Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Vientulības tests

Vientulība nav cilvēku skaits ap jums, bet attālums starp to, kādas attiecības vēlaties, un to, kādas jums ir. Tāpēc vientuļš var justies gan students kopmītnē, gan ģimenes cilvēks, gan vadītājs, kura kalendārs ir pilns ar tikšanās reizēm. Pētnieki vientulību dažkārt sauc par sociālām sāpēm: smadzeņu attēlveidošanas pētījumi liecina, ka izstumtības sajūta aktivizē dažus no tiem pašiem apgabaliem, kas iesaistīti fiziskajās sāpēs, lai gan zinātnieki joprojām diskutē, cik cieša ir šī pārklāšanās.

Šie divpadsmit jautājumi ir mūsu pašu, rakstīti, ņemot par paraugu pasaulē pazīstamāko vientulības aptauju, UCLA vientulības skalu. Tā nav pati UCLA skala, un jūsu rezultātu nevar salīdzināt ar UCLA skalas rezultātiem. Atbildiet nevis par vienu sliktu vakaru, bet par to, kā kopumā jūtaties pēdējā laikā.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir vientulība psiholoģijas skatījumā?

Psiholoģijā vientulību definē kā subjektīvu plaisu starp vēlamajām un esošajām sociālajām saitēm. Atslēgas vārds ir „subjektīvu”: vientulību mēra nevis ar draugu skaitu, bet ar sajūtu. Tāpēc izšķir divus atšķirīgus stāvokļus: vienatni (objektīvs apstāklis, kas var būt pat patīkams) un vientulību (sāpīga trūkuma sajūta). Šis tests mēra otro.

Pētnieki arī izšķir emocionālo vientulību (trūkst tuvas, dziļas saiknes: cilvēka, kurš tevi patiešām pazīst) un sociālo vientulību (trūkst loka: sabiedrības, kopības, piederības grupai). Tās mazina atšķirīgi: pirmo ar atklātību un padziļināšanu, otro ar regulāru būšanu kopienās. Paskatieties uz savām atbildēm: tie jautājumi, kuros saņēmāt visvairāk punktu, arī rāda jūsu vientulības veidu.

UCLA vientulības skala un šis tests

Pasaulē pazīstamākais vientulības mērīšanas rīks ir UCLA vientulības skala, kas izstrādāta Kalifornijas Universitātē Losandželosā 1978. gadā un kopš tā laika vairākkārt atjaunota (visbiežāk izmanto trešo versiju). Ar to veikta liela daļa pētījumu par vientulības ietekmi uz veselību.

Oriģinālā skala ir pētnieku rīks, un tās tekstu aizsargā autortiesības, tāpēc šeit izmantojam savus jautājumus, kas rakstīti, ņemot par paraugu oriģinālu: tiek mērīta sajūta, nevis apstākļi, ar to pašu biežuma loģiku un tām pašām satura jomām (tuvības trūkums, nošķirtība, sabiedrības trūkums, neredzamības sajūta). Personīgai pašpārbaudei ar to pietiek; jūsu rezultātu šeit nevar salīdzināt ar UCLA skalas rezultātiem, un zinātniskam pētījumam būtu vajadzīga oriģinālā skala.

Ko vientulība nodara veselībai?

Vientulība nav tikai nepatīkama sajūta, bet arī nopietns veselības faktors. Plaši pētījumu pārskati rāda, ka hroniska vientulība ir saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, depresijas, trauksmes un priekšlaicīgas nāves risku, un daži pētnieki tās saistību ar priekšlaicīgu nāvi ir salīdzinājuši ar zināmiem riskiem, piemēram, aptaukošanos vai smēķēšanu. 2023. gadā ASV augstākā sabiedrības veselības amatpersona (Surgeon General) publicēja paziņojumu, kurā vientulību un izolētību nosauca par epidēmiju.

Mehānisms ir vienkāršs: cilvēks ir bara būtne, un saiknes trūkumu smadzenes interpretē kā briesmas. Ieslēdzas hronisks modrības režīms: vairāk stresa hormonu, sliktāks miegs, vairāk iekaisuma procesu. Tāpēc vientulības mazināšana nav greznība un nav „sabiedriskā dzīve imidža dēļ”, bet tiešs ieguldījums veselībā, tāds pats kā kustības vai miegs.

Kā mazināt vientulību: kas patiešām darbojas?

