Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Fobijas un bailes

Skaņu baiļu tests

Skaņu bailes (fonofobija, sauktas arī par ligirofobiju) ir spēcīga baiļu reakcija uz pēkšņām vai skaļām skaņām: uguņošanu, plīstošiem baloniem, pērkonu, signalizācijām, šāvieniem filmās. Tas nav „jutīgas ausis”: skaņa šeit izraisa ne tikai diskomfortu, bet briesmu reakciju: sirds salecas, ķermenis sastingst, gribas bēgt vai aizspiest ausis vēl pirms skaņas.

Šīm bailēm raksturīgākās ir gaidīšanas mokas: apziņa, ka skaņa var atskanēt (balons bērna rokās, tuvojošies svētki ar uguņošanu), nogurdina vairāk nekā pati skaņa. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt līmeni un atšķirt fonofobiju no radniecīgiem stāvokļiem.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Fonofobija, mizofonija vai hiperakūzija? Svarīgas atšķirības

Ar skaņām saistīti trīs dažādi stāvokļi, un tos ir svarīgi atšķirt, jo palīdzība atšķiras. Fonofobija ir bailes: pēkšņas vai skaļas skaņas izraisa briesmu reakciju, un lielākā ciešanu daļa ir to gaidīšana. Mizofonija nav bailes, bet dusmas un riebums pret specifiskām atkārtotām skaņām: košļāšanu, srēbšanu, pildspalvas klikšķināšanu; cilvēks grib nevis bēgt, bet apturēt skaņu. Hiperakūzija ir fizioloģiska parādība, kad parasta skaļuma skaņas tiek uztvertas sāpīgi stipri; tā bieži saistīta ar dzirdes sistēmu un prasa audiologa uzmanību.

Šis tests mēra fonofobiju. Ja atpazīstat mizofonijas aprakstu, jūsu ceļš ir cits (uzmanības pārnešanas un tolerances tehnikas), bet, ja skaņas fiziski sāp, vispirms vērts apmeklēt audiologu.

Kāpēc pēkšņas skaņas tā biedē?

Pēkšņa skaļa skaņa ir viens no diviem iedzimtiem baiļu kairinātājiem (otrs ir krišanas sajūta): izbīļa reflekss nostrādā sekundes desmitdaļās, apejot jebkādu domāšanu. Fonofobija rodas, kad šī normālā sistēma kļūst pārjutīga: pēc spēcīga izbīļa (sprādziens, avārija, šāvieni), pēc ilga stresa perioda, kad nervu sistēma pastāvīgi ir „sardzē”, vai kopā ar paaugstinātu sensoro jutīgumu.

Apburtais loks griežas caur gaidīšanu: jo vairāk sargājaties no skaņas, jo modrāka kļūst briesmu sistēma un jo stiprāka ir reakcija, kad skaņa beidzot atskan. Tāpēc ārstēšana vēršas nevis pret ausīm, bet pret gaidīšanas spriedzi un reakcijas pārrakstīšanu.

Kas palīdz?

Ekspozīciju šeit būvē pa skaļuma un kontroles kāpnēm: sāk ar ierakstiem (uguņošana, baloni, pērkons) nelielā skaļumā, ko kontrolējat paši, pakāpeniski skaļumu palielina, tad pāriet uz reālām, bet paredzamām skaņām (paši liekat balonam pārsprāgt drošā attālumā) un beidzot uz neparedzamām situācijām. Kontroles nodošana sev ir šīs ekspozīcijas kodols: skaņa, kuras pogu turat paši, biedē uz pusi mazāk, un tieši tas māca smadzenēm jaunu reakciju.

Svētku periodiem der saprātīga aizsardzība: ausu aizbāžņi vai austiņas ar trokšņu slāpēšanu ļauj piedalīties dzīvē, kamēr notiek treniņš (tikai nelietojiet tos visur un vienmēr, jo pilnīgs klusums ilgtermiņā palielina jutīgumu). Paralēli maziniet nervu sistēmas kopējo spriedzi: miegs, kustības un stresa līmeņa pārbaude. Ja jutīgums ir plašs (ne tikai skaņas, bet arī gaisma, tekstūras), aplūkojiet jutīguma testu, bet, ja visstiprāk biedē pērkons, tad negaisa baiļu testu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Mani tracina košļāšanas skaņas. Vai tā ir fonofobija?

Nē, tas ir mizofonijas profils: atkārtotas sadzīves skaņas rada dusmas un riebumu, nevis bailes. Tas ir cits mehānisms un cits pārvarēšanas ceļš. Šis tests mēra baiļu reakciju uz pēkšņām un skaļām skaņām.

Vai skaņu bailes var būt saistītas ar autismu vai lielu jutīgumu?

Jā, sensorais jutīgums pret skaņām ir bieža autiskā spektra un ļoti jutīgu cilvēku iezīme: skaņas fiziski nogurdina vairāk, un no noguruma var izaugt arī bailes. Atšķirība ir tāda, ka sensorais jutīgums ir saistīts ar skaņas intensitāti, bet fobija ar draudu gaidīšanu. Tās var būt arī vienlaikus.

Kā pārdzīvot uguņošanas sezonu, kamēr bailes vēl nav pārvarētas?

Plānojiet laikus: noskaidrojiet datumus, šajās naktīs gulējiet attālākā istabā ar ausu aizbāžņiem un fona skaņu (ventilators, mūzika), bet vakaru pavadiet, kaut ko darot, nevis gaidot. Mājās neesiet vieni, ja tas nomierina. Un uztveriet to kā īslaicīgu aizsardzību, nevis risinājumu: starp sezonām strādājiet ar ekspozīcijas kāpnēm.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?