Vērtību tests
Kāpēc vienam cilvēkam labi apmaksāts, bet garlaicīgs darbs šķiet kā cietums, bet citam gudra izvēle? Kāpēc daži lēmumi „vienkārši šķiet pareizi”, bet citi grauž no iekšienes, lai gan uz papīra izskatās lieliski? Atbilde visbiežāk slēpjas vērtībās: dziļās prioritātēs, kas klusi izvērtē katru mūsu izvēli, pat ja paši tās nenosaucam vārdā.
Tests veidots pēc pasaulē pazīstamākās vērtību teorijas, Šaloma Švarca (Shalom Schwartz) modeļa: 12 jautājumi par reālām izvēlēm parādīs, kurš no četriem lielajiem vērtību virzieniem (atvērtība pārmaiņām, sasniegumi un ietekme, stabilitāte un drošība, rūpes par citiem) vada jūsu lēmumus.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Švarca vērtību teorija īsumā
Sociālais psihologs Šaloms Švarcs gadu desmitiem pētīja, uz ko cilvēki tiecas dzīvē, un, aptaujājis desmitiem tūkstošu cilvēku vairāk nekā 80 valstīs, atrada vienu un to pašu struktūru: desmit pamatvērtības (patstāvība, stimulācija, hedonisms, sasniegumi, vara, drošība, konformitāte, tradīcija, labvēlība, universālisms), kas izkārtojas aplī. Apļa loģika ir vienkārša: blakus esošās vērtības sadzīvo, bet pretējās konkurē. Grūti vienlaikus maksimāli vērtēt gan brīvību, gan pakļaušanos noteikumiem; gan personīgos panākumus, gan visu labklājību.
Desmit vērtības dabiski grupējas četros virzienos, kurus arī mēra šis tests: atvērtība pārmaiņām (patstāvība, stimulācija), sevis apliecināšana, šeit saukta par sasniegumiem un ietekmi (sasniegumi, vara), saglabāšana, šeit saukta par stabilitāti un drošību (drošība, konformitāte, tradīcija), un sevis pārvarēšana, šeit saukta par rūpēm par citiem (labvēlība, universālisms). Oriģinālās Švarca aptaujas (SVS, PVQ) paredzētas pētījumiem, tāpēc jautājumus šeit izveidojām paši pēc viņa modeļa.
Kāpēc vērts zināt savas vērtības?
Vērtības darbojas kā neredzams tiesnesis: tās izvērtē katru jūsu izvēli un piespriež sodu, kura nosaukums ir iekšēja neapmierinātība. Cilvēks, kura galvenā vērtība ir brīvība, var pieņemt lieliski apmaksātu darbu stingrā hierarhijā un ciest no tā jau pirmajā dienā, tā arī nesaprotot, kāpēc. Cilvēks, kuram vissvarīgākās ir rūpes par citiem, izdeg pārdošanā pat ar vislabākajām prēmijām. Lēmumi, kas nonāk pretrunā ar vērtībām, uz papīra izskatās gudri, bet dzīvē šķiet kā sveši apavi.
Praktiski vērtību zināšana visnoderīgākā ir trīs vietās. Karjerā: darba saturam un kultūrai jābaro vismaz jūsu galvenais virziens (te noder arī karjeras tests). Attiecībās: pāru konflikti par naudu, brīvo laiku vai bērnu audzināšanu visbiežāk ir vērtību konflikti, pārģērbušies sadzīvē. Un personīgajā līdzsvarā: kad dzīve „it kā ir laba, bet kaut kā pietrūkst”, visbiežāk pietrūkst tieši novārtā atstātas vērtības, un dzīves līdzsvara tests palīdz to atrast.
Vērtību konflikti: kāpēc sāp?
Interesantākā Švarca apļa īpašība ir pretstati. Atvērtība pārmaiņām saduras ar saglabāšanu: brīvība pret drošību, jaunums pret tradīciju. Sasniegumi saduras ar rūpēm par citiem: mani panākumi pret mūsu labklājību. Šie pretstati dzīvo ne tikai starp cilvēkiem, bet arī katrā no mums: mums ir visas desmit vērtības, tikai dažādā stiprumā, tāpēc daļa grūtāko dzīves lēmumu nav „labi pret slikti”, bet „viena mana vērtība pret otru”. Mainīt darbu pret interesantāku, bet nestabilu? Veltīt gadu karjerai vai ģimenei? Tās ir vērtību sarunas, un tās vieglāk vadīt, kad zini, kas sēž pie galda.
