Psiholoģiskās vardarbības tests
Psiholoģiskā (emocionālā) vardarbība ir visgrūtāk atpazīstamais vardarbības veids, jo tā neatstāj redzamas pēdas un ielīst pamazām: šodien „joks” par jums, pēc mēneša kontrole „aiz mīlestības”, pēc gada dzīve uz pirkstgaliem un šaubas par paša atmiņu. No iekšpuses to bieži ir grūti nosaukt īstajā vārdā, īpaši ja cilvēks, kurš izturas vardarbīgi, mēdz būt arī maigs.
Divpadsmit jautājumi par to, kas notiek jūsu attiecībās ar konkrētu cilvēku: partneri, laulāto vai varbūt vecāku vai citu tuvinieku. Atbildiet par faktiem, nevis par to, „vai viņš to dara ļaunā nolūkā”. Atbildes paliek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir psiholoģiskā vardarbība?
Psiholoģiskā vardarbība ir sistemātiska uzvedība, ar kuru cenšas kontrolēt otru cilvēku un graut viņa pašvērtības izjūtu: pazemošana un kritika, iebiedēšana un draudi, kontrole un izsekošana, izolēšana no tuviniekiem, ekonomiska ierobežošana, realitātes sagrozīšana. Pētnieki to apraksta ar jēdzienu „piespiedu kontrole” (coercive control): būtība nav atsevišķi dusmu uzliesmojumi, bet pastāvīga varas sistēma, kurā viens cilvēks dzīvo pēc otra noteikumiem un baidās tos pārkāpt.
Vardarbība ģimenē ietver ne tikai fizisku, bet arī psiholoģisku un ekonomisku vardarbību: tā nav „ģimenes lieta”. Praksē svarīgākā robeža ir sistēma un bailes: vienreizējs neveiksmīgs vārds ir kļūda, bet atkārtota uzvedība, pēc kuras jūs baidāties, klusējat un atkāpjaties, ir vardarbība.
Gaslighting un citi veidi, kurus grūti pamanīt
Gaslighting ir realitātes sagrozīšana: „es to neteicu”, „tu atkal visu izdomā”, „visi redz, cik tu esi neadekvāta”. Ar laiku cilvēks pārstāj uzticēties savai atmiņai un uztverei, un tas varmākam dod svarīgāko: monopolu uz patiesību. Izolēšana reti izskan kā aizliegums; biežāk kā greizsirdība („tavas draudzenes tevi nav pelnījušas”), scēnas pēc katras tikšanās vai vienkārši tāda gaisotne, ka vieglāk ir vairs neiet. Ekonomiskā vardarbība ir naudas kontrole: nedot, atņemt, pieprasīt atskaites, traucēt strādāt.
Atsevišķi jāpiemin cikla dinamika: spriedzes pieaugums, uzliesmojums un tad „medusmēnesis” ar atvainošanos, dāvanām un solījumiem mainīties. Tieši šis cikls notur cilvēkus attiecībās gadiem ilgi: katrs labais periods atjauno cerību, ka „īstais viņš” ir tas maigais. Diemžēl bez nopietna darba (visbiežāk ar speciālista palīdzību) cikls nepārtrūkst, bet griežas tālāk, bieži arvien ātrāk.
Kāpēc ir tik grūti aiziet (un kāpēc tas nav vājums)?
Jautājums „kāpēc viņa vai viņš vienkārši neaiziet?” atklāj nesapratni par to, kā darbojas psiholoģiskā vardarbība. Pirmkārt, tā grauj tieši tos resursus, kas vajadzīgi, lai aizietu: pašvērtējumu („nevienam citam tu nebūsi vajadzīga”), saiknes (izolācija), naudu (ekonomiskā kontrole) un realitātes izjūtu (gaslighting). Otrkārt, darbojas bailes, un tās ir pamatotas: draudi, bērni, mājoklis un reizēm arī reālas briesmas. Treškārt, traumatiska piesaiste: emocionālās šūpoles starp sāpēm un „medusmēnešiem” rada spēcīgu, atkarībai līdzīgu pievilkšanos, ko psiholoģija ir labi aprakstījusi.
