Aspergera tests

Meklējat Aspergera testu? Svarīgi zināt, ka Aspergera sindroms kā atsevišķa diagnoze vairs nepastāv: kopš 2013. gada starptautiskās klasifikācijas to ir iekļāvušas autiskajā spektrā. Tas, ko agrāk sauca par Aspergera sindromu (autisma iezīmes bez valodas attīstības aizkavēšanās un ar tipisku vai augstu intelektu), mūsdienās tiek saukts par autiskā spektra traucējumiem.

Tāpēc zemāk atradīsiet autiskā spektra testu pieaugušajiem, kas balstīts uz AQ-10 aptauju. Tieši šo aptauju parasti pilda cilvēki, kuri meklē atbildi par Aspergera sindromu. Tests ir bez maksas, anonīms, un rezultātu redzat uzreiz.

Dalīties:

10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas AQ-10

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Ko sauca par Aspergera sindromu?

Aspergera sindroms nosaukts austriešu pediatra Hansa Aspergera vārdā. 1944. gadā viņš aprakstīja bērnus ar izteiktām saskarsmes īpatnībām un šaurām, intensīvām interesēm, kuri tomēr runāja raiti un intelektā neatpalika no vienaudžiem. Kopš 1990. gadiem tā bija oficiāla diagnoze, kas apzīmēja autisma „vieglāko” galu.

Tipiskas iezīmes, ko cilvēki atpazīst sevī: grūtības uztvert neizteiktus sociālos noteikumus un ķermeņa valodu, tieša komunikācija, dziļa iegrimšana šaurās interešu tēmās, vajadzība pēc ierastas kārtības, jutīgums pret skaņām, gaismu vai materiāliem un izsīkums pēc saskarsmes. Daudzi iemācās šīs īpatnības „maskēt”, tāpēc apkārtējie bieži pat nenojauš, cik daudz pūļu prasa parasta saruna.

Kāpēc tagad saka „autiskais spektrs”?

Gadu desmitiem ilgi pētījumi rādīja, ka robežas starp „Aspergera sindromu”, „augsti funkcionējošu autismu” un citiem paveidiem ir mākslīgas: atšķirības izrādījās pakāpē, nevis būtībā, un viens un tas pats cilvēks dažādās iestādēs saņēma dažādus apzīmējumus. Tāpēc DSM-5 (2013) un SSK-11 (kopš 2022. gada) tos visus apvienoja vienā autiskā spektra traucējumu diagnozē, kurā norāda individuālo atbalsta vajadzību līmeni.

Nosaukuma maiņu ietekmēja arī vēsture: pētnieki atklāja, ka Hanss Aspergers sadarbojās ar nacistiskā režīma struktūrām. Lai gan daļa kopienas vārdu „aspijs” joprojām lieto kā savas identitātes daļu, oficiālajā medicīnā un zinātnē nostiprinājies spektra jēdziens.

Ko darīt, ja testa rezultāts ir augsts?

Vispirms ziniet, ka tests ir skrīninga tests: tas parāda iezīmju izteiktību, nevis diagnozi. Ja rezultāts un ikdienas grūtības (darbā, attiecībās, maņu pārslodzē) jums šķiet pazīstamas, vērts vērsties pie psihiatra pēc profesionālas izvērtēšanas. Ja nezināt, ar ko sākt, aprunājieties ar savu ģimenes ārstu.

Daudziem pieaugušajiem atbilde (vienalga, vai tā ir diagnoze vai vienkārši dziļāka sevis izpratne) nes atvieglojumu: visu mūžu pieredzētās grūtības beidzot iegūst izskaidrojumu, kas nav „es nepietiekami centos”. Ja domājat par savu bērnu, sāciet ar autisma testu bērniem. Ja jūsu grūtības vairāk saistītas ar trauksmi saskarsmē, apskatiet sociālās trauksmes testu, jo šos stāvokļus bieži jauc.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai Aspergera sindroms un autisms ir viens un tas pats?

Mūsdienās jā: kopš 2013. gada (DSM-5) un 2022. gada (SSK-11) Aspergera sindromu atsevišķi vairs nediagnosticē, jo tas ir kļuvis par daļu no autiskā spektra traucējumiem. To, ko agrāk sauca par Aspergera sindromu, tagad apraksta kā autisko spektru bez intelekta un valodas attīstības traucējumiem.

Kāpēc atteicās no Aspergera nosaukuma?

Divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, zinātne neatrada skaidru robežu starp „Aspergera sindromu” un „vieglu autismu”, jo atšķirības izrādījās pakāpē, nevis būtībā. Otrkārt, vēsturnieki atklāja nepatīkamus faktus par pašu Hansu Aspergeru un viņa darbību nacistu pārvaldītajā Vīnē. Spektra jēdziens precīzāk atspoguļo realitāti.

Vai šis tests var apstiprināt Aspergera sindromu vai autismu?

Nē, tests ir paredzēts pašpārbaudei un balstīts uz AQ aptauju. Augsts rezultāts nozīmē, ka vērts vērsties pēc profesionālas izvērtēšanas, ko veic psihiatrs, bieži kopā ar citiem speciālistiem.

Man ir vairāk nekā 40 gadu. Vai vēl ir jēga pārbaudīties?

Jā, vēla diagnostika ir ļoti bieža, īpaši sievietēm un cilvēkiem, kuri iemācījušies savas īpatnības „maskēt”. Daudzi pieaugušie stāsta, ka diagnoze (vai pat tikai sevis izpratne) nesa lielu atvieglojumu: izskaidroja visu mūžu pieredzētās grūtības un ļāva beigt sevi vainot.