Apzinātības tests
Apzinātība ikdienā ir vienkārša lieta: būt tur, kur esat, ar uzmanību pret to, ko darāt. Tās pretstats nav stress, bet autopilots: kad braucat mājās un neatceraties ceļu, ēdat, nesajūtot garšu, klausāties cilvēkā, domājot par savu atbildi. Pētījumi rāda, ka jo vairāk laika pavadām uz autopilota ar domām citur, jo sliktāk jūtamies, pat ja šīs domas ir patīkamas.
Divpadsmit mūsu pašu sagatavoti apgalvojumi par ikdienas uzmanību parādīs, cik daudz jūsu ikdienā ir apzinātas klātbūtnes un cik daudz automātisma. Tēma ir tuva pētījumos izmantotajai MAAS (uzmanības un apzinātības) skalai, taču tas nav tās tulkojums, tāpēc rezultātu nedrīkst salīdzināt ar oficiālajiem MAAS punktiem. Atbildiet atbilstoši tam, kā ir patiesībā, nevis kā gribētu.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kāpēc klejojošs prāts maksā dārgi
Viens no zināmākajiem pētījumiem šajā jomā (Killingsworth un Gilbert, 2010), kurā reālajā laikā piedalījās tūkstošiem cilvēku, parādīja vienkāršu, bet spēcīgu likumsakarību: cilvēki jūtas sliktāk, kad viņu domas klīst, nekā tad, kad viņi ir koncentrējušies uz to, ko dara, un tas attiecas pat uz gadījumiem, kad klejojošās domas ir patīkamas. Pētnieku secinājums ir kļuvis slavens: klejojošs prāts ir nelaimīgs prāts.
Iemesls ir tas, ka tagadne parasti ir pārvaldāma (var kaut ko darīt), bet domas, kas aizklīdušas pagātnē vai nākotnē, bieži nes nožēlu, raizes un salīdzināšanu. Apzinātība problēmas nenovērš, bet atgriež jūs vienīgajā laikā, kurā vispār var rīkoties un just.
Apzinātība bez mistikas
Apzinātību bieži ieskauj garīga aura, bet tās būtība ir vienkārša un laicīga: apzināta uzmanības vēršana uz pašreizējo pieredzi, nesteidzoties to vērtēt. Tai nav vajadzīga ne reliģija, ne īpaša poza. To var praktizēt ēdot, ejot, mazgājot traukus vai klausoties cilvēkā.
Klīniskajā psiholoģijā apzinātība sen ir pārsniegusi modes robežas: tā ir daļa no terapijas virzieniem (piemēram, uz apzinātību balstītas kognitīvās terapijas un dialektiskās uzvedības terapijas), un pētījumi rāda tās labumu stresa, trauksmes un depresijas recidīvu novēršanā. Svarīgi tikai to nepārvērtēt: tas ir noderīgs rīks, nevis panaceja.
Kā trenēt klātbūtni tagadnē
Apzinātību audzē nevis pūles „iztukšot galvu” (tas nav iespējams), bet atkārtota, maiga atgriešanās tagadnē, kad pamanāt, ka esat aizklīdis domās. Tieši šī atgriešanās ir treniņš, nevis tas, ka domas neaizklīst. Tāpēc arī cilvēks ar ļoti izklaidīgu prātu var veiksmīgi praktizēt: viņš vienkārši atgriežas vairāk reižu.
Praktiskākie veidi, kā sākt: viena ikdienas darbība ar pilnu uzmanību, dažas apzinātas ieelpas kā dienas enkuri, ēšana bez ekrāna un apzināta klausīšanās sarunās. Tiem, kas grib dziļāk, der īsa regulāra elpošanas vai ķermeņa skenēšanas prakse. Saistīta tēma ir stresa pārvaldīšana: apzinātība ir viens no tās drošākajiem rīkiem.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai apzinātība un meditācija ir viens un tas pats?
Nē. Apzinātība ir stāvoklis un prasme (uzmanīga klātbūtne tagadnē), bet meditācija ir viena no praksēm, kā to trenēt. Apzinātību var attīstīt arī bez formālas meditācijas: ikdienas darbībās, ēdot, ejot, sarunājoties. Meditācija vienkārši ir koncentrēts tā paša muskuļa treniņš, kaut kas līdzīgs sporta zālei uzmanībai.
Cenšos būt tagadnē, bet domas aizvien aizklīst. Ko daru nepareizi?
Neko. Klejojošs prāts nav kļūda, bet paša prāta daba, un pat pieredzējuši praktizētāji aizklīst nemitīgi. Būtība nav neļaut domām klīst (tas nav iespējams), bet pamanīt aizklīšanu un maigi atgriezties. Tieši šī atgriešanās ir viss treniņš. Ja sodāt sevi par aizklīšanu, jūs tikai pievienojat spriedzi; piemērota reakcija ir mierīga atgriešanās bez pārmetumiem.
Vai apzinātība var kaitēt?
Retos gadījumos intensīva, ilga prakse cilvēkiem ar smagu traumu vai noteiktiem traucējumiem var pastiprināt trauksmi vai disociāciju, tāpēc, ja ir nopietnas psihiskās veselības problēmas, vērts praktizēt kopā ar speciālistu. Uz ikdienas apzinātību (uzmanīgu klātbūtni darbībās) tas neattiecas: tā ir droša. Tāpat vērts nepārspīlēt ar pastāvīgu sevis vērošanu, jo tā var pārvērsties spriedzē; dažkārt visveselīgāk ir vienkārši iegrimt darbībā.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.