Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

ADHD: simptomi, diagnostika un ārstēšana

SSK-10: F90

ADHD (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi, latviski bieži saukti arī par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, UDHS) ir neiroattīstības īpatnība, nevis audzināšanas kļūda vai gribasspēka trūkums. Tas sākas bērnībā un aptuveni divām trešdaļām cilvēku saglabājas arī pieaugušā vecumā, tikai maina formu: ārējo kustīgumu nomaina iekšējs nemiers. Ar ADHD dzīvo ap 5 procentiem bērnu un 2-4 procentiem pieaugušo, un lielākajai daļai pieaugušo diagnozes nav.

Būtiski saprast: ADHD nav uzmanības trūkums, bet grūtības uzmanību vadīt. Interesantā nodarbē cilvēks ar ADHD var iegrimt tik dziļi, ka aizmirst laiku, bet garlaicīgā, taču svarīgā darbā uzmanība izklīst dažās minūtēs.

Kas ir ADHD?

ADHD ir saistīts ar dopamīna un noradrenalīna darbību smadzeņu tīklos, kas atbild par uzmanības vadīšanu, impulsu bremzēšanu, plānošanu, laika izjūtu un motivāciju. Galvenā loma šeit ir ģenētikai: pārmantojamība sasniedz aptuveni 70-80 procentus, līdzīgi kā augumam.

Tāpēc cilvēks ar ADHD var stundām ilgi iedziļināties tajā, kas ir interesants (tā sauktais hiperfokuss), bet nespēj noturēt uzmanību pie tā, kas ir garlaicīgs, lai cik svarīgs tas būtu. Smadzenes vienkārši nedod „degvielu” uzdevumiem bez jaunuma, intereses vai spiediena.

Nosaukumu ADD (bez „H”) agrāk lietoja formai bez hiperaktivitātes. Tagad abas formas sauc par ADHD, un izšķir tikai tā tipus.

ADHD simptomi bērniem

Bērnu ADHD iedala trīs tipos atkarībā no tā, kuras pazīmes dominē:

  • Neuzmanīgais tips: bērns sapņo, nepabeidz uzdevumus, pazaudē mantas, šķiet, ka nedzird, kad viņu uzrunā, pieļauj neuzmanības kļūdas. Biežāk sastopams meitenēm un bieži paliek nepamanīts.
  • Hiperaktīvais un impulsīvais tips: nenosēž uz vietas, skraida un kāpelē nepiemērotā brīdī, daudz runā, pārtrauc citus, grūti sagaida savu kārtu.
  • Jauktais tips: izteiktas abu grupu pazīmes. Tā ir visbiežākā forma.

ADHD simptomi pieaugušajiem

Pieaugušo ADHD bieži paliek neatpazīts, jo stereotips to saista ar kustīgu puiku. Bērnības kustīgums ar gadiem visbiežāk pārvēršas iekšējā nemierā, bet priekšplānā izvirzās citas lietas:

  • Atlikšana līdz pēdējai minūtei: smadzenes „iedarbinās” tikai termiņa spiedienā
  • Laika aklums: „vēl piecas minūtes” pārvēršas stundā, kavēšana kļūst hroniska
  • Daudz iesāktu un nepabeigtu projektu, kursu, hobiju
  • Aizmāršība: tikšanās, termiņi, mantas, maksājumi
  • Impulsivitāte: citu pārtraukšana sarunās, neplānoti pirkumi un lēmumi
  • Emociju vētras: kritika vai atraidījums sāp nesamērīgi stipri, garastāvoklis svārstās dienas laikā
  • Iekšējais dzinējs: grūti atpūsties un „izslēgt galvu”

Kāpēc ADHD tik bieži paliek nepamanīts?

Meitenēm un „sapņotāju” tipa zēniem biežāk raksturīga neuzmanīgā forma bez izteiktas hiperaktivitātes: sapņošana stundās, klusa atpalikšana, lielas pūles izskatīties kārtīgiem. Šādi bērni netraucē klasei, tāpēc neviens viņus nesūta uz izvērtēšanu.

Arī spējas ilgi kompensē grūtības: gudrs cilvēks ar ADHD pabeidz skolu, pateicoties savām spējām, bet atduras pret sienu universitātē vai darbā, kur struktūra jāveido pašam. Tipisks stāsts ir šāds: cilvēks vēršas pie speciālista izsīkuma, trauksmes vai depresijas dēļ, bet sarunā atklājas, ka aiz tām visu dzīvi slēpies ADHD. Trauksme un depresija ar ADHD sastopamas kopā ļoti bieži, līdz pusei gadījumu.

Kā diagnosticē ADHD?

