Asertivitātes tests
Asertīvs cilvēks skaidri un mierīgi pasaka, ko domā, ko grib un ko negrib, un tajā pašā laikā ciena citu tiesības. Tas ir zelta vidusceļš starp divām galējībām: pasivitāti, kad savas vajadzības norijat, lai nebūtu konflikta, un agresivitāti, kad savu taisnību uzspiežat uz citu rēķina.
Četrpadsmit jautājumi aptver ikdienas situācijas: lūgumus, kritiku, nepiekrišanu un uzslavas. Augstāks rezultāts nozīmē lielāku asertivitāti. Atbildiet atbilstoši tam, kā patiesībā rīkojaties, nevis kā gribētu.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir asertivitāte?
Asertivitāte (no angļu vārda assert, „apgalvot”, „aizstāvēt”) ir spēja tieši, godīgi un ar cieņu izteikt savas domas, jūtas un vajadzības. Asertīvs cilvēks neslēpjas aiz noklusējumiem un nenomāc citus: viņš aizstāv savas tiesības, nepārkāpjot citu tiesības.
Psiholoģijā saskarsmi bieži iedala četros stilos: pasīvajā (savu vajadzību noklusēšana), agresīvajā (savas taisnības uzspiešana), pasīvi agresīvajā (dusmas tiek izteiktas netieši: ar klusēšanu, sarkasmu, „aizmirstiem” solījumiem) un asertīvajā. Tikai asertīvais stils ļauj ilgtermiņā saglabāt gan pašcieņu, gan labas attiecības.
Asertīva, pasīva un agresīva uzvedība: piemēri
Viena un tā pati situācija: kolēģe jau trešo reizi lūdz pārņemt viņas darbu piektdienas vakarā.
- Pasīva atbilde: „Labi, nekas…” (bet iekšā dusmas un sabojāta nedēļas nogale)
- Agresīva atbilde: „Tu vienmēr tā dari! Strādā pati.”
- Pasīvi agresīva: piekrītat, bet darbu izdarāt pavirši un nedēļu ar viņu nerunājat
- Asertīva atbilde: „Šopiektdien nevarēšu, man ir plāni. Ja vajadzēs palīdzību, pasaki laikus, mēģināsim saskaņot.”
Kā kļūt asertīvākam?
Asertivitāti apgūst pakāpeniski, no vieglām situācijām līdz grūtām. Palīdz trīs lietas. Pirmkārt, „es” teikumi: runājiet par savām jūtām un vajadzībām, nevis par otra vainu. Otrkārt, īsums: „nē” neprasa garu paskaidrojumu, bet gari attaisnojumi aicina uz kaulēšanos. Treškārt, mierīgs tonis un ķermeņa valoda: taisna stāja un acu kontakts pasaka tikpat daudz kā vārdi.
Ja asertivitātes ļoti trūkst un aiz tā slēpjas spēcīga trauksme vai bailes tikt atstumtam, palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija un asertivitātes treniņi grupā. Saistītās jomas palīdzēs novērtēt sociālās trauksmes un pašvērtējuma testi.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko asertivitāte atšķiras no agresivitātes?
Agresīvs cilvēks cenšas uzvarēt uz otra rēķina: vaino, izdara spiedienu, neņem vērā otra jūtas. Asertīvs cilvēks skaidri pasaka, ko grib, bet ciena arī otra tiesības nepiekrist. Asertivitāte meklē risinājumu, agresivitāte meklē uzvarētāju.
Vai asertivitāte nav egoisms?
Nē. Egoisms nozīmē „manas vajadzības ir svarīgākas par tavējām”, bet asertivitāte nozīmē „manas vajadzības ir tikpat svarīgas kā tavējās”. Asertīvi cilvēki bieži ir labāki kolēģi un partneri, jo viņu „jā” ir patiess, nevis izspiests.
Vai var iemācīties būt asertīvam?
Jā. Asertivitāte ir viena no vislabāk apgūstamajām saskarsmes prasmēm: to māca asertivitātes treniņos, kognitīvi biheiviorālajā terapijā, un daudz var iemācīties arī patstāvīgi, sākot ar mazām situācijām.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Alberti R., Emmons M. (2017). Your Perfect Right: Assertiveness and Equality in Your Life and Relationships. Impact Publishers.
- Rathus S. A. (1973). A 30-item schedule for assessing assertive behavior. Behavior Therapy, 4(3).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.