Aizrīšanās baiļu tests
Bailes aizrīties (bailes norīt sauc par fagofobiju, bailes aizrīties par pnigofobiju) ir viena no fobijām, kas visvairāk maina dzīvi, jo no to objekta nav iespējams izvairīties: ēst vajag vairākas reizes dienā. Bailes visbiežāk sākas pēc reālas epizodes (aizrīšanās, kas izbiedēja) un tālāk aug pašas: rīkle no trauksmes saspringst, rīšana šķiet „vairs ne tāda”, un katra maltīte kļūst par eksāmenu.
Tipiskās sekas: ēdienu sasmalcina un košļā bezgalīgi, cietu ēdienu aizstāj ar biezeņiem, ēd tikai kāda klātbūtnē (vai tieši otrādi, tikai vienatnē), krītas svars. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt baiļu stiprumu; svarīga piezīme par ārstu gaida tālāk.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Vissvarīgākais vispirms: kad vajadzīgs ārsts?
Pirms strādāt ar bailēm, obligāti jānošķir divas lietas: bailes norīt (fagofobija, kad rīšanas mehānisms ir vesels, bet trauksme to sasprindzina) un rīšanas traucējumi (disfāgija, kad ir fizisks šķērslis vai traucēta funkcija). Pie ārsta (ģimenes ārsta, kurš vajadzības gadījumā nosūtīs pie ausu, kakla un deguna ārsta vai gastroenterologa) ir vērts vērsties, ja ēdiens reāli iesprūst vai nāk atpakaļ, ja rijot sāp, ja aizrijaties arī ar šķidrumiem, ja svars krītas bez diētas vai ja grūtības ir radušās pakāpeniski bez jebkādas biedējošas epizodes, īpaši vecākā vecumā.
Labā ziņa abos gadījumos: disfāgijai ir sava ārstēšana, bet, ja izmeklējumi šķērsli neatrod (tā visbiežāk notiek, ja bailes sākās pēc aizrīšanās epizodes), tā ir terapijai visvērtīgākā informācija: rīkle ir vesela, „kamola” sajūtu rada trauksmes saspringti muskuļi, un ar to strādā ar psiholoģiskiem rīkiem. Šai sajūtai ir pat nosaukums, globusa sajūta, un tā ir viens no biežākajiem trauksmes ķermeniskajiem simptomiem.
Kā bailes „sabojā” veselīgu rīšanu?
Fagofobijas loks ir klasisks trauksmes loks. Pēc biedējošas epizodes uzmanība pievēršas rīšanai, procesam, kas parasti notiek automātiski. Apzināti vērots automātisks process sāk „iestrēgt” (pamēģiniet apzināti kontrolēt elpošanu vai iešanu, un sajutīsiet to pašu), bet trauksme turklāt fiziski sasprindzina rīkles muskuļus, tāpēc rīšana tiešām jūtas citādi: smagāka, „šaurāka”, neuzticama. Šīs sajūtas tiek uztvertas kā pierādījums, ka briesmas ir reālas, un loks noslēdzas.
Izvairīšanās loku pabeidz: jo mazāk cieta ēdiena ēdat, jo vairāk zūd uzticēšanās savai rīšanai un jo biedējošāks kļūst katrs „nedrošais” kumoss. Drošības uzvedība (bezgalīga košļāšana, uzdzeršana, sasmalcināšana) darbojas tāpat kā visu fobiju gadījumā: uz brīdi nomierina, bet ilgtermiņā bailes uztur, jo smadzenes nekad nesaņem pierādījumu, ka parasts kumoss tiek norīts parasti.
Kā atgūt normālu ēšanu?
