Dziļuma baiļu tests
Dziļuma bailes (batofobija) ir smalkāka ūdens baiļu māsa: cilvēks var mierīgi peldēt baseinā, bet ezera vidū, kur zem kājām ir tumša nezināmība, viņu pārņem šausmas. Bail nevis no ūdens, bet no tā, ko nevar redzēt: dziļuma, tā, ka nav grunts, „kaut kā” tur apakšā.
Interneta laikmetā šīs bailes īpaši uzplaukst, jo dzīļu fotogrāfijas un „talasofobijas” saturs tās gan baro, gan popularizē. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt, cik lielā mērā tās nosaka jūsu vasaras.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir batofobija (un talasofobija)?
Batofobija (no grieķu „bathos”, dziļums) ir intensīvas bailes no dziļuma. Tai tuva radiniece ir talasofobija, bailes no dziļiem un plašiem ūdeņiem (jūras, okeāna). Abām kodols ir viens: nevis ūdens, bet redzes informācijas trūkums, jo smadzenes neredz, kas ir apakšā, un piepilda tumsu ar draudiem, gluži kā tumsas bailēs.
No evolūcijas viedokļa tas ir saprotami: necaurredzams dziļš ūdens mūsu senčiem bija reāls risks (straumes, plēsēji, noslīkšana), un dziļumā cilvēka ķermenis nav savā vidē. Tāpēc neliela neomulība dziļumā ir normāla lielākajai daļai cilvēku. Fobija sākas tad, kad tā pārvēršas panikā un izvairīšanās vietās, kas objektīvi ir drošas.
Kāpēc dziļuma bailes baro iztēle?
Batofobija ir varbūt visvairāk „iztēles vadītā” fobija: briesmu scenārijus rada nevis maņas, bet domas („ja nu kaut kas sagrābj aiz kājas”, „zem manis ir 30 metru melnuma”). Interneta „dzīļu šausmu” saturs (nogrimuši kuģi, zemūdens foto ar bezgalīgu tumsu) šo iztēli trenē katru dienu.
Praktiskais secinājums ir divējāds. Pirmkārt, ierobežojiet šādu saturu, ja pamanāt, ka tas pastiprina bailes reālā ūdenī. Otrkārt, attēlu ekspozīcija der arī ārstēšanai: tās pašas dzīļu fotogrāfijas, ja tās skatās apzināti un pakāpeniski (no maigām līdz intensīvām, ļaujot trauksmei norimt), palīdz smadzenēm pierast pie dziļuma skata drošā vidē.
Kā pārvarēt dziļuma bailes?
Kāpnes veidojas dabiski: dzīļu attēli ekrānā, baseina dziļā daļa (dzidrs ūdens, kur grunti redzat, bet nesniedzat), atklāts ūdens gar krastu, kur grunti sniedzat, pakāpeniski dziļāk ar peldēšanas boju (lieliska palīgierīce: gan drošība, gan labi redzama), mierīga peldēšana dziļumā. Katrā pakāpienā palieciet, līdz trauksme samazinās vismaz uz pusi.
Tehniski palīgi patiešām maina spēles noteikumus: peldbrilles (redzamība zem ūdens mazina „nezināmo”), spilgta boja, peldēšana kopā ar partneri paralēli krastam (nevis prom no tā). Un svarīga robeža: dziļuma bailes nedrīkst pārvērsties arī neuzmanībā, jo atklātā ūdenī vienmēr ir spēkā reāli drošības noteikumi (nelēkt ūdenī nepazīstamās vietās, izvairīties no straumēm, nelietot alkoholu). Veselīga cieņa pret ūdeni un fobija ir dažādas lietas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko dziļuma bailes atšķiras no ūdens bailēm?
Ūdens bailes (akvafobija) attiecas uz ūdeni kopumā, bieži pat seklu, un visbiežāk ir saistītas ar bailēm noslīkt vai peldētprasmes trūkumu. Dziļuma bailes ir specifiskākas: seklā ūdenī ir mierīgi, bet panika rodas tur, kur grunti nevar redzēt vai sasniegt. Ja šaubāties, izpildiet abus testus, jo risinājumi nedaudz atšķiras.
Peldu labi, bet dziļumā krītu panikā. Kāpēc?
Tāpēc, ka problēma nav prasmē, bet interpretācijā: dziļumā smadzenes zaudē redzamo drošības balstu (grunti) un ieslēdz draudu režīmu, bet panika savukārt tiešām apgrūtina peldēšanu, un, to sajutis, ķermenis bailes „apstiprina”. Risinājums ir pakāpeniska ekspozīcija dziļumam ar drošības līdzekļiem, nevis vēl vairāk peldēšanas tehnikas.
Vai niršana var palīdzēt pārvarēt dziļuma bailes?
Dažkārt, paradoksāli, jā: niršana ar masku vai snorkeli pārvērš tumšo nezināmo par redzamu pasauli, un bailes zaudē degvielu. Daudzi cilvēki ar batofobiju atklāj, ka redzama grunts nemaz nav biedējoša. Tomēr sāciet seklumā un dzidrā ūdenī, un tikai savā tempā.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. Specific Phobia.
- Öst L.-G. (1989). One-session treatment for specific phobias. Behaviour Research and Therapy.
- NHS. Phobias: overview, symptoms and treatment.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.