Panikas lēkmju tests
Pēkšņs baiļu vilnis, sirds dauzās, trūkst gaisa, šķiet, ka tūlīt notiks kaut kas briesmīgs. Panikas lēkme ir viena no biežākajām un vienlaikus visbiedējošākajām trauksmes pieredzēm: vismaz reizi dzīvē to piedzīvo aptuveni katrs desmitais cilvēks. Pati lēkme nav bīstama, taču atkārtotas lēkmes var liecināt par panikas traucējumiem, kas ir veiksmīgi ārstējami.
Testa pamatā ir PHQ panikas modulis: zinātnieku pārbaudīta aptauja panikas traucējumu pirmajai pārbaudei. 15 jautājumi aptver lēkmes un to simptomus.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir panikas lēkme? Simptomi
Panikas lēkme ir pēkšņs intensīvu baiļu uzplūds, kas sasniedz kulmināciju dažu minūšu laikā un parasti pāriet 5-20 minūtēs. Tās laikā organisms ieslēdz reakciju „cīnies vai bēdz” bez reālām briesmām, tāpēc simptomi ir tik spēcīgi un fiziski jūtami.
Biežākie panikas lēkmes simptomi:
- Sirds stipri dauzās vai pukst neregulāri
- Trūkst gaisa, grūti elpot, smakšanas sajūta
- Sāpes vai spiediens krūtīs
- Trīce, svīšana, karstuma viļņi vai aukstuma drebuļi
- Reibonis, vājums, notirpums vai durstīšana
- Slikta dūša, „sažņaugts” kuņģis
- Nereālības sajūta: it kā viss notiktu nevis ar jums
- Spēcīgas bailes nomirt, zaudēt kontroli vai „sajukt prātā”
Panikas lēkme: ko darīt? Kā tikt galā ar lēkmi
Pats svarīgākais, kas jāzina iepriekš: panikas lēkme nav bīstama dzīvībai. No tās nemirst, neviens no tās nesajūk prātā un nepārstāj elpot, lai cik reāli tas šķistu lēkmes laikā. Tā ir kļūdaini nostrādājusi briesmu signalizācija, kas pēc dažām minūtēm izslēgsies pati.
Ko darīt panikas lēkmes laikā:
- Palēniniet izelpu: ieelpojiet caur degunu 4 sekundes, izelpojiet caur muti 6-8 sekundes. Gara izelpa nomierina nervu sistēmu un aptur hiperventilāciju.
- Nosauciet, kas notiek: pasakiet sev: „Šī ir panikas lēkme. Tā nav bīstama. Tā pāries pēc dažām minūtēm.”
- Iezemējiet sevi (5-4-3-2-1): atrodiet 5 lietas, ko redzat, 4, ko jūtat ar tausti, 3 skaņas, 2 smaržas, 1 garšu. Tas atgriež uzmanību no bailēm realitātē.
- Nebēdziet no situācijas: ja iespējams, palieciet, līdz vilnis norimst: tā smadzenes iemācās, ka situācija ir droša.
- Necīnieties ar simptomiem: pretošanās paniku pastiprina; ļaujiet vilnim pacelties un norimt, it kā jūs to vērotu no malas.
Panikas lēkme naktī
Nakts panikas lēkmes, kad pamostaties nakts vidū ar strauji pukstošu sirdi, elpas trūkumu un šausmām, ir biežākas, nekā šķiet: tās piedzīvo aptuveni puse cilvēku ar panikas traucējumiem. Tās nerodas no sapņa, bet visbiežāk no dziļā miega fāzēm, tāpēc šķiet īpaši negaidītas un biedējošas.
Rīkojieties tāpat: lēni izelpojiet, atgādiniet sev, kas notiek, un ļaujiet vilnim pāriet. Palīdz apsēsties, ieslēgt gaismu, iedzert ūdeni. Nakts lēkmju risku palielina kofeīns vai alkohols vakarā, miega trūkums un augsts stress dienā, tāpēc miega higiēna ir svarīga profilakses daļa.
Trauksmes lēkme, baiļu lēkme, panikas lēkme: kāda ir atšķirība?
Ikdienas valodā „trauksmes lēkme”, „baiļu lēkme” un „panikas lēkme” bieži tiek lietotas kā sinonīmi, un būtībā tās apzīmē vienu un to pašu pieredzi: pēkšņu spēcīgas trauksmes uzplūdu ar fiziskiem simptomiem. Klīniskais termins ir panikas lēkme.
Atšķirība ir tikai šāda: trauksmes epizodes biežāk pieaug pakāpeniski un tām ir skaidrs iemesls (gaidāms eksāmens, konflikts), bet „īsta” panikas lēkme sasniedz kulmināciju dažu minūšu laikā un nereti uznāk bez jebkāda iemesla. Par panikas traucējumiem runā tad, kad negaidītas lēkmes atkārtojas un cilvēks sāk pastāvīgi baidīties no jaunām lēkmēm vai to dēļ maina savu uzvedību.
