Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Karjera

Toksiskas darbavietas tests

Smags darbs nogurdina, bet toksiska darbavieta grauj: atšķirība ir tā, ka pirmajā gadījumā grūti ir uzdevumi, bet otrajā grūti ir cilvēki un kultūra. Pastāvīga pazemošana vai ignorēšana, bailes kļūdīties, favorītisms, aprunāšana, atpūtas neievērošana un sajūta, ka jūs uzrauga, nevis atbalsta: tam visam ir izmērāma cena veselībai. Pētījumos toksiska darba vide ir viens no spēcīgākajiem izdegšanas un depresijas prognozētājiem, spēcīgāks pat par darba slodzi.

Jūsu priekšā ir 12 jautājumi par darba vidi: attiecībām, vadību, robežām un drošības sajūtu. Atbildiet, domājot par pēdējiem dažiem mēnešiem, nevis par vienu sliktu nedēļu. Rezultāts palīdzēs atšķirt, vai jums vienkārši ir grūts posms, vai arī tā ir vide, kurā veselība un pašvērtējums sistemātiski sabrūk.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas padara darbavietu toksisku?

Toksiska darbavieta ir vide, kurā kaitējums cilvēkiem tiek radīts sistemātiski: nevis viena slikta cilvēka vai grūta mēneša dēļ, bet iesakņojušās kultūras dēļ. Pētījumos (tostarp plašā MIT analīzē, kurā salīdzinātas miljoniem darbinieku atsauksmes) toksiskas kultūras kodols atkārtojas: necieņa, atstumšana, neētiska rīcība, nežēlīga iekšējā konkurence un vardarbīgi vadītāji. Interesanti, ka darba slodze šajā sarakstā neparādās: smagu darbu cilvēki piedod, necieņu ne.

Toksiskumu vērts atšķirt no vienkārši slikta posma. Veselīga vide ar krīzi apietas atklāti: atzīst problēmas, dalās ar informāciju, sargā cilvēkus, cik var. Toksiska vide krīzi izmanto kā attaisnojumu: „tagad nav laiks sūdzēties”, „priecājies, ka tev vispār ir darbs”. Lakmusa papīrs ir reakcija uz atgriezenisko saiti: veselīga sistēma par patiesību pateicas, toksiska soda.

Mobings: kad mērķis esat jūs

Mobings ir sistemātiska, atkārtota psiholoģiska vardarbība darbā pret konkrētu cilvēku: pazemošana, izolēšana, sabotāža, neizpildāmu uzdevumu došana vai darba atņemšana, iebiedēšana, aprunāšana. No konflikta tas atšķiras ar virzienu un ilgumu: konflikts ir divu pušu sadursme, kas atrisinās, bet mobings ir ilgstošs vienas puses uzbrukums, kurā spēki ir nevienlīdzīgi. Tiek lēsts, ka mobingu piedzīvo aptuveni katrs desmitais strādājošais, visbiežāk no vadītāja puses.

Ja vēlaties rīkoties, praktiskie ceļi parasti ir rakstisks ziņojums darba devējam, vēršanās pie personāla daļas vai darbinieku pārstāvjiem un konsultācija ar darba tiesību juristu vai arodbiedrību. Visiem šiem ceļiem vajag viena un tā paša pamata: dokumentācijas. Konkrētas situācijas ar datumiem, saglabātas vēstules un ziņas, liecinieki. Pierakstiet visu no pirmajām pazīmēm, pat ja vēl neplānojat nekur vērsties.

Ko toksiska vide nodara veselībai?

Pastāvīga nedrošība darbā tur ieslēgtu to pašu stresa sistēmu, kas paredzēta īslaicīgām briesmām. Darbojoties mēnešiem vai gadiem, tā dod paredzamus rezultātus:

  • Izdegšana: izsīkums, cinisms un krītošas darbaspējas; toksiska vide to rada ātrāk nekā jebkura slodze
  • Trauksme un garastāvokļa kritums: svētdienas šausmas, spriedze jau no paša rīta, pamazām arī depresijas simptomi
  • Pašvērtējuma erozija: cilvēks, kuru pastāvīgi pazemo, sāk ticēt, ka problēma ir viņā; tas ir mobinga radīts kaitējums, nevis patiesība
  • Ķermeņa signāli: miega traucējumi, galvassāpes un sāpes vēderā, paaugstināts asinsspiediens, biežākas slimības
  • Kaitējums, ko nesat mājās: aizkaitināmība un tukšums mājās, attālināšanās no tuviniekiem, „ārstēšanās” ar alkoholu

Labot vai aiziet: kā izšķirties?

