Suņu baiļu tests
Bailes no suņiem (kinofobija) atšķiras no vairuma dzīvnieku fobiju ar to, ka tās visbiežāk ir iemācītas: ievērojamai daļai to, kuri baidās, ir reāla pieredze, kodiens, uzbrukums vai stiprs izbīlis bērnībā. Un tā kā pilsētā suņi ir visur, šī fobija atgādina par sevi katru dienu.
10 jautājumi palīdzēs novērtēt, cik ļoti bailes nosaka jūsu maršrutus un ikdienu. Rezultāts ar ieteikumiem uzreiz.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir kinofobija un no kurienes tā rodas?
Kinofobija (grieķu „kyon” nozīmē suni) ir intensīvas bailes no suņiem, viena no izplatītākajām dzīvnieku fobijām. Atšķirībā no zirnekļiem vai čūskām šeit visbiežāk darbojas nevis evolūcijas sagatavotība, bet iemācīšanās: tieša pieredze (kodiens, notriekšana zemē, pakaļdzīšanās, visbiežāk bērnībā), redzēta cita cilvēka trauma vai no tuviniekiem pārņemtas bailes.
Tas ir svarīgi terapijai: iemācītas bailes labi „pārmācās”. Smadzenēm vajag tikai pietiekami daudz jaunas, drošas pieredzes ar suņiem, lai vecā asociācija „suns ir briesmas” tiktu pārrakstīta.
Kā droši izturēties suņa tuvumā (zināšanas, kas mazina bailes)
Kinofobijas gadījumā īpaši palīdz konkrētas zināšanas par uzvedību, jo tās atgriež kontroles sajūtu:
- Nebēdziet, jo bēgšana ieslēdz suņa vajāšanas instinktu; vislabāk apstāties vai lēnām atkāpties sāniski
- Neskatieties sunim ilgi tieši acīs, jo tas ir izaicinājuma signāls; vērojiet to ar perifēro redzi
- Ļaujiet sunim jūs apošņāt, jo tā tas „iepazīstas”; vairums pēc tam zaudē interesi
- Necelciet strauji rokas un nekliedziet, jo mierīgs ķermenis sunim nozīmē „nav draudi, nav rotaļa”
- Atpazīstiet signālus: luncināta aste un brīvs ķermenis nozīmē draudzīgumu; sastindzis ķermenis, saslieta spalva, rūkšana nozīmē, ka jāatkāpjas lēnām
Kā pārvarēt bailes no suņiem?
Kinofobija labi padodas ekspozīcijai, jo „trenažieru” apkārt ir daudz, un pakāpienus ir viegli dozēt: suņu video, vērošana no tālienes parkā, uzturēšanās vienā telpā ar mierīgu suni pavadā, pazīstama, veca, maza suņa glāstīšana saimnieka uzraudzībā, brīvāks kontakts. Ideāls partneris ir drauga flegmatisks, gados vecs suns.
Svarīgs noteikums bērnu gadījumā: nesodiet un nesmejieties par bailēm, bet arī nepārņemiet izvairīšanos (demonstratīvi neapejiet visus suņus), jo bērns lasa vecāku ķermeņa valodu. Ja bailes (jūsu vai bērna) ir stipras, ekspozīcijas terapija ar speciālistu dzīvnieku fobiju gadījumā darbojas ļoti ātri; dažviet izmanto arī terapiju ar īpaši sagatavotiem suņiem.
Biežāk uzdotie jautājumi
Mani ir sakodis suns: vai manas bailes tik un tā ir „fobija”?
Pēc reālas traumas bailes ir dabiska reakcija, un tās vērts respektēt. Par fobiju tās kļūst tad, kad attiecas uz visiem suņiem (ne tikai līdzīgām situācijām), laika gaitā nemazinās un ierobežo dzīvi. Starp citu, arī pēc traumas radušās suņu bailes ekspozīcija ārstē tikpat veiksmīgi, tikai sāk saudzīgāk.
Vai suņi tiešām „sajūt bailes”?
Daļēji jā, jo suņi lieliski lasa ķermeņa valodu un daži reaģē uz stresa hormonu smaržu. Taču praktiskais secinājums nav „suns man uzbruks”, bet vienkāršāks: sastindzis, spiedzošs vai bēgošs cilvēks sunim šķiet interesants vai aizdomīgs. Mierīga stāja ir labākā aizsardzība.
Kā palīdzēt bērnam, kurš baidās no suņiem?
Pakāpeniski un bez spiediena: grāmatas un multfilmas par suņiem, suņu vērošana no droša attāluma, tad iepazīšanās ar mierīgu suni pavadā, kur bērns pats izvēlas attālumu. Nekad nespiediet pieskarties un vienmēr māciet vispirms pajautāt saimniekam, jo kontroles sajūta bērnam ir pats svarīgākais.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. Specific Phobia.
- Öst L.-G. (1989). One-session treatment for specific phobias. Behaviour Research and Therapy.
- NHS. Phobias: overview, symptoms and treatment.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.