Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Bērna attīstības novērtēšana: kad vērsties un kā tā notiek

Ģimene un bērni VisiTesti.lv redakcija
Bērna attīstības novērtēšana: kad vērsties un kā tā notiek
Foto: StockSnap (CC0)

Gandrīz katrs vecāks kādreiz aizdomājas: vai mans bērns attīstās tā, kā vajadzētu? Vieni bērni sāk runāt agri, citi vēlāk; vieni ir mierīgi, citi nemitīgi kustas. Lielākā daļa šo atšķirību ir daļa no normālās attīstības daudzveidības, nevis problēma. Taču dažreiz urda sajūta, ka kaut kas atpaliek vai notiek citādi, un tad ir dabiski jautāt, vai vērts meklēt palīdzību. Šajā rakstā skaidrojam, kad attīstības novērtēšana ir jēgpilna, kā tā notiek un pie kā var vērsties.

Pats svarīgākais uzreiz: attīstības novērtēšana nav „etiķetes uzlīmēšana” bērnam. Tas ir veids, kā saprast, kā bērns mācās, sazinās un tiek galā ar pasauli, kur viņam vajag vairāk palīdzības un kur ir viņa stiprās puses. Jo agrāk to saprot, jo efektīvāka ir palīdzība, jo agrā bērnībā smadzenes ir visplastiskākās.

Kad vērts vērsties

Nav viena precīza brīža, taču ir pazīmes, kas nozīmē, ka vērts konsultēties ar speciālistu. Vispārējs noteikums: labāk pārbaudīt agri un nomierināties, nekā gaidīt un zaudēt dārgo laiku.

Vērts pievērst uzmanību, ja bērns:

  • Izteikti atpaliek runā (piemēram, līdz divu gadu vecumam nesaka vienkāršus vārdus, līdz trīs gadiem nesavieno tos frāzēs).
  • Maz interesējas par saziņu ar citiem cilvēkiem vai bērniem, izvairās no acu kontakta, nerāda ar pirkstu un neaicina jūs kopā kaut ko aplūkot.
  • Zaudē jau apgūtās prasmes (bija iemācījies vārdus vai prasmes, bet tās vairs nav). Tam vienmēr vērts pievērst uzmanību steidzami.
  • Viņam ir izteiktas uzvedības vai emociju grūtības, kas neatbilst vecumam un traucē ikdienas darbībām bērnudārzā vai mājās.
  • Viņam ir grūti noturēt uzmanību un valdīt kustīgumu tā, ka tas ļoti atšķiras no vienaudžiem un traucē mācīties.
  • Viņam ir izteiktas kustību vai pašaprūpes grūtības (neveiklība, grūti iemācīties ikdienas darbības).

Ja bērns tuvojas skolas vecumam un rodas šaubas par gatavību, atskaites punktu sarunai var sniegt skolas gatavības tests. Ja raizes rada saziņas un attīstības īpatnības, orientējošu priekšstatu sniedz autisma tests bērniem, bet uzmanības un kustīguma jautājumos ADHD tests bērniem. Svarīgi: neviens tests nenosaka diagnozi, tie tikai palīdz izlemt, vai vērsties tālāk.

Pie kā vērsties

Pirmais solis bieži vien ir saruna ar ģimenes ārstu vai pediatru, kurš regulārajās veselības pārbaudēs vēro bērna attīstību un var nosūtīt pie vajadzīgā speciālista. Attīstības jautājumos ar bērnu strādā vairāku jomu speciālisti: bērnu psihiatrs (ja ir aizdomas, piemēram, par autisma spektra traucējumiem vai ADHD), psihologs vai klīniskais psihologs (izziņas, emociju un uzvedības novērtēšana), logopēds (runa un valoda), speciālais pedagogs (mācīšanās vajadzības), kā arī bērnu neirologs, ja ir aizdomas par neiroloģiskiem cēloņiem.

Ja jautājums skar mācības un pielāgojumus bērnudārzā vai skolā, vērts runāt arī ar izglītības iestādes atbalsta personālu (psihologu, logopēdu, speciālo pedagogu). Bieži vien medicīniskais un izglītības ceļš viens otru papildina: viens novērtē mācību vajadzības, otrs medicīnisko pusi. Ģimenes ārsts vai bērnudārzs parasti var ieteikt, kur jūsu pašvaldībā vērsties.