Ja jūsu trauksme ir drīzāk pastāvīga nekā lēkmjveida, tās vispārējo līmeni precīzāk novērtēs trauksmes tests (GAD-7). Starp citu, pastāvīga trauksme kopā ar panikas lēkmēm ir bieža kombinācija: abi var būt vienlaikus, un abi ir veiksmīgi ārstējami.
Kad un kur meklēt palīdzību?
Vērsieties pie speciālista, ja: panikas lēkmes atkārtojas, jūs pastāvīgi baidāties no jaunas lēkmes, sākat izvairīties no vietām vai situācijām (transporta, veikaliem, pūļa) vai lēkmes traucē miegu un ikdienas dzīvi. Pirmais solis var būt jūsu ģimenes ārsts; palīdzību sniedz arī psihiatri un psihologi.
Efektīvākā panikas traucējumu ārstēšana ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT): tajā cilvēks iemācās saprast lēkmes mehānismu, pārraut baiļu loku un pakāpeniski atgriezties situācijās, no kurām izvairījāties. Vajadzības gadījumā ārsts var izrakstīt arī medikamentus. Vērts arī apmeklēt ģimenes ārstu un izslēgt fiziskus cēloņus (vairogdziedzera darbības traucējumus, sirds aritmijas, anēmiju), kuru simptomi var būt līdzīgi.
Steidzams bezmaksas emocionālais atbalsts visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes). Ja ir sāpes krūtīs, kādas iepriekš nav bijušas, vai jūs uztrauc fizisks stāvoklis, zvaniet 113.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kā saprast, vai man ir panikas lēkmes?
Panikas lēkmei raksturīgs: pēkšņs sākums (kulminācija dažu minūšu laikā), spēcīgi fiziski simptomi (sirdsklauves, elpas trūkums, reibonis, trīce) un intensīvas bailes, bieži bailes nomirt vai zaudēt kontroli. Ja šādas lēkmes atkārtojas un uznāk negaidīti, šis tests palīdzēs izvērtēt, vai ir vērts vērsties pie speciālista.
Vai panikas lēkme ir bīstama veselībai?
Pati lēkme dzīvībai nav bīstama: tā ir kļūdaini nostrādājusi briesmu reakcija, kas pāriet dažu vai dažu desmitu minūšu laikā. Tomēr, ja simptomi ir neparasti (piemēram, pirmo reizi stipras sāpes krūtīs), vērts pārbaudīties pie ārsta un izslēgt sirds un citus fiziskus cēloņus.
Cik ilgi ilgst panikas lēkme?
Visbiežāk kulminācija tiek sasniegta 5-10 minūšu laikā, un visa lēkme pāriet 5-20 minūtēs. Pēc tās vēl dažas stundas var saglabāties nogurums un „trīce”. Trauksme, kas ilgst stundām ilgi, parasti ir trauksmes vilnis, nevis klasiska panikas lēkme.
Kā ātri tikt galā ar panikas lēkmi?
Visefektīvāk: lēna izelpa (4 sekundes ieelpa, 6-8 sekundes izelpa), atgādinājums sev „tā ir panika, tā nav bīstama un pāries” un iezemēšanās caur maņām (paņēmiens 5-4-3-2-1). Cīņa un bēgšana no situācijas ilgtermiņā paniku tikai pastiprina.
Kāpēc panikas lēkme uznāk naktī?
Nakts lēkmes rodas no dziļā miega fāzēm, tās nav saistītas ar sapņiem un ir diezgan biežas. Risku palielina kofeīns vai alkohols vakarā, miega trūkums un liels stress dienā.
Vai panikas traucējumus var izārstēt?
Jā, tie ir vieni no vislabāk ārstējamajiem trauksmes traucējumiem. Kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz lielākajai daļai cilvēku dažu mēnešu laikā; vajadzības gadījumā izraksta arī medikamentus. Jo agrāk ārstēšanu sāk, jo ātrāks rezultāts.
Vai šis tests var noteikt diagnozi?
Nē, tas ir pirmās pārbaudes tests, kas balstīts uz zinātnieku pārbaudīto PHQ panikas moduli. Tas parāda, vai jūsu pazīmes atbilst panikas traucējumu ainai, taču diagnozi var noteikt tikai ārsts.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Spitzer R. L., Kroenke K., Williams J. B. (1999). Validation and utility of a self-report version of PRIME-MD: the PHQ primary care study. JAMA.
- Pfizer Inc. PHQ Screeners. Oficiālās PHQ aptaujas un vērtēšanas instrukcijas.
- Skalbes, krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123.
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.