Pieaugušajiem diagnozi nosaka psihiatrs. Pirmais solis var būt saruna ar ģimenes ārstu vai tieša vēršanās pie psihiatra. Izvērtēšana ietver detalizētu sarunu, simptomu vēsturi kopš bērnības (noder veci skolas raksturojumi un vecāku atmiņas) un citu cēloņu izslēgšanu: vairogdziedzera slimību, miega problēmu, trauksmes vai depresijas. Speciālistu, kas strādā ar pieaugušo ADHD, joprojām nav daudz, tāpēc vērts iepriekš pajautāt, vai konkrētais psihiatrs ar to strādā.

Bērniem pirmais solis parasti ir ģimenes ārsts vai bērnu psihiatrs. Izvērtēšanā balstās uz vecāku un skolotāju novērojumiem, tāpēc vērts paņemt līdzi konkrētus piemērus no mājām un skolas. Mācību atbalsta vajadzības palīdz izvērtēt arī skolas atbalsta personāls, piemēram, izglītības psihologs.

Pirms vizītes pirmajai pārbaudei der ADHD tests pieaugušajiem (sastādīts pēc PVO ASRS aptaujas) vai ADHD tests bērniem. Augsts rezultāts nav diagnoze, bet ir nopietns arguments vērsties pie speciālista.

Kā ārstē ADHD?

Medikamenti. Stimulanti (visbiežāk metilfenidāts) ir efektīvākā zināmā ADHD ārstēšana: tie palīdz aptuveni 70-80 procentiem cilvēku. Ir arī nestimulējoši medikamenti (piemēram, atomoksetīns). Medikamentus izraksta psihiatrs, un viņš arī seko to iedarbībai.

Psihoterapija. ADHD pielāgota kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz ar to, ko medikamenti neatrisina: ar atlikšanas cikliem, emociju regulēšanu un pašvērtējuma brūcēm pēc gadu desmitiem ilgas „slinkuma” birkas. Bērnu ārstēšanā ļoti svarīga ir vecāku apmācība un vienošanās ar skolu.

Vienlaikus ārstē arī biežākos ADHD pavadoņus: bezmiegu, trauksmi, depresiju.

Kas palīdz ikdienā?

Medikamenti dod spēju, bet ne prasmes. Stratēģijas, kas strādā kopā ar ADHD smadzenēm, nevis pret tām:

  • Ārējā atmiņa: viss tiek pierakstīts uzreiz, kalendārs ar atgādinājumiem nav palīglīdzeklis, bet nepieciešamība
  • Darbs blakus citam cilvēkam, pat klusējot, stipri atvieglo sākšanu
  • Uzdevumu sadalīšana smieklīgi mazos soļos: „atvērt dokumentu” jau ir solis
  • Taimeri un pārtraukumi: 25 minūtes darba, 5 minūtes pārtraukuma
  • Ārēji termiņi: vienošanās ar citiem aizstāj trūkstošo iekšējo „degvielu”
  • Kairinātāju kontrole: austiņas, telefons citā istabā, viens ekrāns
  • Miegs un kustības: ja neesat izgulējies, ADHD simptomi pastiprinās

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ADHD ir slimība?

ADHD ir oficiāla diagnoze (SSK-10 kods F90), bet precīzāk to saukt par neiroattīstības īpatnību: smadzenes tā darbojas kopš dzimšanas. Tas nav rakstura trūkums un nav audzināšanas sekas.

Vai ADHD var „izaugt”?

Hiperaktivitāte ar gadiem bieži mazinās, bet uzmanības regulēšanas un organizēšanas grūtības aptuveni divām trešdaļām cilvēku saglabājas arī pieaugušā vecumā. Stratēģijas un ārstēšana ļauj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Vai ADHD diagnozei pietiek ar testu internetā?

Nē. Mūsu ADHD tests ir veidots pēc PVO ASRS aptaujas uzbūves un parāda, vai simptomu līmenis ir speciālista uzmanības vērts. Diagnozi nosaka psihiatrs pēc rūpīgas izvērtēšanas.

Pie kā vērsties, ja domājat, ka jums varētu būt ADHD?

Varat sākt ar savu ģimenes ārstu, kurš palīdzēs izlemt par tālākajiem soļiem, vai vērsties tieši pie psihiatra. Pirms vizītes noder pierakstīt konkrētus piemērus no ikdienas un, ja iespējams, no bērnības.

Ar ko ADHD atšķiras no vienkārši sliktas organizētības?

Atšķirība ir apmērā, noturībā un sekās. ADHD simptomi ir redzami kopš bērnības, izpaužas visās jomās un saglabājas, neraugoties uz lielām pūlēm. Ja cilvēks spēj sevi saorganizēt, kad tas tiešām ir svarīgi, un tas viņam nemaksā nesamērīgi daudz spēka, visticamāk, tas nav ADHD.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi