Laika akluma tests
„Paskatījos pulkstenī, un jau ir vēls.” Ja tas izklausās pazīstami, iespējams, esat dzirdējuši par laika aklumu (angliski time blindness). Tā cilvēki sauc grūtības izjust, cik daudz laika pagājis un cik vēl atlicis: uzdevumi aizņem daudz ilgāk, nekā šķita, kavēšanās notiek pat ļoti cenšoties, bet termiņš kļūst īsts tikai pēdējā dienā. Šis nosaukums nav diagnoze, taču tas labi apraksta to, ko pētnieki dēvē par laika uztveres grūtībām, kas īpaši bieži sastopamas ADHD gadījumā.
Trīspadsmit jautājumi izvērtēs, kā ikdienā izjūtat laika ritumu. Šis tests jautā nevis par to, vai protat plānot, bet par to, vai izjūtat laiku: plānošanas prasmes vērtē atsevišķs laika plānošanas tests.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir laika aklums?
Laika aklums ir sarunvalodas, nevis medicīnisks nosaukums grūtībām izjust laika ritumu: novērtēt, cik daudz laika pagājis, cik ilgi aizņems darbs un cik laika atlicis līdz termiņam. Nosaukums kļuva populārs sociālajos tīklos, kad to sāka lietot pieaugušie ar ADHD, jo tas trāpīgi apraksta viņu pieredzi. Diagnožu klasifikācijās šāda stāvokļa nav.
Zinātnē šo parādību pēta kā laika uztveres grūtības. Psihologs Rasels Barklijs (Russell Barkley) skaidro ADHD kā pašregulācijas traucējumus, kuru daļa ir vājāka spēja izjust laiku un vadīties pēc nākotnes mērķiem: tas, kas ir tālu, it kā neeksistē, līdz kļūst steidzams. Pētījumu apskati to apstiprina: 2022. gadā publicētā 27 pētījumu metaanalīzē bērni un pusaudži ar ADHD laika ilgumu novērtēja mazāk precīzi nekā vienaudži un biežāk to pārvērtēja, bet citā, 12 pētījumu ar bērniem apskatā grūtības bija visizteiktākās, vērtējot garākus laika posmus. Tomēr laiks var „aizbēgt” arī bez ADHD: noguruma, stresa, trauksmes vai vienkārši aizrautības dēļ.
Kā laika aklums izskatās ikdienā?
Cilvēki, kuriem laiks „pazūd”, visbiežāk atpazīst šādas situācijas:
- Laika izjūta: „paskatījos pulkstenī, un jau ir vakars”; grūti pateikt, cik ilgi jau kaut ko darāt
- Ilguma par zemu novērtēšana: šķiet, ka darbs aizņems 10 minūtes, bet tas aizņem stundu
- Hroniska kavēšanās: par spīti pūlēm, jo netiek ieplānota gatavošanās un ceļš
- Hiperfokuss: aizraujošā nodarbē tiek aizmirsta ēšana, miegs un norunas
- Gaidīšanas režīms: pirms vizītes vai tikšanās visa diena „apstājas”, jo ir bail palaist garām laiku
- Termiņi tikai pēdējā brīdī: kamēr termiņš ir tālu, tas netiek izjusts, bet tad sākas steiga
- Gaidīšana šķiet bezgalīga: rinda vai piecas minūtes bez nodarbes šķiet nepanesami ilgas
Ar ko šis tests atšķiras no laika plānošanas un ADHD testiem?
Laika plānošanas tests vērtē prasmes: vai sakārtojat prioritātes, plānojat dienu, aizsargājat savu laiku. Laika akluma tests vērtē izjūtu: vai vispār jūtat, kā laiks rit. Tā ir svarīga atšķirība, jo cilvēks var lieliski pārzināt plānošanas metodes, bet tās nedarbosies, ja viņš nejūt, kad pagājusi stunda. Tad vispirms palīdz nevis labāks plāns, bet pulksteņi, taimeri un atgādinājumi.
ADHD tests jautā par plašāku ainu: uzmanību, impulsivitāti, nemieru un organizēšanos. Laika aklums ir tikai viena no iespējamām ADHD sastāvdaļām, un tas sastopams ne tikai ADHD gadījumā. Ja šajā testā ieguvāt daudz punktu, bet ikdienā jūs nomoka arī citas uzmanības grūtības, izpildiet ADHD testu un apskatiet izpildfunkciju testu. Vairāk par ADHD pieaugušajiem lasiet lapā ADHD.
