Stresa pārvarēšanas tests
Stresu piedzīvo visi, taču ar to rīkojas ļoti dažādi. Psihologi Ričards Lazaruss un Sjūzena Folkmane, kuri lika pamatus stresa pārvarēšanas pētījumiem, izdalīja divas lielas stratēģiju grupas: uz problēmu vērstu pārvarēšanu (mainīt pašu situāciju) un uz emocijām vērstu pārvarēšanu (mainīt savu stāvokli). Tām pievienojas trešais, klusākais ceļš: izvairīšanās, kad netiek risināta ne situācija, ne pašsajūta, tās tikai tiek atliktas.
Testa 12 situāciju jautājumi parādīs, kurš veids jums dominē. Svarīgi zināt jau iepriekš: neviens veids nav vienmēr labs vai slikts, veselība slēpjas elastībā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Nav laba un slikta veida, ir piemērots un nepiemērots konteksts
Stresa pārvarēšanas pētījumu secinājums, ko vērts paņemt līdzi: stratēģijas vērtība ir atkarīga no tā, cik lielā mērā situāciju var ietekmēt. Kad situāciju var mainīt (konflikts, ko iespējams atrisināt, parāds, ko iespējams restrukturizēt), vislabāk darbojas problēmas risināšana. Kad nevar (zaudējums, diagnoze, pagātne), visveselīgāk ir strādāt ar emocijām: pārdzīvot, pieņemt, atrast jēgu. Mēģinājums atrisināt neatrisināmo kļūst par cīņu ar vējdzirnavām, bet tikai darbs ar emocijām atrisināmas problēmas priekšā kļūst par buksēšanu uz vietas.
Izvairīšanās šajā sistēmā ir īslaicīgs rīks: pauze, līdz atgriežas spēki. Problēma sākas, kad tā kļūst par galveno ceļu, jo tad dzīve pamazām sašaurinās.
Kā paplašināt savu repertuāru?
Stresa pārvarēšanas veids ir ieradums, nevis rakstura iezīme, tāpēc to var trenēt. Praktiskākais rīks ir divi jautājumi katrā stresa situācijā: pirmkārt, cik daudz no šīs situācijas es reāli varu mainīt? Otrkārt, ko darīšu ar to, ko mainīt nevaru? Pirmā atbilde rada rīcības sarakstu, otrā emociju plānu (kustība, saruna, elpošana, laiks).
Vērts iepazīt arī sava ķermeņa signālus: hronisks stress bieži runā caur miegu, pleciem un kuņģi ātrāk nekā caur domām. Kopējo spriedzes līmeni varat izmērīt ar stresa testu, bet ietekmi uz ķermeni ar atsevišķu testu.
Kad ar pārvarēšanu vairs nepietiek?
Ja stress ilgst mēnešiem, bet ierastie veidi vairs nedarbojas (miegs pasliktinās, aizkaitināmība aug, nekas neiepriecina), tas vairs nav veida jautājums: tā sākas izdegšana vai depresija, un tās vērts pārbaudīt atsevišķi. Ilgstoša izvairīšanās var liecināt arī par trauksmes traucējumiem, kuriem ir efektīva ārstēšana.
Stresa pārvarēšanas prasmes māca arī speciālisti: tā ir kognitīvi biheiviorālās terapijas standarta daļa, bet apzinātības prakses (MBSR tipa programmas) trenē spēju izturēt spriedzi, to nepastiprinot.
Biežāk uzdotie jautājumi
Mans rezultāts: visi trīs veidi ir līdzīgi. Ko tas nozīmē?
Tā ir laba zīme: jums ir plašs repertuārs, un, visticamāk, izvēlaties atkarībā no situācijas. Apskatiet joslas zem rezultāta: svarīgākais, lai izvairīšanās nebūtu augstākā, bet līdzsvars starp risināšanu un darbu ar emocijām ir veselīgs.
Vai izvairīšanās vienmēr ir slikta?
Nē. Īsa atkāpšanās (miegs, pauze, nedēļas nogale bez problēmas) ir pilnīgi pieņemama stratēģija, kas atjauno spēkus. Kaitējums sākas, kad izvairīšanās kļūst par galveno atbildi: problēmas aug, bet pašpārliecība mazinās. Atšķirību parāda vienkāršs jautājums: vai atgriežos pie problēmas ar atjaunotiem spēkiem vai tikai tad, kad tā sprāgst?
Ar ko šis tests atšķiras no stresa testa?
Stresa tests mēra, cik daudz spriedzes jūs piedzīvojat, bet šis parāda, ko jūs ar to darāt. Vislabāk tie darbojas kopā: augsts stresa līmenis kopā ar izvairīšanos ir riskantākā kombinācija, bet tas pats līmenis ar elastīgu pārvarēšanu bieži ir panesams.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Lazarus R. S., Folkman S. (1984). Stress, Appraisal, and Coping. Springer.
- Carver C. S., Scheier M. F., Weintraub J. K. (1989). Assessing coping strategies: a theoretically based approach. Journal of Personality and Social Psychology, 56(2).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.