Tripofobijas tests
Tripofobija ir spēcīga negatīva reakcija uz blīviem caurumiņu, šūniņu vai izciļņu rakstiem: bišu šūnām, lotosa sēklu galviņām, sūkļiem, porainu šokolādi, porām uz ādas. Interesanti, ka visbiežāk tās nav klasiskas bailes, bet intensīvs riebums ar šermuļiem: zosāda, nieze, nelabums, vēlme novērst skatienu. Parādība kļuva slavena internetā (vecos fobiju katalogos tās vispār nav), taču zinātne to pēta nopietni.
10 jautājumi palīdzēs novērtēt, cik stipra ir jūsu reakcija un vai tā ierobežo ikdienu. Pašā testā biedējošu attēlu nav, tikai jautājumi.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir tripofobija?
Tripofobija (no grieķu „trypa”, caurums) ir reakcija uz blīviem mazu caurumiņu vai izciļņu rakstiem. Oficiālajos diagnožu sarakstos tā nav iekļauta, taču pētījumu par to kļūst arvien vairāk kopš 2013. gada, kad zinātnieki Džefs Kols un Arnolds Vilkinss (Geoff Cole, Arnold Wilkins) publicēja pirmo nopietno analīzi. Tiek lēsts, ka jūtama reakcija uz šādiem rakstiem ir aptuveni 10-15 procentiem cilvēku, sievietēm nedaudz biežāk. Reakciju spektrs ir plašs: no vieglas neomulības līdz stipram riebumam ar fiziskiem simptomiem.
No klasiskajām fobijām tripofobija atšķiras ar saturu: dominē nevis baiļu sistēma („tas man ir bīstami”), bet riebuma sistēma („tas ir inficēts, netīrs”). Tieši tāpēc ķermenis reaģē ne tik daudz ar sirdsklauvēm, cik ar zosādu, niezi un nelabumu. Šī atšķirība ir svarīga arī pārvarēšanai: riebuma reakcijas vājinās lēnāk nekā bailes, taču arī tām der tas pats ceļš, pakāpeniska, kontrolēta pierašana.
Kāpēc smadzenes tā reaģē uz caurumiņiem?
Zinātnieki apsver divas galvenās hipotēzes. Pirmā: blīvie raksti vizuāli atgādina bīstamu dzīvnieku zīmējumus, jo dažu indīgu čūsku, astoņkāju vai kukaiņu rakstiem ir līdzīgas matemātiskas īpašības (augsts kontrasts vidējo frekvenču diapazonā), un smadzenes uz šo „briesmu parakstu” reaģē automātiski. Otrā, pašlaik pārliecinošākā: raksti atgādina ādas slimību, parazītu un trūdēšanas pazīmes, tāpēc ieslēdzas evolucionārā slimību izvairīšanās sistēma, kuras valoda ir tieši nelabums, nieze un vēlme atkāpties.
Abas hipotēzes izskaidro, kāpēc reakcija ir tik „ķermeniska” un kāpēc to nav iespējams izslēgt ar loģiku: tā ir sena, automātiska aizsardzības sistēma, kas nostrādā ātrāk par apzinātu domu. Interesanta detaļa: pētījumos pat cilvēki bez tripofobijas šādus attēlus vērtē kā nepatīkamus un skatās uz tiem īsāk, atšķiras tikai reakcijas intensitāte.
Internets: kāpēc tripofobija ir „lipīga”?
Tripofobija ir interneta fenomens divās nozīmēs. Pirmkārt, pašu terminu 2005. gadā izdomāja interneta kopiena, nevis zinātnieki. Otrkārt, internets to aktīvi izplata: virāli „tripofobijas testi” ar speciāli riebīgām kolāžām (bieži fotomontāžām, kur šūnu raksts uzlikts uz ādas) rada spēcīgu pirmo reakciju, kas vēlāk vispārinās uz ikdienas priekšmetiem. Daļa cilvēku par savu tripofobiju „uzzina” tieši no šāda satura.