Tāpēc aiziešana no šādām attiecībām gandrīz nekad nav viens varonīgs lēciens; tas ir process ar svārstībām un atgriešanos, un tam vajadzīgs atbalsts no malas. Tieši tam ir paredzēta specializētā palīdzība: nevis lai piespiestu pieņemt lēmumus, bet lai atdotu cilvēkam resursus, ko vardarbība atņēmusi. Ja atpazīstat savu situāciju, līdzās šim testam vērts izpildīt arī toksisku attiecību un emocionālās atkarības testu: tie palīdz ieraudzīt dinamiku no dažādām pusēm.
Kur meklēt palīdzību?
Pirmais solis var būt viens zvans. Krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes) darbojas visu diennakti un bez maksas: tur var izstāstīt, kas notiek, un saņemt atbalstu un ieteikumus, ne pie kā neapņemoties. Cietušajiem no vardarbības ģimenē un citos noziegumos paredzēts arī atbalsta tālrunis 116006 (Skalbes, katru dienu no 12.00 līdz 22.00, bez maksas, anonīmi): tur sniedz psiholoģisku un informatīvu atbalstu. Ja cietis ir bērns vai pusaudzis, viņam paredzēts bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111 (visu diennakti, bez maksas, anonīmi). Ilgstošam atbalstam noder psihologs vai psihoterapeits, kuram ir pieredze darbā ar vardarbības situācijām, kā arī specializētas palīdzības organizācijas vardarbībā cietušajiem.
Ja draud briesmas, zvaniet 112: vardarbība ģimenē nav privāta lieta, un policijai ir jāreaģē. Praktiskie soļi, ko iesaka speciālisti: fiksējiet notikumus (datumus, faktus, ziņas, fotogrāfijas) drošā vietā, sagatavojiet drošības plānu (dokumenti, nauda, droša vieta) un lai ir vismaz viens cilvēks, kurš zina patiesību par jūsu situāciju. Un atcerieties: vēršanās pēc palīdzības nav dramatizēšana, bet normāla reakcija uz nenormālu situāciju.
Biežāk uzdotie jautājumi
Viņš (viņa) mani nesit. Vai tā tomēr ir vardarbība?
Jā. Psiholoģiskā vardarbība ir patstāvīgs vardarbības veids, ko atzīst gan pētnieki, gan speciālisti: sistemātiska pazemošana, kontrole, iebiedēšana un izolēšana kaitē psihei un veselībai ne mazāk kā fiziska vardarbība, bieži pat ilgāk, jo cietušajam to ir grūtāk nosaukt un pierādīt pat pašam sev.
Ar ko psiholoģiskā vardarbība atšķiras no sliktām attiecībām vai biežiem strīdiem?
Ar virzienu un bailēm. Sliktas attiecības ir abpusēji haotiskas: abi dusmojas, abi aizvaino, bet neviens nedzīvo bailēs no otra. Vardarbībai ir virziens: viens kontrolē, otrs pielāgojas, klusē un baidās. Praktiska pārbaude: vai varat brīvi nepiekrist, satikt draugus un rīkoties ar savu naudu bez soda? Ja nē, tie vairs nav strīdi.
Vai varmāka var mainīties?
Pārmaiņas ir iespējamas, bet retas un tikai tad, ja cilvēks pilnībā atzīst savu uzvedību un ilgstoši strādā ar speciālistiem (pastāv programmas vardarbīgas uzvedības mainīšanai). Solījumi mainīties bez darba, īpaši tie, kas izskan „medusmēneša” fāzē, gandrīz neko nenozīmē. Jūsu drošība nevar gaidīt, kamēr otrs cilvēks varbūt mainīsies.
Gribu palīdzēt tuvam cilvēkam, kurš to piedzīvo. Kā?
Esiet pacietīgs atbalsts, nevis tiesnesis: sakiet „es tev ticu”, „tā nav tava vaina”, „es esmu blakus, lai ko tu izlemtu”. Nespiediet nekavējoties aiziet (spiediens bieži atgrūž un izolē vēl vairāk), bet padalieties ar palīdzības kontaktiem un palīdziet praktiski: ar drošu vietu mantām, pavadīšanu, informāciju. Un saglabājiet saikni arī tad, ja cilvēks atgriežas: parasti aiziet izdodas ne ar pirmo reizi.
Vai manas atbildes kaut kur tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas. Ja izmantojat kopīgu vai uzraudzītu ierīci, varat papildus pārlūkot privātajā režīmā un izdzēst vēsturi.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Stark E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
- World Health Organization (2021). Violence against women prevalence estimates, 2018.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.