Eksistenciālās krīzes tests
Ikviens cilvēks reizēm aizdomājas, kāpēc dzīvo, kas būs pēc nāves un vai ir izvēlējies pareizo ceļu. Visbiežāk šādas domas atnāk un aiziet. Taču ir periodi, kad tās neļauj mierīgi dzīvot: tas, kas agrāk šķita svarīgs, pēkšņi kļūst tukšs, dzīves īslaicīgums biedē, bet sajūta, ka neviens patiesībā nesaprot, ko jūs pārdzīvojat, tikai pastiprinās. Šādu periodu sauc par eksistenciālu krīzi.
Šajā testā ir 16 jautājumi par četrām jomām, kuras psihiatrs Irvins Jaloms (Irvin Yalom) sauca par cilvēka esamības dotumiem: jēga, nāve, brīvība un vientulība. Atbildiet, kā jutāties pēdējā mēneša laikā. Rezultāts parādīs, cik ļoti šie jautājumi jūs nomāc šobrīd, un ieteiks, kā ar tiem dzīvot tā, lai tie kļūtu nevis par nastu, bet par izaugsmes sākumu.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir eksistenciāla krīze un no kurienes radusies šī ideja?
Eksistenciāla krīze ir periods, kad cilvēks saskaras ar esamības pamatjautājumiem, un viņa ierastās atbildes vairs nedarbojas. Par eksistenciālu trauksmi jau 20. gadsimta vidū rakstīja teologs Pauls Tilihs (Paul Tillich): viņaprāt, šī trauksme rodas no likteņa un nāves, tukšuma un bezjēdzības, vainas un nosodījuma. Psihologs Karls Vīmss (Carl Weems) ar kolēģiem (2004) uz šo ideju pamata izveidoja eksistenciālās trauksmes aptauju un pētīja, kā šāda trauksme saistīta ar parasto trauksmi un depresiju.
Amerikāņu psihiatrs Irvins Jaloms grāmatā „Eksistenciālā psihoterapija” (1980) aprakstīja četras „galīgās rūpes”, ar kurām agrāk vai vēlāk saskaras ikviens cilvēks. Šī testa jautājumi ir sagatavoti patstāvīgi, balstoties tieši uz tām:
- Nāve: apziņa, ka mūsu un mūsu tuvinieku dzīve beigsies
- Brīvība: mēs paši veidojam savu dzīvi, tāpēc esam atbildīgi par savām izvēlēm, un šī atbildība var biedēt
- Vientulība: lai cik tuvi mēs būtu citiem, savu iekšējo pasauli pārdzīvojam vieni
- Bezjēdzība: dzīvei nav iepriekš dotas jēgas, tāpēc tā mums jārada pašiem
Kad eksistenciāla krīze piemeklē visbiežāk?
Eksistenciāla krīze reti atnāk bez iemesla. Visbiežāk to izraisa notikumi, kas sašūpo ierasto dzīves kārtību un liek aizdomāties par to, kas līdz tam šķita pats par sevi saprotams:
- Zaudējumi: tuva cilvēka nāve, šķiršanās, draudzības beigas
- Slimība: smaga diagnoze sev vai tuviniekam, kas atgādina dzīves trauslumu
- Dzīves posmi: apaļas jubilejas, studiju beigas, bērnu aiziešana no mājām, aiziešana pensijā
- Pārmaiņas darbā: atlaišana, izdegšana vai sajūta, ka darbam, kam esat atdevuši daudzus gadus, nav jēgas
- Notikumi pasaulē: kari, pandēmijas, klimata pārmaiņas, kad pasaule pēkšņi vairs nešķiet tik droša
Ar ko šis tests atšķiras no dzīves jēgas un citiem testiem?
Dzīves jēgas tests mēra, cik daudz jēgas jūtat savā dzīvē un cik aktīvi to meklējat. Šis tests jautā par ko citu: cik ļoti jūs nomāc eksistenciāli jautājumi, un ne tikai par jēgu, bet arī par nāvi, brīvību un vientulību. Var just spēcīgu jēgu un vienlaikus smagi pārdzīvot jautājumus par nāvi, vai arī nejust lielu jēgu, bet tāpēc arī nemocīties.
