Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Fobijas un bailes

Haizivju baiļu tests

Bailes no haizivīm (selahofobija) ir unikālas ar to, ka lielākā daļa cilvēku, kas no tām baidās, haizivi dzīvu nav redzējuši un, visticamāk, nekad ar to nesastapsies: Baltijas jūrā cilvēkam bīstamu haizivju nav. Šīs bailes rodas nevis no pieredzes, bet no iztēles, ko kopš filmas „Žokļi” baro kino un mediji: spura virs ūdens ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem šausmu simboliem pasaulē.

Lai arī izcelsme ir „importēta”, bailes darbojas pa īstam: tās traucē peldēties tumšākā vai dziļākā ūdenī, sabojā atvaļinājumu pie siltām jūrām, bet dažiem neļauj peldēt vispār. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt to stiprumu.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir selahofobija un no kurienes tā rodas, ja haizivju šeit nav?

Selahofobija (grieķu „selachos” nozīmē haizivi) ir intensīvas bailes no haizivīm. To avots gandrīz vienmēr ir nevis pieredze, bet gatavība mācīties no attēliem: cilvēka smadzenes evolūcijas gaitā ir sagatavotas ātri iemācīties baidīties no plēsējiem, un tām nav svarīgi, vai plēsējs redzēts dzīvē vai ekrānā. Kino šo vājo vietu izmantoja nevainojami: „Žokļi” (1975) radīja veselu paaudzi, kas baidās no haizivīm, bet dokumentālās filmas un ziņas par uzbrukumiem bailes uztur joprojām. Pētnieki to sauc par „Žokļu efektu”: bailes, kas nav samērīgas ne ar kādu reālu risku.

Skaitļi runā paši par sevi: gadā visā pasaulē tiek reģistrēti tikai daži desmiti neprovocētu haizivju uzbrukumu, no tiem nāvējoši ir vien daži. Salīdzinājumam: zibens, bites vai govis prasa vairāk dzīvību. Bet Baltijas jūrā cilvēkam bīstamu haizivju nav vispār: aukstie un mazsāļie ūdeņi tām nav piemēroti. Citiem vārdiem, selahofobija pie mums ir tīrs iztēles produkts, un tieši tāpēc to ir pateicīgi pārvarēt.

Kāpēc dziļš ūdens „rada” haizivis?

Bailes no haizivīm reti dzīvo vienas: visbiežāk tās balstās uz dziļākām bailēm, bailēm no neredzamā dziļuma. Tumšs ūdens ir ideāla vide trauksmei, jo atņem mūsu galveno maņu, redzi: zem jums var būt jebkas, un iztēle šo tukšumu aizpilda ar spilgtāko tēlu, kāds tai ir pieejams. Mūsdienu iztēlei tā ir haizivs; mūsu senčiem tie bija ūdens gari un briesmoņi, mehānisms ir tas pats.

Praktisks secinājums: ja trauksme rodas gan ezerā, gan baseinā (kur haizivs loģiski nav iespējama), jūsu īstā tēma, visticamāk, ir bailes no dziļuma vai bailes no ūdens, bet haizivs ir tikai to seja. Tādā gadījumā ir vērts strādāt ar ūdeni un dziļumu (peldēšanas prasmes, pakāpeniska dziļuma palielināšana), nevis ar haizivīm. Ja stipru trauksmi rada arī lieli zemūdens objekti (kuģu korpusi, konstrukcijas), aplūkojiet megalofobijas testu.

Kā pārvarēt bailes no haizivīm?

Pirmais solis ir informācijas diētas maiņa: pārtrauciet skatīties saturu par uzbrukumiem (tas trenē bailes) un aizstājiet to ar izzinošu: dokumentālās filmas par haizivju uzvedību, bioloģiju un to reālo lomu ekosistēmās iedarbojas pretēji, jo pārvērš briesmoni par dzīvnieku ar saprotamu loģiku. Pētījumi rāda, ka zināšanas par dzīvnieku ir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem pret dzīvnieku fobijām. Otrais solis ir ekspozīcija ūdenī: drošos apstākļos (pludmale ar glābējiem, peldēšana kopā ar draugu) pakāpeniski palieliniet dziļumu un attālumu no krasta, ļaujot trauksmei uzplūst un norimt.

Atvaļinājumā pie siltām jūrām iztēles vietā palīdz fakti: peldvietas kūrortos atrodas seklās, uzraudzītās vietās, kur haizivju risks ir tuvu nullei, bet reālie riski (straumes, saule, alkohols ūdenī) ir pavisam citi, un tos ir vērts zināt. Ja bailes tik un tā atņem jūru, dažas ekspozīcijas terapijas sesijas šo fobiju pārvar ātri, jo mūsu apstākļos tai praktiski nav reāla pamata. Vispārējo trauksmes fonu palīdzēs novērtēt trauksmes tests.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai Baltijas jūrā tiešām nav haizivju?

Cilvēkam bīstamu nav: Baltija lielajām haizivīm ir pārāk mazsāļa un pārāk auksta. Reizēm Baltijas rietumu daļā ieklīst nelielas, cilvēkam pilnīgi nekaitīgas dzeloņhaizivis, bet Baltijas austrumu krastos arī tie ir retums. Visā reģistrētajā vēsturē Baltijas jūrā nav neviena apstiprināta haizivs uzbrukuma cilvēkam.

Kāpēc baidos no haizivīm pat baseinā, lai gan saprotu, cik tas ir absurdi?

Tāpēc, ka nostrādā nevis loģika, bet asociācija: ūdens (īpaši dziļāks vai tumšāks) ir nosacīts kairinātājs, kas automātiski izsauc haizivs tēlu, un ķermenis uz tēlu reaģē kā uz realitāti. Tas ir normāls fobijas mehānisms un laba norāde: ja bailes rodas arī tur, kur haizivs nav iespējama, ir vērts strādāt ar bailēm no dziļuma un ūdens, nevis ar „faktiem par haizivīm”.

Skatos daudz satura par haizivju uzbrukumiem. Vai tas palīdz „pierast”?

Diemžēl tas darbojas pretēji: saturs par uzbrukumiem ir selektīva šausmu kolekcija (neviens neveido video par miljardiem mierīgu peldēšanās reižu), tāpēc smadzenes saņem izkropļotu statistiku, un bailes aug. Tā nav ekspozīcija, bet sensibilizācija. Ja gribat skatīties par haizivīm, izvēlieties dokumentālās filmas par to uzvedību un bioloģiju: tajās tas pats dzīvnieks ir parādīts kontekstā, un tieši tas bailes mazina.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?