Kad ārsts ir izslēdzis fiziskus cēloņus, strādā trīs virzienos. Pirmais ir ķermeņa nomierināšana: pirms ēšanas lēna izelpa (ieelpa 4 sekundes, izelpa 6 sekundes, vairāki cikli), atslābināti pleci un žoklis, jo atslābināta rīkle rij brīvāk, un to jūs sajutīsiet uzreiz. Otrais ir uzmanības pārnešana: ēdot noturēt uzmanību uz garšu, sarunu vai apkārtni, nevis uz rīšanas vērošanu; automātika darbojas vislabāk, kad to neviens neuzrauga. Trešais un vissvarīgākais ir ēdiena kāpnes: no pašreizējiem „drošajiem” produktiem pakāpeniski kāpt pa tekstūru kāpnēm (biezenis, mīksts, stingrāks, košļājams, ciets), katrā pakāpienā ēdot regulāri, līdz tas kļūst mierīgs, un tikai tad kāpt augstāk.
Paralēli pakāpeniski samaziniet drošības uzvedību: košļāšanas reižu skaitu, uzdzeršanas biežumu, sasmalcināšanu, pa vienai, nevis visu uzreiz. Palīdz arī praktisks drošības pamats: iemācieties Heimliha paņēmienu un to, kā rīkoties aizrīšanās gadījumā (klepus ir iedarbīgākā dabiskā aizsardzība, un aizrīšanās ar klepu nozīmē, ka elpceļi nav aizvērušies), jo zināšanas atdod kontroli. Ja bailes ir dziļas, svars krītas vai ēdienkarte ir stipri sašaurinājusies, nekavējoties vērsieties pie kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālista: fagofobiju labi ārstē, bet novārtā atstāta tā kaitē uzturam. Radniecīgas tēmas: bailes no vemšanas (tuvākā „radiniece”, bieži sastopamas kopā), panikas lēkmes (ja rīkles sajūtas ieslēdz paniku) un trauksme par veselību (ja ķermeņa sajūtas kopumā tiek pastāvīgi pārbaudītas).
Biežāk uzdotie jautājumi
Jūtu kamolu kaklā pat tad, kad neēdu. Vai tas ir bīstami?
Pastāvīga „kamola” sajūta bez reāliem rīšanas traucējumiem (ēdiens iziet cauri, svars ir stabils) visbiežāk ir globusa sajūta: trauksmes saspringtu rīkles muskuļu sajūta, viens no biežākajiem trauksmes ķermeniskajiem simptomiem. Tā ir nepatīkama, bet nebīstama un mazinās kopā ar saspringumu. Tomēr pirmo reizi radušos vai nepārejošu sajūtu ir vērts parādīt ārstam, lai miers būtu pamatots.
Pēc tam, kad aizrījos, vairs nespēju normāli ēst. Vai tā notiek arī ar citiem?
Jā, tas ir klasisks fagofobijas sākums: viena biedējoša epizode, un smadzenes ēšanu atzīmē kā briesmas. Svarīgi zināt divas lietas: jūsu rīšana no epizodes nav sabojājusies (to apstiprinās ārsts), bet baiļu pieaugums izvairīšanās dēļ ir likumsakarīgs, un to var apturēt. Jo agrāk sāksiet ēdiena kāpnes, jo ātrāk atgriezīsies normāla ēšana; novārtā atstāta fobija sašaurina ēdienkarti gadiem ilgi.
Baidos norīt tabletes. Vai ir kādi paņēmieni?
Jā, un tie tiešām darbojas: norijiet tableti ar malku ūdens, galvu nedaudz noliecot uz priekšu (nevis atpakaļ, kā dara lielākā daļa; kapsulas peld, un, noliecot galvu uz priekšu, tās virzās pareizi), trenējieties ar maziem saldumiņiem, pakāpeniski izvēloties lielākus, izmantojiet biezāku šķidrumu (kefīru, biezeni). Ja vajag, jautājiet farmaceitam par šķidrām vai sasmalcināmām zāļu formām. Tā ir bieža, atrisināma problēma, nevis jūsu dīvainība.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- McNally R. J. (1994). Choking phobia: a review of the literature. Comprehensive Psychiatry, 35(1).
- Baijens L. W. u. c. (2013). Diagnosis and treatment of phagophobia: a review. Dysphagia, 28(2).
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. Specific Phobia.
- Öst L.-G. (1989). One-session treatment for specific phobias. Behaviour Research and Therapy.
- NHS. Phobias: overview, symptoms and treatment.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.