Nāves baiļu tests ir paredzēts tieši trauksmei par nāvi. Depresijas tests vērtē garastāvokļa traucējumu pazīmes: nomāktību, enerģijas trūkumu, miega un ēstgribas pārmaiņas. Eksistenciāla krīze var būt arī bez depresijas: cilvēks var labi gulēt, strādāt un sazināties ar citiem, bet iekšēji mocīties ar jautājumiem. Tomēr, ja krīze ieilgst, tā var pāraugt depresijā, tāpēc ir vērts sekot līdzi abiem.
Kas palīdz pārdzīvot eksistenciālu krīzi?
Eksistenciāliem jautājumiem nav galīgu atbilžu, tāpēc mērķis ir nevis tos „atrisināt”, bet iemācīties ar tiem dzīvot. Jaloms un citi eksistenciālā virziena psihoterapeiti uzsver, ka saskarsme ar šiem jautājumiem, lai gan sāpīga, var palīdzēt dzīvot apzinātāk un patiesāk.
Pētījumu par eksistenciālo terapiju vēl ir maz, taču 2015. gadā Vosa (Vos), Kreiga (Craig) un Kūpera (Cooper) veiktā metaanalīze parādīja, ka dažas tās formas var būt noderīgas noteiktām cilvēku grupām, lai gan pētījumu kvalitāte vēl nav augsta. Ikdienā daudziem palīdz dažas vienkāršas lietas:
- Saruna: ar tuvu cilvēku, domubiedriem vai psihologu; izrunāti jautājumi zaudē daļu savas varas
- Vērtības: noskaidrojot, kas jums patiešām ir svarīgs, ir vieglāk pieņemt lēmumus; palīdzēs vērtību tests
- Rīcība: mazi, jēgpilni darbi (palīdzība citam, radošums, daba) bieži dod vairāk nekā ilgas pārdomas
- Attiecības: lai gan iekšējo vientulību pārdzīvo katrs pats, tuvas attiecības to mīkstina
- Pacietība: eksistenciāla krīze bieži ilgst nedēļas vai mēnešus un beidzas nevis ar atbildi, bet ar jaunu līdzsvaru
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai eksistenciāla krīze ir psihisks traucējums?
Nē. Eksistenciāla krīze nav diagnoze: tā ir bieža cilvēka pieredze, īpaši dzīves pārmaiņu laikā. Tomēr ilgstoša un ļoti smaga krīze var savīties ar depresiju vai trauksmi. Ja vienlaikus jūtat pastāvīgas skumjas, bezcerību, bezmiegu vai enerģijas trūkumu, ir vērts konsultēties ar psihologu vai ģimenes ārstu.
Cik ilgi ilgst eksistenciāla krīze?
Ļoti dažādi: no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, dažkārt ilgāk. Visbiežāk tā mazinās, kad cilvēks atrod jaunu līdzsvaru: atklāj jaunus jēgas avotus, pieņem lēmumu, ko ilgi atlika, vai samierinās ar to, ko mainīt nevar. Saruna ar citu cilvēku šo procesu bieži paātrina.
Vai ir normāli domāt par nāvi?
Jā. Domas par nāvi ir dabiska cilvēka pieredze, īpaši pēc zaudējumiem vai sasniedzot noteiktu vecumu. Tās kļūst par problēmu, ja neļauj mierīgi dzīvot. Ļoti svarīgi ir nošķirt domas par nāvi kā dzīves daļu no domām par savas dzīves pārtraukšanu: ja rodas pēdējās, negaidiet un aprunājieties ar kādu vēl šodien.
Vai eksistenciāla krīze var būt noderīga?
Bieži vien jā. Daudzi cilvēki pēc šāda perioda saka, ka skaidrāk saprata, kas viņiem ir svarīgs, drosmīgāk pieņēma lēmumus un vairāk novērtē to, kas viņiem ir. Tas nenozīmē, ka krīzi vajag romantizēt: tā var būt ļoti smaga. Taču grūtības un izaugsme bieži iet roku rokā.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Yalom I. D. (1980). Existential Psychotherapy. New York: Basic Books.
- Weems C. F., Costa N. M., Dehon C., Berman S. L. (2004). Paul Tillich's theory of existential anxiety: A preliminary conceptual and empirical examination. Anxiety, Stress and Coping, 17(4), 383-399.
- Tillich P. (1952). The Courage to Be. New Haven: Yale University Press.
- Vos J., Craig M., Cooper M. (2015). Existential therapies: A meta-analysis of their effects on psychological outcomes. Journal of Consulting and Clinical Psychology, 83(1), 115-128.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.