Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā apturēt trauksmes spirāli, kad domas neapstājas

Trauksmes spirāle izskatās šādi: viena trauksmaina doma („bet ja nu...”) iedarbina nākamo, tā savukārt trešo, un drīz galvā griežas katastrofu ķēde, bet ķermenis ir saspringts, it kā draudi būtu reāli. Svarīgi saprast vienu lietu: prātošana šķiet kā problēmu risināšana, taču patiesībā tā tāda nav. Tā tikai rada ciešanas, nedodot atbildes. Tāpēc mērķis ir nevis „izdomāt risinājumu”, bet iziet no pašas spirāles.

Tālāk aprakstīts, kā to izdarīt, kad domas jau ieskrējušās.

  1. Pamaniet un nosauciet

    Pirmais solis ir atpazīt, kas notiek: „Aha, es atkal griežos trauksmes spirālē.” Jau tas vien, ka pamanāt domas kā domas (nevis kā patiesību par realitāti), rada distanci. Varat pat pateikt sev: „Tā runā trauksme, nevis fakti.”

  2. Atgriezieties ķermenī un tagadnē

    Trauksme dzīvo nākotnē („bet ja nu rīt...”). Pārvirziet uzmanību uz tagadni ar maņu palīdzību: sajūtiet kājas uz grīdas, elpu, apkārtējās skaņas. Vingrinājums 5-4-3-2-1 (5 lietas, ko redzat, 4, ko dzirdat, 3, ko sajūtat ar tausti, un tā tālāk) iedarbīgi pārtrauc domu plūsmu. Gara izelpa vienlaikus nomierina ķermeni.

  3. Nošķiriet risināmas rūpes no neatrisināmām

    Pajautājiet: „Vai es tagad varu kaut ko šajā lietā izdarīt?” Ja jā, pierakstiet vienu konkrētu darbību un izdariet to (vai ieplānojiet tai laiku). Ja nē (un vairums trauksmaino domu ir par to, ko mēs nekontrolējam), prātošana neko nemaina, tikai moka. Atzīstiet: „Tas šobrīd nav manās rokās”, un ļaujiet domai aiziet.

  4. Atvēliet trauksmei atsevišķu laiku

    Paradoksāls, bet iedarbīgs paņēmiens: atvēliet „trauksmes laiku”, piemēram, 15 minūtes noteiktā dienas brīdī. Kad trauksmaina doma uzbrūk citā laikā, pasakiet sev: „Par to padomāšu trauksmes laikā.” Tā trauksme vairs neizplešas pa visu dienu, bet sakoncentrējas vienā laika posmā, un bieži līdz tam pat zaudē aktualitāti.

  5. Fiziski nomainiet nodarbi

    No spirāles ir grūti iziet, sēžot uz vietas. Piecelieties, pārejiet uz citu istabu, pievērsieties kādam darbam ar rokām (trauku mazgāšana, kārtošana, pastaiga). Fiziskas aktivitātes un vides maiņa pārtrauc domu loku labāk nekā mēģinājums „beigt domāt” tajos pašos apstākļos.

  6. Necīnieties ar domām

    Mēģinājums „aizdzīt” trauksmainu domu to tikai pastiprina (pamēģiniet nedomāt par balto lāci). Cīņas vietā ļaujiet domām būt, bet nepieķerieties tām: iztēlojieties tās kā mākoņus, kas aizpeld garām, vai lapas upē. Doma atnāca, doma aizies, ja jūs to nebarosiet ar uzmanību.

No kā izvairīties

  • Nemēģiniet „izdomāt risinājumu” ar prātošanu: vairumam trauksmaino domu risinājuma nav, tās tikai moka.
  • Nemeklējiet bezgalīgu mierinājumu internetā (simptomu meklēšana tīmeklī tikai pastiprina trauksmi).
  • Nemēģiniet domas aizdzīt ar varu: tas tās tikai pastiprina. Ļaujiet tām aiziet.
  • Neizvairieties no visa, kas rada trauksmi: izvairīšanās uz brīdi atvieglo, bet ilgtermiņā trauksmi palielina.

Kad meklēt palīdzību

Ja trauksme un prātošana ir gandrīz pastāvīgas (vairumā dienu daudzu nedēļu garumā), ja tās ir grūti savaldīt, ja tās traucē miegu, darbu vai attiecības, tās var būt ģeneralizētas trauksmes pazīmes. Šo stāvokli labi ārstē, visbiežāk ar kognitīvi biheiviorālo terapiju, reizēm kopā ar medikamentiem. Vērsieties pie ģimenes ārsta, psihologa vai psihiatra.

Novērtēt stāvokli palīdz trauksmes tests. Ja trauksmi pavada arī nomākts garastāvoklis, ir vērts pārbaudīt sevi arī ar depresijas testu, jo tās bieži iet roku rokā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko prātošana atšķiras no īstas problēmu risināšanas?

Problēmu risināšana ved uz konkrētu darbību un beidzas: jūs apsverat iespējas, pieņemat lēmumu, rīkojaties. Prātošana griežas pa apli, atkārto tos pašus „bet ja nu”, nedod atbildi un nebeidzas, tikai palielina ciešanas un ķermeņa saspringumu. Vienkāršs tests: ja pēc domāšanas jūtaties skaidrāk un zināt, ko darīt, tā ir risināšana; ja jūtaties tikai sliktāk un ievilkts vēl dziļāk, tā ir prātošana, un no tās labāk iziet, nevis turpināt.

Vai „trauksmes laika” paņēmiens tiešām darbojas?

Jā, tas ir viens no pētījumos pārbaudītajiem kognitīvi biheiviorālās terapijas paņēmieniem. Ideja ir tāda, ka tā vietā, lai mēģinātu trauksmi pilnībā aizliegt (kas nedarbojas), tai atvēl ierobežotu, skaidru laiku. Kad trauksmaina doma uzbrūk citā brīdī, jūs to „atliekat” līdz trauksmes laikam. Tas dod divas lietas: trauksme vairs neizplešas pa visu dienu, un daudzas rūpes līdz noliktajam laikam pat zaudē aktualitāti. Vajag praksi, bet daudziem tas manāmi palīdz.

Avoti

  • Borkovec T. D. u. c. (1983). Stimulus control applications to the treatment of worry. Behaviour Research and Therapy, 21(3).
  • Ehring T., Watkins E. R. (2008). Repetitive negative thinking as a transdiagnostic process. International Journal of Cognitive Therapy.

Citi padomi

Saistīto traucējumu apraksti

Saistītie raksti