Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Intelektuālās attīstības traucējumi: pakāpes, pazīmes un palīdzība

SSK-10: F70, F71, F72, F73, F78, F79

Intelektuālās attīstības traucējumi (vecākais, SSK-10 lietotais nosaukums ir garīga atpalicība) ir attīstības laikā radies stāvoklis, kad būtiski atpaliek gan vispārējās prāta spējas (mācīšanās, izpratne, problēmu risināšana), gan ikdienas pielāgošanās prasmes (pašaprūpe, saziņa, patstāvība). Grūtības sākas bērnībā, vēl attīstības periodā, un pavada cilvēku visu mūžu, lai gan to ietekme uz dzīvi ļoti lielā mērā atkarīga no palīdzības.

Svarīgi uzreiz: tā nav slimība vai rakstura trūkums, bet citāda attīstība. Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem jūt, pieķeras, priecājas un mācās, tikai savā tempā un savā veidā. Piemērota izglītība, vides pielāgošana un atbalsts daudziem ļauj dzīvot jēgpilnu, cik vien iespējams patstāvīgu dzīvi.

Pakāpes

SSK-10 izšķir vairākas garīgās atpalicības pakāpes atkarībā no spēju un patstāvības līmeņa. Svarīgi, ka pakāpe nav „spriedums”: tā palīdz izvēlēties piemērotu palīdzību, nevis nosaka cilvēka vērtību.

  • Viegla (F70): visbiežākā. Cilvēks mācās lēnāk, taču bieži apgūst lasīšanas, rakstīšanas un praktiskās prasmes, var strādāt un dzīvot diezgan patstāvīgi, saņemot palīdzību sarežģītākās situācijās
  • Vidēji smaga (F71): ikdienā un mācībās vajadzīga lielāka palīdzība; iespējams apgūt pašaprūpi, vienkāršu saziņu un darbu uzraudzībā
  • Smaga (F72): vajadzīga pastāvīga palīdzība; valoda un pašaprūpe ir ierobežotākas, taču iespējama saziņa un līdzdalība ikdienas darbībās
  • Dziļa (F73): nepieciešama pastāvīga aprūpe; saziņa notiek galvenokārt neverbāli, caur sajūtām un attiecībām

Kā tos atpazīst?

Aizdomas visbiežāk rodas bērnībā, ja bērns manāmi atpaliek attīstības posmos: vēlāk sāk runāt, grūtāk apgūst pašaprūpi, mācībās neseko vienaudžiem, grūtāk izprot sociālas situācijas. Taču atpalikšana viena pati vēl neko nenozīmē: attīstība ir ļoti daudzveidīga, un daudzi bērni vienkārši attīstās savā tempā.

Diagnozi nosaka tikai speciālisti, kompleksi izvērtējot gan intelektu, gan ikdienas pielāgošanās prasmes (nevis tikai vienu IQ skaitli). Ja rodas bažas par bērna attīstību, sāciet ar ģimenes ārstu vai pediatru, kurš nosūtīs pie attīstības speciālistiem, piemēram, bērnu neirologa, bērnu psihiatra vai klīniskā psihologa. Neviens tests internetā šo stāvokli nenosaka.

Kāda palīdzība noder?

Galvenais ir agrīna un ilgstoša palīdzība, kas pielāgota konkrētā cilvēka spējām. Tā ietver pielāgotu izglītību (individuālu programmu, speciālā pedagoga atbalstu), pašaprūpes un sociālo prasmju apmācību, vajadzības gadījumā logopēda un ergoterapeita palīdzību, bet pieaugušā vecumā atbalstītu nodarbinātību un dzīvi. Vides pielāgošana (skaidra struktūra, vienkārša valoda, soļu sadalīšana) bieži ir svarīgāka par mēģinājumu „panākt normu”.

Ne mazāk svarīga ir emocionālā un ģimenes puse: cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem jūtīgi reaģē uz pieņemšanu vai atraidījumu, bet viņu ģimenēm vajadzīga informācija un atbalsts. Mērķis nav „izlabot” cilvēku, bet palīdzēt viņam dzīvot pilnvērtīgi, ar cieņu un tik patstāvīgi, cik ļauj viņa spējas.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai intelektuālās attīstības traucējumus var izārstēt?

Nē, tā nav slimība, ko var „izārstēt”, bet visu mūžu pavadoša attīstības īpatnība. Taču tas nenozīmē, ka neko nevar darīt, tieši otrādi. Agrīna un piemērota palīdzība (izglītība, prasmju apmācība, vides pielāgošana) var ievērojami palielināt patstāvību un dzīves kvalitāti. Daudzi cilvēki ar vieglu intelektuālās attīstības traucējumu pakāpi strādā, veido ģimenes un dzīvo patstāvīgi ar nelielu atbalstu.

Vai IQ tests internetā to var noteikt?

Nē. Intelektuālās attīstības traucējumu diagnozei vajadzīga speciālistu kompleksa izvērtēšana, kas ietver ne tikai prāta spējas, bet arī ikdienas pielāgošanās prasmes, attīstības vēsturi un standartizētas metodes. Viens IQ skaitlis, jo īpaši no testa internetā, to nenosaka un var maldināt. Ja rodas aizdomas par bērna attīstību, vērsieties pie ģimenes ārsta vai bērnu attīstības speciālistiem.

Ar ko tie atšķiras no autisma vai mācīšanās traucējumiem?

Tie ir atsevišķi stāvokļi, lai gan var būt arī vienlaikus. Intelektuālās attīstības traucējumi skar vispārējās prāta spējas un pielāgošanos plašā nozīmē. Autisms galvenokārt skar sociālo saziņu un uzvedības īpatnības, bet intelekts var būt jebkāds. Specifiski mācīšanās traucējumi (piemēram, disleksija) skar tikai konkrētas prasmes (lasīšanu, rakstīšanu) ja vispārējais intelekts ir normāls. Precīzu ainu dod tikai speciālista izvērtējums.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

  • American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. (intellectual disability).
  • Pasaules Veselības organizācija. SSK-10, F70-F79 (garīga atpalicība).

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti