Zobārsta baiļu tests
Bailes no zobārsta (dentofobija) ir viena no „dārgākajām” fobijām: to dēļ vizītes tiek atliktas gadiem, bet neliels kariess šajā laikā pārvēršas par sakņu kanālu ārstēšanu vai zaudētu zobu, un tas savukārt apstiprina, ka „pie zobārsta vienmēr sāp”. Stipras bailes izjūt aptuveni katrs desmitais pieaugušais, bet trauksmi izjūt lielākā daļa.
10 jautājumi palīdzēs novērtēt, vai jūsu gadījumā tā ir pārvarama trauksme vai fobija, kas jau maksā zobu veselību.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir dentofobija un no kurienes tā rodas?
Dentofobija ir intensīvas bailes no zobārstniecības. Tās saknes parasti ir trejādas: sāpīga pagātnes pieredze (īpaši bērnībā vai vecās zobārstniecības laikos), kontroles zaudēšana (guli, mute atvērta, neko neredzi un nevari pateikt) un kauns par novārtā atstātiem zobiem, kas neļauj „parādīties” pat tad, ja gribas.
Tieši kauna komponents padara šo fobiju tik lipīgu: jo ilgāk izvairies, jo sliktāki zobi, jo lielāks kauns un bailes. Šo apli var pārraut tikai vienā virzienā, uz kabinetu, bet pareizi sagatavojoties.
Mūsdienu zobārstniecība nav jūsu bērnības pieredze
Liela daļa dentofobijas barojas no novecojušiem priekšstatiem. Pēdējās desmitgadēs ir mainījusies būtība: mūsdienu anestēzija ļauj veikt lielāko daļu procedūru bez sāpēm (ieskaitot virspusēju atsāpināšanu pirms pašas injekcijas), bet pacientiem ar bailēm ir pieejama sedācija: no nomierinošām tabletēm līdz smieklu gāzei vai dziļākai sedācijai sarežģītām procedūrām.
Mainījusies ir arī kultūra: „baidos no zobārstiem” mūsdienās reģistratūrā ir ierasta frāze, nevis kauns. Daudzām klīnikām ir pieredze darbā ar pacientiem, kuri baidās: garāka pirmā vizīte tikai sarunai un apskatei, norunāts „stop” signāls ar roku, pauzes, paskaidrojums pirms katras darbības. Tā nav īpaša privilēģija, bet kaut kas, ko var vienkārši palūgt.
Kā atgriezties pie zobārsta pēc ilga pārtraukuma?
Rīcības plāns, kas darbojas:
- Piesakoties pasakiet: „ļoti baidos, un pēdējā vizīte bija sen”, un saņemsiet vairāk laika un saudzīgāku sākumu
- Pirmajai vizītei lūdziet tikai konsultāciju un apskati bez ārstēšanas, jo tas noņem „nezināmā” smagumu
- Vienojieties par „stop” signālu (pacelta roka), jo kontroles sajūta paniku mazina visvairāk
- Izvēlieties rīta laiku, jo trauksmei atliek mazāk stundu augt; pirms vizītes izvairieties no kofeīna
- Jautājiet par atsāpināšanas un sedācijas iespējām jau pirms procedūras
- Pēc vizītes apbalvojiet sevi un uzreiz pierakstieties uz nākamo, jo, kamēr pieredze ir „svaiga”, nākamais solis ir visvieglākais
Biežāk uzdotie jautājumi
Man ir kauns par zobu stāvokli. Ko padomās zobārsts?
Zobārsti novārtā atstātus zobus redz katru dienu un gadu desmitiem, tāpēc jūsu mute viņus nepārsteigs un nesašutinās. Labās klīnikās pacientu, kurš atgriezies pēc ilga pārtraukuma, uztver kā uzvaru, nevis kā iemeslu lasīt morāli. Ja pirmajā vizītē dzirdējāt pārmetumus, tā ir klīnikas, nevis jūsu problēma: izvēlieties citu.
Kas ir sedācija un vai tā man der?
Sedācija ir trauksmes nomākšana ar medikamentiem procedūras laikā: no vieglas (nomierinoša tablete, smieklu gāze, kad esat nomodā, bet mierīgs) līdz dziļai (procedūru veic gandrīz miegā, anesteziologa uzraudzībā). Tā ļauj sakārtot pat gadiem atliktu ārstēšanu 1-2 vizītēs. Vai tā jums der, izvērtēs ārsts.
Kā nenodot savas bailes bērnam?
Nekomentējiet savas bailes bērna klātbūtnē, nelietojiet biedējošus vārdus („sāpēs”, „urbis”), pirmās vizītes pārvērtiet par rotaļu (zobiņu „skaitīšana”), bet savu ārstēšanu plānojiet atsevišķi no bērna vizītēm. Bērni dentofobiju visbiežāk „manto” nevis no krēsla, bet no vecāku sejām.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. Specific Phobia.
- Öst L.-G. (1989). One-session treatment for specific phobias. Behaviour Research and Therapy.
- NHS. Phobias: overview, symptoms and treatment.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.