Megalofobijas tests
Megalofobija ir intensīva trauksme vai šermuļi ļoti lielu objektu tuvumā: milzīgi kuģi un to korpusi zem ūdens, aizsprosti, monumentālas statujas, vēja turbīnas tuvplānā, debesskrāpji, lidmašīnu angāri, vaļi. Tāpat kā tripofobija, tā ir interneta laikmetā slavena kļuvusi parādība: sociālajos tīklos miljoniem cilvēku dalās ar „megalofobiskiem” attēliem un atpazīst sevi komentāros: „domāju, ka tā ir tikai man”.
Reakcija parasti nav tīras bailes, bet sajaukums: neomulība, bijība, savas niecības sajūta un vēlme atkāpties. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt, vai tas ir tikai varenības iespaids vai bailes, kas jau ierobežo jūsu izvēles.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir megalofobija?
Megalofobija (grieķu „megas” nozīmē lielu) ir stipra trauksme milzīga mēroga objektu tuvumā. Oficiālajos diagnožu sarakstos tās nav, šī parādība ir atklāta un nosaukta interneta laikmetā, bet mehānisms aiz tās ir pilnīgi īsts. Milzīgs objekts lauž smadzeņu priekšstatus par mērogu: viss, kas ir desmitiem vai simtiem reižu lielāks par cilvēku, automātiski tiek atzīmēts kā potenciāli nevaldāms spēks. Pievienojas arī citi slāņi: saspiešanas scenārijs („ja nu tas sabruks vai pakustēsies”), savas niecības un bezpalīdzības sajūta, bet zemūdens objektu gadījumā arī trauksme par neredzamo dziļumu.
Psiholoģiski megalofobija ir bijības (angliski „awe”) tumšā puse: tas pats varenības pārdzīvojums, kas vienus piepilda ar sajūsmu, citiem kļūst par draudu. Atšķirību bieži nosaka kontroles sajūta un iepriekšēja pieredze: izbīlis pie liela objekta bērnībā (kuģa sirēna, garām slīdošs korpuss, milzīga statuja krēslā) var ierakstīt asociāciju uz ilgu laiku.
Biežākie megalofobijas mērķi
Kopienu aptaujās un pētījumos atkārtojas tie paši objekti:
- Milzīgi kuģi, īpaši to zemūdens daļas un korpusi dokā (šo paveidu sauc par submehanofobiju: bailēm no iegremdētiem mehānismiem)
- Aizsprosti un to ūdens novadīšanas torņi: masīva siena plus trauksme par dziļumu
- Monumentālas statujas, īpaši negaidīti parādoties vai apgaismotas no apakšas
- Vēja turbīnas tuvumā: mērogs, lēna kustība un zema skaņa vienlaikus
- Debesskrāpji un torņi, skatoties stāvus augšup, lieli tilti, celtņi
- Milzīgi dzīvnieki un to ēnas ūdenī: vaļi, vaļhaizivju siluets
Kā ar to sadzīvot un kad to pārvarēt?
Ja megalofobija izpaužas tikai kā skudriņas pār muguru, skatoties uz iespaidīgiem attēliem, tā nav „jāārstē”: tas ir normāls jutīguma pret mērogu variants, kas dažiem cilvēkiem pat patīk (kā šausmu filmas). Rīkoties ir vērts tad, kad parādās izvairīšanās: nebraucat ar prāmi, apejat ostu vai monumentu, atsakāties no ceļojumiem vai darbavietām lielu objektu dēļ. Tad der parastās fobiju kāpnes: attēli no tālienes, video, reāls objekts no liela attāluma, pakāpeniska tuvošanās, visur paliekot, līdz trauksme mazinās.
Noderīga ir arī kognitīvā puse: megalofobija barojas ar katastrofu scenārijiem („sabruks”, „ievilks”, „pakustēsies”), kurus ir vērts iznest gaismā un pārbaudīt ar faktiem, jo būves un kuģi ir vieni no paredzamākajiem objektiem pasaulē. Ja visstiprāk iedarbojas zemūdens attēli, tēma, visticamāk, pārklājas ar bailēm no dziļuma; ja skatīšanās augšup gar torni izraisa reiboni, pievienojas augstuma bailes; bet, ja šermuļus rada tieši kuģi un okeāns, aplūkojiet arī haizivju baiļu testu: šīs trīs bailes mēdz dzīvot kopā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Lieli objekti man vienlaikus rada gan bailes, gan sajūsmu. Vai tas ir normāli?
Pilnīgi: tas ir klasisks bijības (awe) pārdzīvojums, kad varenība vienlaikus pievelk un biedē. Daļa cilvēku šādus skatus apzināti meklē, tāpat kā šausmu filmas vai augstumu. Par fobiju tas kļūst tikai tad, kad baiļu puse pārsver tik ļoti, ka parādās izvairīšanās un ķermeņa panikas reakcijas.
Kāpēc visvairāk biedē kuģu zemūdens daļas, lai gan tās vienkārši stāv?
Tur vienlaikus satiekas trīs trauksmes avoti: mērogs (korpuss zem ūdens ir lielāks, nekā šķiet), dziļuma neredzamība (kas vēl tur ir?) un „ne savā vietā” esošs objekts (milzīgs cilvēka darinājums svešā stihijā). Šai kombinācijai ir pat atsevišķs nosaukums, submehanofobija. Mehānika ir tāda pati kā bailēm no dziļuma, tāpēc ar to strādā, izmantojot dziļuma un ūdens ekspozīciju.
Vai megalofobija var traucēt ikdienas dzīvi?
Var, lai gan retāk nekā citas fobijas: prāmis pāri Baltijas jūrai, lielas ostas, kruīzi, vēja parki (un darbs tajos), ceļojumi uz vietām ar monumentāliem objektiem. Ja baiļu dēļ jau esat mainījuši maršrutus vai atteikušies no plāniem, tas ir pietiekams iemesls bailes trenēt, nevis turpināt paplašināt izvairīšanās zonu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. Specific Phobia.
- Öst L.-G. (1989). One-session treatment for specific phobias. Behaviour Research and Therapy.
- NHS. Phobias: overview, symptoms and treatment.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.