Karjeras gatavības tests
Jautājums „kas tu būsi, kad izaugsi?” skolēnus vajā jau kopš bērnudārza, bet nopietnu atbildi tas pēkšņi pieprasa vidusskolas pēdējā klasē, kad jāizlemj, kur pieteikties studijām. Vieniem tobrīd jau ir virziens, citi izvēlas pēc draugu, vecāku vai reitingu saraksta, bet vēl citi cenšas par to vispār nedomāt.
Tests mēra nevis to, kāda profesija tev der (tam ir karjeras tests), bet tavu gatavību izvēlēties: cik labi pazīsti sevi, cik zini par reālām profesijām un cik lielā mērā lēmums ir tavs, nevis citu. Karjeras psiholoģijā to sauc par karjeras briedumu, un tas nav iedzimts: tas aug ar katru mēģinājumu.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
No kā sastāv gatavība izvēlēties profesiju?
Profesionālās orientācijas teorijā, sākot ar Frenku Pārsonsu, lēmuma kodolu veido trīs daļas: sevis izzināšana (intereses, spējas, vērtības), profesiju pasaules izzināšana (reālā ikdiena, nevis tēls) un prasme šīs divas kartes savienot lēmumā. Vairums neveiksmīgu izvēļu rodas, ja trūkst vienas daļas: izvēlas vai nu nepazīstot sevi, vai nepazīstot profesiju.
Mūsdienu karjeras psiholoģijā (piemēram, Marka Savikasa darbos) daudz uzmanības pievērsts tam, ka virziens nav viena „jā vai nē” atbilde: intereses nobriest, izmēģinot dažādas lietas. Tā ir nomierinoša doma tiem, kas vēl nezina: virzienu nevis atrod, bet izaudzē.
Biežākās izvēles kļūdas
- Izvēlēties pēc tēla: profesija no seriāla vai ar „skanīgu” nosaukumu, par kuras ikdienu nekas nav zināms
- Izvēlēties pēc draugiem: kopā ir jautrāk, bet studēt nāksies saturu, nevis kompāniju
- Izvēlēties pēc vecākiem: vecāku pieredze ir vērtīga, bet darba tirgus un tava daba ir citi mainīgie
- Izvēlēties tikai pēc rezultātiem: „kur iestāšos ar saviem eksāmenu rezultātiem” ir rezerves kritērijs, nevis pirmais
- Neizvēlēties vispār: gaidīt iedvesmu, kamēr apstākļi izvēlas tavā vietā
- Perfekcionisma paralīze: meklēt vienīgo pareizo atbildi, kuras nav; ir tikai labs pirmais solis
Ko darīt, ja līdz pieteikšanās laikam palicis maz laika?
Minimālā ātrā programma: pirmkārt, divas stundas sevis izzināšanai (testi, stipro pušu saraksts, enerģijas audits: kas aizrauj, kas nogurdina). Otrkārt, trīs sarunas ar cilvēkiem no jomām, kuras apsver (pietiek ar ziņu paziņu paziņām; cilvēki labprāt stāsta par savu darbu). Treškārt, katras studiju programmas, ko apsver, priekšmetu saraksts: lasi nevis nosaukumu, bet to, ko reāli studēsi vairākus gadus. Ceturtkārt, prioritāšu secība ar plānu B.
Un atceries drošības vārstu: pirmā izvēle nav uz visu mūžu. Studijas var mainīt, pārkvalificēties ir normāli, un vairums prasmju noder arī citur. Lēmuma smagums mazinās, kad to redzi kā pirmo gājienu, nevis visu partiju.
Biežāk uzdotie jautājumi
Bet ja mani nekas nesaista?
„Nekas nesaista” visbiežāk nozīmē „pārāk maz ir redzēts no tuvuma”: no skolas sola visas profesijas izskatās vienlīdz abstraktas. Zāles nav ilgāka domāšana, bet saskare ar realitāti: sarunas, mēģinājumi, brīvprātīgais darbs. Ja „negribas neko” pavada slikts garastāvoklis un enerģijas trūkums, vērts pārbaudīt arī pašsajūtu pusaudžu pašsajūtas testā.
Vecāki spiež izvēlēties „nopietnu” specialitāti. Ko darīt?
Vecāku satraukums visbiežāk ir par tavu drošību, nevis par kontroli, tāpēc vislabāk darbojas nevis karš, bet dati: parādi, ka tavs virziens ir pārdomāts (darba tirgus fakti, plāns B, sarunas ar strādājošajiem). Sarežģītākajā gadījumā meklē kompromisu laikā: piemēram, gadu izmēģināt savu virzienu. Lēmumu, ar kuru dzīvosi tu, galu galā jāpieņem tev.
Ar ko šis tests atšķiras no karjeras testa?
Karjeras tests parāda, kādi virzieni sader ar tavām interesēm (ko izvēlēties), bet šis mēra gatavību pašam lēmumam (vai jau vari izvēlēties pamatoti). Vislabāk tie darbojas pārī: vispirms karjeras tests dod virzienus, tad šis parāda, kādu soļu vēl trūkst līdz stabilam lēmumam.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek tavā pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Savickas M. L. (2013). Career construction theory and practice. In: Career Development and Counseling. Wiley.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.