Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Emociju regulācijas tests

Emociju regulācija ir tas, ko darām ar emociju, kad tā jau ir ceļā: varam mainīt skatījumu uz situāciju, varam norīt un neizrādīt, varam izgāzt, varam apslāpēt, novēršot uzmanību. Emociju pētnieks Džeimss Gross (James Gross) parādīja, ka cilvēki sistemātiski atšķiras pēc divām galvenajām stratēģijām: kognitīvās pārvērtēšanas (mainīt situācijas interpretāciju, kamēr emocija vēl veidojas) un apspiešanas (emociju just, bet neļaut tai parādīties ārēji).

Atšķirība nav kosmētiska: gadu desmitiem ilgi pētījumi ar Grosa ERQ aptauju rāda, ka pārvērtēšana saistīta ar labāku pašsajūtu un attiecībām, bet ieradums apspiest ar lielāku spriedzi un emocionālu nogurumu. Divpadsmit jautājumus uzrakstījām paši, balstoties uz Grosa aprakstītajām divām stratēģijām. Tā nav ERQ aptauja, tāpēc punktus nevar salīdzināt ar tās oficiālajiem rezultātiem, taču tests parādīs, kuru stratēģiju lietojat biežāk.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir emociju regulācija?

Emociju regulācija ir procesi, ar kuriem cilvēki ietekmē savas emocijas: kad tās rodas, cik spēcīgas tās ir un kā izpaužas. Tā nav emociju ienaidniece, bet to vadītāja: emocijas ir signāli un enerģija, bet regulācija lemj, ko ar šo enerģiju darīt. Atšķirību starp cilvēkiem rada nevis tas, vai viņi regulē (regulē visi, pastāvīgi un parasti neapzināti), bet tas, kādas stratēģijas viņi ir pieraduši lietot.

Džeimss Gross, šīs jomas aizsācējs, emocijas rašanos apraksta kā procesu: situācija, uzmanība, interpretācija, reakcija. Regulēt var katrā posmā: mainīt situāciju, novirzīt uzmanību, mainīt interpretāciju vai vadīt jau radušos reakciju. Viņa ERQ aptauja (mūsu tests tās apgalvojumus neizmanto) mēra divas stratēģijas no dažādiem procesa galiem: pārvērtēšanu (darbojas agri, ar interpretāciju) un apspiešanu (darbojas vēlu, ar izpausmi, kad emocija jau radusies).

Kāpēc pārvērtēšana uzvar apspiešanu?

Būtiskā atšķirība ir darba vieta. Pārvērtēšana maina emociju tās rašanās stadijā: citādi interpretēta situācija vienkārši rada citu, vājāku vai pat citādu emociju. Apspiešana ieslēdzas, kad emocija jau radusies: tā paliek pilnā spēkā, tikai tiek noslēgta iekšā, un noslēgšana prasa pastāvīgas pūles. Grosa eksperimentos cilvēki, kas apspiež emocijas, piedzīvo tādu pašu vai lielāku fizioloģisku uzbudinājumu (sirdsdarbības ritms, ādas vadītspēja), lai gan ārēji izskatās mierīgi, un turklāt sliktāk atceras situācijas detaļas, jo daļa resursu iztērēta fasādei.

Ilgtermiņa pētījumi zīmē to pašu ainu: ieradums pārvērtēt saistīts ar labāku pašsajūtu, zemāku depresijas un trauksmes līmeni un tuvākām attiecībām, bet ieradums apspiest ar pretēju profilu. Svarīga atruna: runa ir par ieradumiem, nevis atsevišķām reizēm. Apslāpēt emociju nepiemērotā brīdī (pārrunās, bērna klātbūtnē, ārkārtas situācijā) ir veselīga pieauguša cilvēka kompetence; problēma sākas, kad fasāde kļūst par vienīgo režīmu.

Kā iztrenēt pārvērtēšanu?

Pārvērtēšana ir prasme, un tā aug ar praksi. Dažas formas, kas darbojas:

  • Cita skatījuma jautājums: kad pārņem emocija, pajautāt „kā vēl uz to var paskatīties? ko es teiktu draugam šādā situācijā?”
  • Laika mērogs: „cik tas nozīmēs pēc nedēļas? pēc gada?” Vairums emociju rodas šīs minūtes mērogā
  • Pārdēvēšana: satraukumu pirms svarīga notikuma saukt par enerģiju un gatavību, nevis draudiem; pētījumos jau šī pārdēvēšana vien uzlabo rezultātus
  • Jēgas meklēšana: par grūtībām jautāt „ko tas man māca? kas no tā ir svarīgs?”, tā ir spēcīgākā ilgtermiņa forma
  • Distance: paskatīties uz situāciju it kā no malas, trešajā personā („ko tagad jūt Jānis?”), pētījumos šī tehnika mazina emocijas intensitāti

Kad regulācijas tēmā vērts iedziļināties?