Pārī un komandā vērtību atšķirības var būt gan bagātība, gan kara iemesls; viss atkarīgs no tā, vai tās ir nosauktas vārdā. Drošības cilvēks bez paskaidrojuma izskatās kā bremze, bet atvērtības cilvēks kā bezatbildīgs vējgrābslis. Taču, kad tās nosauc („man vissvarīgāk, lai mums būtu drošības spilvens; bet man, lai dzīve neapstātos”), atšķirības pārvēršas darba dalīšanā. Pāriem šajā tēmā noderēs pāru saderības tests, kurā vērtības ir viena no mērītajām jomām.
Kā izmantot savu rezultātu?
Vispirms paskatieties ne tikai uz uzvarējušo virzienu, bet uz visu profilu stabiņos. Viens izteikts virziens nozīmē skaidru kompasu: lēmumi jums ir vienkāršāki, bet vērts uzmanīties no aklās zonas (tā ir katram virzienam, sk. aprakstu). Divi vai trīs līdzīgi stabiņi nozīmē bagātāku, bet pretrunīgāku iekšējo dzīvi: jūsu grūtākie lēmumi visticamāk ir tieši šo virzienu sarunas, un tām palīdz nevis „beidzot izšķiries”, bet apzināta balansēšana (piemēram, stabils darbs plus brīvi projekti blakus).
Otrais solis: pārbaudiet savu kalendāru. Vērtības mēra nevis ar vārdiem, bet ar laiku un naudu: ja rūpes par citiem jums ir vissvarīgākās, bet nedēļā nav nevienas stundas cilvēkiem, vai ja atvērtība ir pirmajā vietā, bet gads nav piedāvājis nevienu jaunu pieredzi, rodas tā klusā neapmierinātība, kuras cēloni tagad zināt. Trešais solis: lieliem lēmumiem izmantojiet vērtību jautājumu tieši. Ne tikai „vai atmaksājas?”, bet arī „kura mana vērtība šeit uzvar un kura maksā rēķinu?”. Motivācijas mehānismu papildus parādīs motivācijas tests.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai vērtības mainās dzīves laikā?
Jā, bet lēni un likumsakarīgi. Pētījumi rāda, ka ar vecumu vairums cilvēku mazliet vairāk novērtē drošību, tradīciju un labvēlību, bet stimulācijas un sasniegumu nozīme mazinās. Straujas pārmaiņas visbiežāk izraisa lieli dzīves notikumi: bērna piedzimšana, zaudējums, slimība, emigrācija. Tāpēc testu ir jēga atkārtot pēc lieliem dzīves pagriezieniem.
Vai ir pareizas un nepareizas vērtības?
Švarca modelī nav: visas desmit vērtības ir universālas cilvēciskas vajadzības, un sabiedrībai vajag visu virzienu cilvēkus. Problēmas rodas nevis no vērtībām, bet no galējībām (jebkura vērtība, kas kļuvusi par vienīgo, kaitē) un no neatbilstības starp vērtībām un dzīvi, kad cilvēks gadiem ilgi baro svešas prioritātes.
Manas un partnera vērtības atšķiras. Vai tas ir slikti?
Ne obligāti. Rakstura līmeņa atšķirības (viens atvērtāks jauninājumiem, otrs vairāk sargā esošo) pāri bieži papildina, ja tās ir nosauktas un respektētas. Nopietnāk vērts skatīties uz dziļiem prioritāšu konfliktiem par kopīgiem lēmumiem: bērniem, naudu, dzīvesvietu, upuriem karjeras dēļ. Tos vislabāk apspriest pēc iespējas agrāk, un palīdzēt var pāru saderības tests.
Kāpēc tests mēra 4 virzienus, nevis 10 vērtības?
Lai ticami izmērītu desmit Švarca vērtības, vajag garu aptauju (oriģinālajā PVQ ir 40 un vairāk apgalvojumu). Četri augstākā līmeņa virzieni ir tā paša modeļa rupjāka karte, kurai pietiek ar īsu testu un kura ikdienas lēmumiem bieži ir pat noderīgāka: tā rāda galvenos spēkus jūsu lēmumos un to konfliktus.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Schwartz S. H. (1992). Universals in the content and structure of values. Advances in Experimental Social Psychology, 25.
- Schwartz S. H. (2012). An overview of the Schwartz theory of basic values. Online Readings in Psychology and Culture, 2(1).
- Sagiv L., Schwartz S. H. (2022). Personal values across cultures. Annual Review of Psychology, 73.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.