iezīmes var parādīties pieaugušā vecumā?

Nē, spektra iezīmes ir bijušas jau kopš bērnības, lai gan pamanītas tās var tikt tikai pieaugušā vecumā (mainoties apstākļiem vai izsīkstot spēkiem maskēties). Pēkšņi radušām grūtībām saskarsmē ir citi cēloņi, piemēram, trauksme, depresija vai izdegšana.

Vai tests ir bezmaksas un anonīms?

Jā, tests ir bez maksas un bez reģistrācijas, un atbildes netiek nekur sūtītas: aprēķini notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?