Varžu baiļu tests
Bailes no vardēm (ranidafobija, plašākā nozīmē bailes no abiniekiem sauc par batrahofobiju) Latvijā ir ļoti sadzīviska fobija: vardes dzīvo pie katra ezera, lauku mājas un pēc katra lietus uz takas. Baiļu kodols visbiežāk nav briesmas (visi zina, ka varde nekož), bet kombinācija, ko nervu sistēma grūti panes: pēkšņs, neparedzams lēciens plus riebums pret mitru, aukstu ādu.
Tāpēc cieš ļoti konkrētas lietas: vakara pastaigas, lauku māja, dārzs, peldēšanās ezerā, telts. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt, vai tā ir tikai nepatika vai bailes, kas jau pārveido jūsu vasaras.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir ranidafobija un kāpēc vardes biedē?
Ranidafobija (lat. „rana” nozīmē vardi) ir intensīvas bailes no vardēm. Racionāli tās šķiet dīvainas (varde nerada nekādas briesmas), bet nervu sistēmai varde ir gandrīz ideāls kairinātājs: tā kustas strauji un neparedzami (lēciens iedarbina izbīļa refleksu ātrāk, nekā paspējam saprast, kas izlēca), tā ir auksta un mitra (riebuma sistēma šādu virsmu atzīmē kā „iespējami inficētu”), un tā parādās negaidīti: zem kājas, no zāles, no tumsas. Savu pieliek arī kultūra: krupji pasakās un māņticībā gadsimtiem ilgi bija pretīguma un raganības simbols.
Tāpat kā lielākā daļa dzīvnieku fobiju, bailes no vardēm bieži sākas bērnībā: negaidīts lēciens uz kājas, brāļa joks ar vardi rokās vai pieaugušo riebuma atdarināšana. Bērnības izbīlis ierakstās dziļi, un pieaugušais reaģē ar ķermeni, lai gan ar prātu saprot, ka reakcija ir nesamērīga; tā ir normāla fobijas mehānika.
Fakti, kas mazina riebumu un bailes
Ranidafobija barojas ar mītiem, tāpēc fakti iedarbojas tieši:
- Latvijā sastopamās vardes un krupji cilvēkam ir pilnīgi nekaitīgi: tie nekož, neuzbrūk un no cilvēka tikai bēg
- Kārpas no vardēm un krupjiem nevar dabūt: tā ir māņticība (kārpas izraisa cilvēka vīruss, nevis dzīvnieki)
- Krupja ādas izdalījumi var kairināt tikai gļotādas, tāpēc vienkāršs noteikums „neaiztikt un nomazgāt rokas” sedz visu reālo risku
- Vardes lēciens vienmēr ir bēgšana no jums, nevis uzbrukums: tās redze ir noregulēta tā, lai pamanītu lielus kustīgus objektus un aizbēgtu
- Varžu kurkstēšana ir attāluma indikators jums par labu: ja dzirdat, tātad zināt, kur tās ir
Kā pārvarēt bailes no vardēm?
Dzīvnieku fobiju gadījumā ekspozīcija darbojas visātrāk, un vardes nav izņēmums. Kāpņu piemērs: zīmētas un animētas vardes, fotogrāfijas, video (no tāliem kadriem līdz tuvplāniem), vardes vērošana dabā no droša attāluma (dīķa mala, kur jūs paši nosakāt attālumu), pakāpeniski samazināts attālums un augstākais pakāpiens, kas lielākajai daļai nemaz nav vajadzīgs: īss pieskāriens. Katrā pakāpienā palieciet, līdz reakcija samazinās vismaz uz pusi; riebums atkāpsies lēnāk nekā izbīlis, un tas ir normāli.
Palīdz arī sadzīviska stratēģija: vakarā izmantojiet lukturīti (negaidītība ir puse no izbīļa, bet apgaismota taka atdod kontroli), laukos ziniet, kur ir vardes (pie ūdens, zem lapām, mitrās vietās), un, kamēr trenējaties, ļaujiet sev tās apiet bez kauna. Ja bailes ir stipras un ierobežo vasaras, dažas ekspozīcijas sesijas ar speciālistu tās pārvar ātri. Testi ar radniecīgu mehānismu: bailes no čūskām (tā pati pēkšņas kustības zālē tēma), kukaiņiem un pelēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
No vardēm nebaidos, bet krupji rada šausmas. Vai tā ir tā pati fobija?
Jā, tas ir tā paša spektra variants (batrahofobija aptver visus abiniekus), tikai krupim ir vairāk riebumu izraisošu pazīmju: kārpaina āda, lēnāka un „smagāka” kustība, tumšas krāsas, māņticību aste. Pārvarēšanas ceļš ir tas pats, tikai krupju pakāpieni kāpnēs būs augstāk nekā varžu.
Vai bailes no vardēm var būt saistītas ar izvairīšanos no ūdens?
Var: ja ezers vai dīķis ir nepatīkams galvenokārt domas par vardēm dēļ (kas pieskartos kājai ūdenī), tā ir varžu baiļu izplatīšanās. Bet, ja ūdens satrauc arī bez vardēm (dziļums, tumsa, neredzams dibens), ir vērts atsevišķi aplūkot ūdens un dziļuma baiļu testus, jo tad vardes ir tikai viena no dziļuma trauksmes sejām.
Bērns kliedz, ieraugot vardi. Palīdzēt vai pāries pats no sevis?
Visbiežāk bailes mazinās pašas, ja pieaugušie uzvedas mierīgi: neizrādiet savu riebumu, nebiediniet („neaiztiec, fui!”) un nespiediet pieskarties ar varu. Palīdz rotaļīga, bērna tempā dozēta iepazīšanās: grāmatiņas par vardēm, vērošana pie dīķa rokas stiepiena attālumā, kurkuļu vērošana dīķī, jo ziņkāre ir dabisks baiļu ienaidnieks. Ja bailes ir stipras un ierobežo bērna laiku ārā, tie paši pakāpieni darbojas arī kopā ar speciālistu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. Specific Phobia.
- Öst L.-G. (1989). One-session treatment for specific phobias. Behaviour Research and Therapy.
- NHS. Phobias: overview, symptoms and treatment.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.