Kas palīdz, kad laiks „pazūd”?
Galvenā doma ir vienkārša: ja iekšējais pulkstenis ir neuzticams, laiks jāiznes apkārtējā vidē. Tā vietā, lai mēģinātu laiku „vairāk izjust”, padariet to redzamu, dzirdamu un taustāmu.
- Ārēji pulksteņi: pulksteņi ar rādītājiem redzamās vietās, jo tie parāda, cik laika atlicis, nevis tikai to, cik ir pulkstenis
- Taimeri: atpakaļskaitīšana darbam, pārtraukumam vai „vēl piecām minūtēm”, vislabāk tāda, ko var redzēt
- Atgādinājumi pēc darbības: nevis „tikšanās 15:00”, bet „14:20 sāc gatavoties”, „14:35 izej”
- Ilguma novērtēšanas treniņš: pirms darba pierakstiet minējumu, pēc darba patieso ilgumu; pēc dažām nedēļām izjūta precīzāk atbildīs realitātei
- Rezerve: katram paredzētajam ilgumam pieskaitiet pusi, bet ceļam 10 minūtes
- Tuvi termiņi: lielu darbu sadaliet posmos ar saviem datumiem, jo tāls termiņš netiek izjusts
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai laika aklums nozīmē, ka man ir ADHD?
Ne obligāti. Laika uztveres grūtības ir ļoti biežas ADHD gadījumā, taču laiks var „aizbēgt” arī noguruma, stresa, trauksmes, depresijas vai vienkārši lielas aizņemtības dēļ. Ja grūtības ar laiku jūs pavada kopš bērnības un vienlaikus ir arī citas uzmanības grūtības, vērts izpildīt ADHD testu un konsultēties ar speciālistu.
Vai laika aklums ir kaut kas reāls vai tikai attaisnojums kavēšanai?
Tas ir populārs nosaukums, nevis diagnoze, taču aiz tā slēpjas reālas un pētījumos apstiprinātas laika uztveres atšķirības. Cilvēks, kurš kavē laika akluma dēļ, parasti ļoti cenšas to nedarīt un jūt par to kaunu. Tomēr nosaukums neatceļ atbildību: tas palīdz saprast, kādi līdzekļi patiešām darbojas.
Kas ir gaidīšanas režīms?
Tas ir stāvoklis, kad pirms tikšanās, vizītes vai brauciena cilvēks nespēj ķerties pie nekā nopietnāka, jo baidās aizmirst laiku un nokavēt. Dažreiz vienas vakara vizītes dēļ „pazūd” visa diena. Palīdz skaidri atgādinājumi: kad zināt, ka telefons paziņos, kad jāsāk gatavoties, ir vieglāk atlaist gaidīšanu un nodarboties ar ko citu.
Vai var iemācīties labāk izjust laiku?
Daļēji jā. Regulāri salīdzinot paredzēto un patieso uzdevumu ilgumu, daudzi cilvēki pamana, ka viņu izjūta kļūst precīzāka. Tomēr parasti efektīvāk ir nevis trenēt iekšējo pulksteni, bet paļauties uz ārējiem: pulksteņiem, taimeriem un atgādinājumiem.
Ar ko laika aklums atšķiras no atlikšanas?
Atliekot cilvēks zina, ka laiks rit, bet izvairās sākt nepatīkama uzdevuma vai baiļu dēļ. Laika akluma gadījumā laika ritums vienkārši netiek pamanīts vai termiņš netiek izjusts, līdz tas kļūst steidzams. Bieži abi iet kopā, tāpēc vērts izpildīt arī prokrastinācijas testu.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Barkley R. A. (1997). Behavioral inhibition, sustained attention, and executive functions: Constructing a unifying theory of ADHD. Psychological Bulletin, 121(1), 65-94.
- Zheng Q., Wang X., Chiu K. Y., Shum K. K. (2022). Time perception deficits in children and adolescents with ADHD: A meta-analysis. Journal of Attention Disorders, 26(2), 267-281.
- Nejati V., Yazdani S. (2020). Time perception in children with ADHD: Does task matter? A meta-analysis study. Child Neuropsychology, 26(7), 900-916.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.