Godīgs algoritms sākas ar jautājumu, kur ir toksiskuma avots. Ja tas ir viens cilvēks, kurš nav vadībā, vai novārtā pamesta, bet ne ļaunprātīga kultūra, vērts mēģināt: tieša saruna, formālie kanāli, robežas. Ja avots ir vadītājs vai īpašnieks un rīcība turpinās gadiem, iespēja mainīt sistēmu no apakšas ir tuvu nullei, un reālistisks plāns ir aizsardzība plus aiziešana. Otrs jautājums: cik daudz tas jau maksā? Ja cieš miegs, veselība vai attiecības mājās, pulkstenis jau tikšķ, un „pagaidīšu labākus laikus” visbiežāk nozīmē „maksāšu ar veselību vēl gadu”.

Pirms lēmuma atbrīvojieties no diviem mītiem. Pirmais: „visur ir tāpat”. Tā nav: darbavietu kultūras atšķiras dramatiski, un to redzēsiet jau darba intervijās (jautājiet, kāpēc aizgāja iepriekšējais darbinieks, kā tiek pārrunātas kļūdas, kā izskatās virsstundas). Otrais: „aiziet ir vājums”. No graujošas vides aiziet nevis vājie, bet veselie. Izšķirties palīdzēs darba maiņas tests, bet novērtēt, vai jums vēl pietiek resursu pārejas periodam, palīdzēs izdegšanas tests. Ja situācija darbā atbilst vardarbības definīcijai, apskatiet arī psiholoģiskas vardarbības testu: tajā aprakstītie mehānismi attiecas arī uz darba attiecībām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko toksiska darbavieta atšķiras no vienkārši smaga darba?

Smags darbs nogurdina ar uzdevumiem, bet saglabā cieņu un drošību: kļūdīties nav bīstami, robežas tiek ievērotas, pūles ir redzamas. Toksiska vide var būt pat ar viegliem uzdevumiem: to nosaka necieņa, bailes, nepastāvība un cilvēku izsmelšana. Vienkārša pārbaude: pēc smaga darba jūtat nogurumu, bet arī savu vērtību; pēc toksiskas dienas paliek tukšums un pazemojuma sajūta.

Man šķiet, ka piedzīvoju mobingu. Ko darīt vispirms?

Trīs soļi: sāciet dokumentēt (situācijas, datumi, liecinieki, vēstules), pastāstiet par to vismaz vienam cilvēkam (izolācija ir mobinga sabiedrotā) un iepazīstieties ar formālajiem ceļiem: rakstisks ziņojums darba devējam, konsultācija ar darba tiesību juristu vai arodbiedrību. Paralēli rūpējieties par sevi: mobings kaitē veselībai, tāpēc psihologa atbalsts šajā laikā nav greznība, bet aizsardzība.

Vai varu kaut ko mainīt, ja toksisks ir pats vadītājs?

Būsim godīgi: reti. Var mēģināt vērsties augstākā līmenī vai personāla daļā (ja tie ir patiešām neatkarīgi), bet, ja toksiskuma avotam ir vara, sistēma visbiežāk aizstāv viņu, nevis jūs. Šādā gadījumā saprātīgākā stratēģija ir aizsardzība (robežas, dokumenti, minimāls kontakts) un plānota aiziešana. Jūsu uzdevums vairs nav mainīt vidi, bet iznest no tās savu veselību.

Baidos aiziet, jo šķiet, ka nekur citur neiederēšos. Vai tas ir normāli?

Tas ir ne tikai normāli, bet arī likumsakarīgi: ilgstoša toksiska vide sistemātiski grauj pašvērtējumu, tāpēc tās upuris sāk ticēt, ka „nekur citur es nederēšu”. Tas ir vides nodarīts kaitējums, nevis fakts par jums. Pretlīdzekļi: cilvēki, kas jūs pazīst citur (bijušie kolēģi, draugi), jūsu reālie darba rezultāti melns uz balta un dažas darba intervijas, kas visbiežāk patīkami pārsteidz.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Sull D., Sull C., Zweig B. (2022). Toxic culture is driving the Great Resignation. MIT Sloan Management Review, 63(2).
  • Leymann H. (1996). The content and development of mobbing at work. European Journal of Work and Organizational Psychology, 5(2).
  • Nielsen M. B., Einarsen S. (2012). Outcomes of exposure to workplace bullying: A meta-analytic review. Work and Stress, 26(4).
Vai šis tests jums bija noderīgs?