Intuitīvais ieteikums „vienkārši vairāk komunicē” palīdz mazāk, nekā varētu domāt: zināmā pētījumu pārskatā atklāts, ka vienkārša papildu iespēju satikt citus nodrošināšana deva mazāk nekā citas pieejas. Visspēcīgākie rezultāti bija darbam ar domāšanas šabloniem: hroniska vientulība ir iemācījusi smadzenēm gaidīt atraidījumu („ar mani ir garlaicīgi”, „es traucēju”, „viņi to dara tikai aiz pieklājības”), un, kamēr šie šabloni darbojas, pat bagātīga saskarsme nepiepilda, jo viss tiek interpretēts caur atraidījuma filtru. Tieši tāpēc psihologa palīdzība šeit bieži ir efektīvāka par desmit jauniem pulciņiem.

Otrajā vietā ir regulāra būšana tur, kur saites veidojas dabiski: kopiena, kurā satiekaties katru nedēļu (sports, koris, brīvprātīgais darbs, kursi), dažu mēnešu laikā rada pazīšanos bez jebkādām īpašām pūlēm. Treškārt, padziļiniet, ne tikai paplašiniet: viena sirsnīga saruna dod vairāk nekā desmit „kā iet?”. Ja pamanāt, ka saskarsmei traucē bailes tikt vērtētam, izpildiet sociālās trauksmes testu, bet, ja vientulību pavada tukšums un spēku trūkums, depresijas testu: abi šie pavadoņi ir ārstējami, un līdz ar to vientulība atkāpjas daudz ātrāk.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ir normāli justies vientuļi, lai gan man ir ģimene un draugi?

Jā, un tas ir ļoti bieži. Vientulību nosaka nevis cilvēku skaits, bet saiknes kvalitāte: var dzīvot pilnā mājā un nevienu reizi nerunāt par to, kas patiešām ir svarīgs. Šāda sajūta bieži liecina par emocionālo vientulību, tuvības, nevis sabiedrības trūkumu, un tās recepte ir padziļināt attiecības, nevis vairot paziņas.

Man patīk pavadīt laiku vienatnē. Vai tā ir problēma?

Nē. Vienatne un vientulība ir dažādas lietas: pirmā ir apstāklis, otrā ir sāpes. Introvertiem un vienkārši patstāvīgiem cilvēkiem vienatne bieži ir atpūta un brīvība. Testam svarīgs ir tikai viens jautājums: vai jums kaut kā pietrūkst. Ja nē, zems rezultāts to arī parādīs, un jūsu dzīvesveidam nekas nav jālabo.

Ar ko vientulība atšķiras no depresijas?

Vientulība ir saiknes trūkuma sajūta, depresija ir garastāvokļa traucējumi, kas aptver daudz vairāk: enerģiju, miegu, ēstgribu, spēju priecāties. Tās bieži iet roku rokā un baro viena otru, bet nesakrīt: var būt vientuļš bez depresijas un slimot ar depresiju, ja attiecības ir labas. Ja kopā ar vientulību jūtat tukšumu, apātiju vai vainas sajūtu, izpildiet depresijas testu.

Kā atrast draugus pieaugušā vecumā?

Trīs noteikumi, ko apstiprina gan pētījumi, gan pieredze: regularitāte (draudzības veidojas tur, kur cilvēki satiekas atkārtoti: pulciņi, sports, brīvprātīgais darbs), laiks (tuvai draudzībai vajag desmitiem kopā pavadītu stundu, tāpēc nenoskumstiet, ja pēc mēneša tās vēl nav) un pirmais solis (lielākā daļa cilvēku gaida, kad uzaicinās otrs, tāpēc, aicinot pirmie, jums gandrīz nav konkurences).

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Russell D., Peplau L. A., Cutrona C. E. (1980). The revised UCLA Loneliness Scale: Concurrent and discriminant validity evidence. Journal of Personality and Social Psychology, 39(3).
  • Russell D. W. (1996). UCLA Loneliness Scale (Version 3): Reliability, validity, and factor structure. Journal of Personality Assessment, 66(1).
  • Holt-Lunstad J. u.c. (2015). Loneliness and social isolation as risk factors for mortality: a meta-analytic review. Perspectives on Psychological Science, 10(2).
  • U.S. Surgeon General (2023). Our Epidemic of Loneliness and Isolation.
Vai šis tests jums bija noderīgs?