Šis tests parāda divas stratēģijas, bet emociju regulācijas lauks ir plašāks, un kaimiņu tēmas palīdz salikt kopainu. Ja jūtas ir grūti ne tikai izpaust, bet arī atpazīt un nosaukt vārdā, sāciet ar emociju izpratnes testu: regulēt var tikai to, ko redzi. Ja gribat redzēt savu emocionālo fonu (cik daudz pozitīvā un negatīvā ir ikdienā), tam paredzēts pozitīvo un negatīvo emociju tests, bet vispārējai emocionālajai pratībai emocionālā intelekta tests.

Atsevišķs signāls ir regulācijas sabrukumi: ja emocijas regulāri pārņem stūri (dusmu uzliesmojumi, panika, nekontrolēta ēšana) vai, tieši otrādi, viss ir tik apspiests, ka dzīve šķiet kā caur stiklu, tas vairs nav stila, bet palīdzības jautājums. Emociju regulācijas prasmes ir viena no mūsdienu terapijas centrālajām tēmām (KBT, DBT), un to apgūšana kopā ar speciālistu darbojas labi. Ikdienas līmenī pietiek ar vienkāršu kārtību: emocijas pamanīt, nosaukt vārdā, uzklausīt to vēstījumu un tad apzināti izvēlēties, ko ar tām darīt.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai apspiešana vienmēr ir slikta?

Nē. Kā situācijas rīks tā ir nepieciešama: ir brīži, kad emocijas izrādīt nav piemēroti vai droši (pārrunas, konflikts ar agresīvu cilvēku, bērna klātbūtnē). Kaitējums rodas, kad apspiešana kļūst par galveno režīmu visur un vienmēr: tad emocijas uzkrājas, ķermenis ir pastāvīgi saspringts, bet tuvinieki vairs nezina, kas ar jums notiek. Noteikums ir vienkāršs: apspiestai emocijai jābūt ieplānotai izejai vēlāk.

Ar ko pārvērtēšana atšķiras no pozitīvās domāšanas?

Pārvērtēšana meklē precīzāku vai noderīgāku skatījumu, nevis skaistāku: tā var nozīmēt arī „tas tiešām ir slikti, bet panesami un uz laiku”. Pozitīvā domāšana sliktā nozīmē noliedz realitāti („viss ir brīnišķīgi”), un pētījumos šāda noliegšana darbojas kā apspiešana, tikai domu līmenī. Veselīga pārvērtēšana emociju atzīst un tad pārstrādā, nevis aizliedz.

Mans rezultāts: abas stratēģijas augstas. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka jums ir plašs repertuārs: protat gan pārinterpretēt, gan savaldīt izpausmi, un, visticamāk, izvēlaties atkarībā no situācijas. Tā ir laba kombinācija, ja apspiešanu lietojat taktiski, nevis kā pastāvīgu fasādi. Pārbaudiet sevi ar vienu jautājumu: vai vismaz daži tuvi cilvēki zina, ko jūs patiesībā jūtat? Ja jā, līdzsvars ir veselīgs.

Vai emociju regulāciju var iemācīties pieaugušā vecumā?

Jā, un tā ir viena no vislabāk trenējamām psiholoģiskajām jomām. Pārvērtēšanas tehnikas (cita skatījuma jautājums, laika mērogs, distance) ar ikdienas praksi aug dažu nedēļu laikā. Ja regulācija nopietni sabrūk (uzliesmojumi, panika), visefektīvāk mācīties kopā ar speciālistu: emociju regulācijas moduļi ir standarta daļa mūsdienu terapijā.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Gross J. J., John O. P. (2003). Individual differences in two emotion regulation processes: implications for affect, relationships, and well-being. Journal of Personality and Social Psychology, 85(2).
  • Gross J. J. (2015). Emotion regulation: Current status and future prospects. Psychological Inquiry, 26(1).
  • Webb T. L., Miles E., Sheeran P. (2012). Dealing with feeling: a meta-analysis of the effectiveness of strategies derived from the process model of emotion regulation. Psychological Bulletin, 138(4).
Vai šis tests jums bija noderīgs?