Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Fobijas un bailes

Mikrobu baiļu tests

Bailes no mikrobiem un inficēšanās (mizofobija) ir fobija, ko īpaši pastiprināja pandēmija: higiēnas ieradumi, kas kādreiz šķita „pārspīlēti”, kļuva par normu, un robeža starp tīrību un fobiju daudziem izplūda. Atšķirība ir vienkārša: higiēna kalpo dzīvei, bet fobija ir otrādi.

10 jautājumi palīdzēs novērtēt, vai jūsu attiecības ar tīrību joprojām ir aizsardzība vai jau rituāli, kas nosaka dienas kārtību.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir mizofobija?

Mizofobija (grieķu „mysos” nozīmē netīrumus, sagānīšanu) ir intensīvas bailes no inficēšanās, mikrobiem un netīrības. Tās kodols ir nevis pati baktērija, kuru neredz, bet sasmērēšanās sajūta: pieskaroties „netīram” objektam, rodas trauksme, kas norimst tikai pēc tīrīšanās rituāla. Tā veidojas cikls: trauksme, mazgāšanās, atvieglojums un vēl ciešāka saikne starp trauksmi un mazgāšanos.

Robežu starp higiēnu un fobiju nosaka funkcija: higiēna beidzas, kad rokas ir tīras; fobijas rituāls beidzas, kad norimst trauksme, un tam var būt vajadzīga arī desmitā mazgāšanas reize.

Mizofobija un OKT: svarīga robeža

Bailes no mikrobiem ir viena no jomām, kur specifiska fobija robežojas ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem (OKT). Atšķirība: fobijā dominē bailes un izvairīšanās („nepieskaršos, un viss būs labi”), bet OKT izpaužas ar uzmācīgām domām (obsesijām) un rituāliem (kompulsijām), kas atkārtojas pēc noteikumiem: mazgāt noteiktā secībā, noteiktu reižu skaitu, līdz „pareizajai” sajūtai.

Ja atpazīstat rituālu noteikumus, skaitīšanu, „netīrības” izplatīšanos domās (netīrs kļuva telefons, tad kabata, tad visas drēbes), tā jau ir OKT joma, un to ārstē nedaudz citādi (ekspozīcija ar rituāla atturēšanu, dažreiz medikamenti). Abos gadījumos palīdzība ir efektīva, svarīgi tikai pareizi nosaukt problēmu speciālistam.

Kā pārvarēt bailes no mikrobiem?

Galvenā metode ir ekspozīcija ar rituāla atturēšanu: apzināti pieskarties „netīriem” objektiem (sākot ar vieglākajiem, piemēram, savu durvju rokturi) un plānoto laiku nemazgāt rokas, ļaujot trauksmei norimt pašai. Tā smadzenes iemācās divas patiesības: trauksme pāriet arī bez rituāla, un katastrofa nenotiek.

Palīdz arī „riska normalizēšana”: veselam cilvēkam ikdienas saskare ar vides mikrobiem ir ne tikai nekaitīga, bet arī nepieciešama imunitātei. Praktiskā higiēnas norma ir vienkārša: rokas mazgā ar ziepēm aptuveni 20 sekundes pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma un atgriežoties mājās, bet viss, kas ir krietni vairāk, kalpo vairs nevis veselībai, bet trauksmei. Ja pašu spēkiem rituālus samazināt neizdodas, vērsieties pie psihologa: šo problēmu ārstē ļoti veiksmīgi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kur ir robeža starp labu higiēnu un mizofobiju?

Trīs jautājumi: vai tīrība aizņem daudz laika un domu? Vai trauksme rodas pat tad, kad saprotat, ka riska nav? Vai tās dēļ izvairāties no vietām, cilvēkiem, nodarbēm? Ja vismaz divas reizes atbilde ir „jā”, tā vairs nav higiēna, bet trauksmes vadīšanas rituāls, kuru vērts risināt.

Pandēmija pastiprināja manas bailes. Vai tas ir normāli?

Tas ir ļoti bieži: pandēmija iemācīja saskatīt inficēšanās draudus visur, un daļai cilvēku šī programma neizslēdzās. Ja pēc draudu beigām rituāli saglabājas vai pieaug, vērts apzināti atgriezties pie normālas higiēnas ar ekspozīcijas soļiem. Iesprūdušas „pandēmijas” bailes ārstē tikpat veiksmīgi kā jebkuras citas.

Vai bieža roku mazgāšana kaitē?

Ādai jā: tiek bojāta aizsargbarjera, rodas sausums un mikroplaisas, pa kurām infekcijai iekļūt ir pat vieglāk. Tas ir labs atgādinājums, ka pārspīlēta „aizsardzība” bieži darbojas pretēji. Higiēnas zelta vidusceļš ir mazgāt ar ziepēm, bet ar mēru.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?

Saistītie raksti