No tā izriet praktisks noteikums: tīšām nepārbaudiet sevi ar šokējošiem attēliem. Apzināta saskare ar ekstrēmām kolāžām nav ekspozīcija, bet sensibilizācija: reakcija nevis vājinās, bet pastiprinās, jo attēli atlasīti maksimālam efektam un tos skatās saspringumā. Īsta ekspozīcija darbojas pretēji: no maigākajiem, dabiskiem attēliem (bišu šūnas no attāluma, maizes poras), īsi, atslābināti un ar kontroli savās rokās.
Ko darīt, ja reakcija ir stipra?
Ja tripofobija tikai reizēm izraisa šermuļus, nekas nav jāārstē: tas ir normāls jutīguma variants, tāpat kā nepatika pret noteiktām skaņām. Rīkoties vērts tad, kad parādās izvairīšanās (pārtika, priekšmeti, saturs, nodarbes) vai kad negaidīti attēli uz ilgu laiku izsit no līdzsvara. Pašpalīdzības ceļš: pakāpeniska ekspozīcija, sākot ar vājākajiem dabiskajiem attēliem, īsās sesijās, apvienojot ar lēnu izelpu. Mērķis nav „vairs neko nejust”, bet panākt, lai reakcija kļūtu kontrolējama un īsa.
Ja reakcijas ir intensīvas, izplatās uz arvien jauniem objektiem vai stipri ierobežo ikdienu, palīdzēs kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālists: uz riebuma balstītām fobijām (tāpat kā bailēm no vemšanas vai bailēm no mikrobiem) ir savi darba protokoli. Bet, ja pamanāt, ka jūs vispār viegli „pārņem” intensīvas iekšējas reakcijas uz kairinātājiem, vērts apskatīt arī jutīguma (HSP) testu: lielāka sensorā jutība un tripofobija bieži iet roku rokā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai tripofobija ir īsta fobija?
Oficiālajos diagnožu sarakstos tās nav, taču parādība ir īsta un tiek pētīta: cilvēki piedzīvo izmērāmas fizioloģiskas reakcijas uz šādiem rakstiem. Tehniski tā biežāk atbilst stiprai riebuma reakcijai nekā klasiskām bailēm. Diagnozes neesamība būtību nemaina: ja reakcija ierobežo dzīvi, ar to var un ir vērts strādāt ar tām pašām metodēm kā ar fobijām.
Kāpēc man ir riebīgi, bet ne bail? Vai tā tomēr ir tripofobija?
Jā, tā pat ir tipiskākā forma: pētījumos lielākā daļa cilvēku ar tripofobiju savu reakciju raksturo kā nelabumu, niezi un šermuļus, nevis bailes. Tas atšķir tripofobiju no vairuma fobiju un izskaidro ķermeņa simptomus: riebuma sistēma gatavo ķermeni nevis bēgt, bet „nesaskarties un attīrīties”.
Vai vērts skatīties tripofobijas attēlus, lai „norūdītos”?
Ne tādā veidā, kā tie izplatās internetā: virālās kolāžas ir speciāli pastiprinātas, un šoks bez kontroles reakciju padziļina. Ja vēlaties trenēties, dariet to kā īstu ekspozīciju: sāciet ar maigākajiem dabiskajiem attēliem, skatieties īsi un atslābināti, beidziet tad, kad reakcija ir norimusi, un tikai tad kāpiet augstāk. Ja reakcija ir stipra, labāk to darīt kopā ar speciālistu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Cole G. G., Wilkins A. J. (2013). Fear of holes. Psychological Science, 24(10).
- Kupfer T. R., Le A. T. D. (2018). Disgusting clusters: trypophobia as an overgeneralised disease avoidance response. Cognition and Emotion, 32(4).
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. Specific Phobia.
- Öst L.-G. (1989). One-session treatment for specific phobias. Behaviour Research and Therapy.
- NHS. Phobias: overview, symptoms and treatment.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.