Kā notiek novērtēšana un kādas metodes izmanto

Attīstības novērtēšana nav viens tests, bet process, kas aizņem vairākas tikšanās reizes. Parasti tas ietver sarunu ar vecākiem par bērna attīstības vēsturi, bērna vērošanu, rotaļu un uzdevumu aktivitātes, kā arī standartizētas metodes. Bērnam tas visbiežāk šķiet kā spēle vai interesanti uzdevumi kopā ar speciālistu, nevis kā „eksāmens”.

Pasaulē izmanto daudzas novērtēšanas metodes atkarībā no bērna vecuma un jautājuma. Dažas no biežāk dzirdētajām:

  • DISC (angliski Diagnostic Inventory for Screening Children). Agrīnās attīstības skrīninga metode, ar ko novērtē, vai bērna attīstība atbilst vecumam vairākās jomās: lielajā un sīkajā motorikā, valodas izpratnē un izteiksmē, domāšanā, patstāvībā un sociālajās prasmēs. Tā palīdz agri pamanīt, kurā jomā bērnam vajag vairāk palīdzības, un bieži tiek izmantota kā pirmais solis pirms padziļinātas novērtēšanas.
  • Strebeļevas metodika. Agrīnā un pirmsskolas vecuma bērnu izziņas attīstības novērtēšanas metodika, kas plaši izmantota mūsu reģionā. Ar rotaļu uzdevumiem tā palīdz novērtēt, kā bērns uztver, domā un risina vecumam atbilstošus uzdevumus.
  • PEP-R (psihoizglītojošais profils). Metodika, kas paredzēta, lai novērtētu bērnu ar attīstības īpatnībām, īpaši autisma spektra, spējas un sastādītu individuālu izglītības plānu atbilstoši viņu stiprajām pusēm un grūtībām.
  • NEPSY-II. Neiropsiholoģiskās novērtēšanas metožu kopums, kas ļauj novērtēt atsevišķas izziņas jomas: uzmanību, atmiņu, valodu, kustību plānošanu, telpisko uztveri. Tas palīdz saprast ne tikai to, vai ir grūtības, bet arī to, kur tieši tās slēpjas.

Vecākiem svarīgi zināt nevis konkrēto metožu nosaukumus, bet galveno: laba novērtēšana skatās uz bērnu no vairākām pusēm un meklē ne tikai vājās, bet arī stiprās puses, uz kurām var balstīties.

Ko darīt ar rezultātiem

Novērtēšanas beigās vecāki saņem speciālistu atzinumu un, pats svarīgākais, ieteikumus: kā un ar ko palīdzēt bērnam bērnudārzā, skolā un mājās. Tās var būt logopēda nodarbības, speciālā pedagoga atbalsts, pielāgota mācību programma, noteikti vides un saziņas pielāgojumi vai vēršanās pēc tālākas medicīniskās palīdzības.

Vērts atcerēties dažas lietas. Pirmkārt, atzinums nav spriedums: attīstība ir process, un agrīna palīdzība bieži būtiski maina bērna ceļu. Otrkārt, nostāja „pagaidīsim, varbūt pāries pats”, lai gan nāk no labiem nodomiem, dažreiz liek zaudēt laiku, kas agrā bērnībā ir īpaši dārgs. Treškārt, vēršanās pēc novērtēšanas nav vainas pazīme, bet gan gādīgu vecāku solis.

Ja jums ir šaubas par bērna attīstību, visbiežāk labākais lēmums ir nevis palikt vienam ar savām raizēm vai steigties pie interneta diagnozēm, bet konsultēties ar speciālistu. Pat ja izrādīsies, ka viss ir lieliski, miers būs šā soļa vērts.

Šis raksts ir paredzēts izglītošanai un neaizstāj speciālista konsultāciju.

Avoti: Amdur J. R., Mainland M. K., Parker K. C. H. Diagnostic Inventory for Screening Children (DISC); Schopler E. u. c. Psychoeducational Profile (PEP-R); Korkman M., Kirk U., Kemp S. NEPSY-II; Strebeļeva J. A. (red.). Agrīnā un pirmsskolas vecuma bērnu attīstības psiholoģiski pedagoģiskā diagnostika (krievu val.).

Vai šī lapa jums bija noderīga?

Līdzīgi raksti