Bērna emocionālā intelekta tests
Bērna panākumus skolā un dzīvē nosaka ne tikai prāts: pētījumi rāda, ka emocionālais intelekts, proti, spēja atpazīt, saprast un vadīt emocijas, ļauj prognozēt bērna attiecības, noturību un pat mācību sasniegumus. Un atšķirībā no IQ emocionālo intelektu var lieliski attīstīt, turklāt labākā tā „trenažieru zāle” ir mājas.
Šī ir aptauja vecākiem (piemērota aptuveni 4-12 gadus veciem bērniem): 18 jautājumi par to, kā jūsu bērns apietas ar savām un citu emocijām. Rezultātā atradīsiet bērna EQ novērtējumu un konkrētus ieteikumus, kā to attīstīt.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir bērna emocionālais intelekts?
Bērna emocionālais intelekts ir četru prasmju kopums: atpazīt savas emocijas (zināt, ka tas, kas spiež krūtīs, ir dusmas), vadīt tās (nomierināties, nesagraujot brāļa torni), saprast citus (pamanīt, ka draugam ir skumji) un darboties attiecībās (vienoties, dalīties, atvainoties).
Šīs prasmes attīstās pakāpeniski un ilgi: jūtu nosaukšana sākas aptuveni 2-3 gadu vecumā, empātijas aizmetņi parādās vēl agrāk, bet pašregulācijas „bremzes” smadzenēs (prefrontālā garoza) nobriest tikai pieaugušā vecumā. Tāpēc bērna EQ vienmēr vērtē atbilstoši vecumam, un tāpēc pieaugušo pacietība nav papildinājums, bet nepieciešams attīstības nosacījums.
Kāpēc bērna EQ ir tik svarīgs?
Slavenais „zefīra eksperiments” un tam sekojošie ilgtermiņa pētījumi parādīja: bērna spēja vadīt impulsus un emocijas ļauj prognozēt viņa nākotni ne sliktāk (un dažviet pat labāk) nekā intelekts, sākot ar sekmēm skolā un beidzot ar attiecību kvalitāti un veselību pieaugušā vecumā.
Mehānisms ir vienkāršs: bērns, kurš prot nomierināties, var mācīties (izbiedētas vai sadusmotas smadzenes nemācās); bērns, kurš saprot citus, atrod draugus; bērns, kurš prot risināt konfliktus ar vārdiem, neiekļūst agresijas lokā. EQ ir bērna sociālā „operētājsistēma”, uz kuras darbojas viss pārējais.
Kā attīstīt bērna emocionālo intelektu?
Bērna EQ aug nevis nodarbībās, bet ikdienas brīžos kopā ar jums:
- Nosauciet jūtas, savas un bērna: „redzu, ka tu dusmojies, jo gribēji vēl paspēlēties”. Nosaukta sajūta smadzenēs uzreiz norimst (angliski to sauc „name it to tame it”).
- Visas jūtas ir atļautas, ne visas darbības: „dusmoties drīkst, sist nedrīkst”. Šī formula māca atšķirt emociju no uzvedības.
- Aizdodiet savu mieru: satrauktu bērnu nomierina nevis vārdi, bet mierīgs pieaugušais blakus. Vispirms kontakts, tad saruna.
- Pārrunājiet varoņus: grāmatas un filmas ir droša empātijas trenažieru zāle: „kāpēc viņš tā rīkojās? ko viņš juta?”
- Spēlējiet zaudēšanu: galda spēles mājās, kur zaudēt ir droši un smieklīgi, trenē vilšanās panesamību.
- Rādiet savu piemēru: pasakiet skaļi „man tagad nav spēka, un es sāku nervozēt, tāpēc minūti paelpošu”. Tā ir visvērtīgākā EQ mācība, ko bērns var saņemt.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāda vecuma bērniem paredzēts šis tests?
Aptuveni no 4 līdz 12 gadiem. Jaunākiem bērniem emocionālās prasmes vēl tikai veidojas, un tās vērtēt nav jēgas, bet pusaudži var paši izpildīt EQ testu pieaugušajiem.
Manam bērnam ir 4 gadi, un rezultāts ir zems. Vai jāuztraucas?
Visticamāk, ne: četrgadniekam vētrainas emocijas un vāja pašregulācija ir norma, jo smadzeņu „bremzes” vēl tikai nobriest. Vērtējiet rezultātu kā attīstības virzienu un atkārtojiet testu pēc gada.
Vai zēnu EQ ir vājāks nekā meiteņu?
Spēju ziņā nē, bet izpausmes bieži atšķiras: zēnus kultūras dēļ retāk mudina runāt par jūtām, tāpēc viņu emociju vārdu krājums bieži ir nabadzīgāks. Tā nav daba, bet attīstīšanas jautājums, un jo svarīgāk ir ar zēniem runāt par jūtām.
Vai bērna EQ ir saistīts ar vecāku EQ?
Cieši: bērni apgūst emocionālās prasmes, vērojot, kā ar emocijām apietas vecāki. Tāpēc visefektīvākais veids, kā celt bērna EQ, ir attīstīt savējo. Varat sevi pārbaudīt ar emocionālā intelekta testu pieaugušajiem.
Kad bērna emociju dēļ vērsties pie speciālista?
Ja emocionālās grūtības ir izteiktas un ilgstošas: pastāvīga agresija, paškaitējums, pilnīga noslēgšanās, pēkšņas uzvedības pārmaiņas vai bailes, kas traucē dzīvot. Bērnu psihologa konsultācija šādā gadījumā nav galējs līdzeklis, bet normāls solis.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Goleman D. (1995). Emotional Intelligence. Bantam Books.
- Gottman J., DeClaire J. (1997). Raising an Emotionally Intelligent Child. Simon & Schuster.
- Mischel W. (2014). The Marshmallow Test: Mastering Self-Control. Little, Brown.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.