Prokrastinācijas tests
„Izdarīšu rīt”, bet rīt atkal ir rīt. Prokrastinācija ir brīvprātīga svarīgu darbu atlikšana, lai gan zināt, ka no tā būs tikai sliktāk. Pētījumi liecina, ka hroniska atlikšana skar aptuveni 20 % pieaugušo, un tās cena nav tikai degoši termiņi, bet arī pastāvīga vainas sajūta, sliktāks miegs un zemāks pašvērtējums.
Testa 14 jautājumi novērtēs jūsu prokrastinācijas līmeni un palīdzēs saprast tās saknes, jo darbus atliekam nevis aiz slinkuma, bet gan to emociju dēļ, ko rada pats uzdevums.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir prokrastinācija un kāpēc tas nav slinkums?
Prokrastinācija ir brīvprātīga ieplānotas darbības atlikšana, lai gan cilvēks zina, ka no tā būs sliktāk. No slinkuma to atšķir būtiska lieta: slinkais negrib darīt un par to neuztraucas, bet prokrastinētājs grib izdarīt, nespēj sākt un par to moka sevi.
Zinātne mūsdienās prokrastināciju skaidro kā emociju regulēšanas problēmu: uzdevums rada nepatīkamu sajūtu (garlaicību, neskaidrību, bailes no neveiksmes, perfekcionisma spiedienu), un smadzenes izvēlas ātru atvieglojumu, proti, atlikt. Atvieglojums ilgst minūtes, bet vainas sajūta un augošais darbu kalns ilgst dienas. Tāpēc cīņa ar prokrastināciju ar gribasspēku parasti beidzas ar zaudējumu: palīdz nevis spiediens, bet emocionālā sliekšņa pazemināšana.
Biežākie prokrastinācijas iemesli
Aiz atlikšanas gandrīz vienmēr slēpjas kāds no šiem iemesliem:
- Neskaidrība: uzdevums ir pārāk liels vai neskaidrs, smadzenes nezina, ar ko sākt, tāpēc nesāk nemaz
- Perfekcionisms: „ja nevaru izdarīt perfekti, labāk nesākšu”; atlikšana pasargā no iespējamas neveiksmes
- Garlaicība: uzdevums nesniedz nekādu stimulāciju; īpaši raksturīgi ADHD tipa smadzenēm
- Bailes no vērtējuma: darbs, ko kāds vērtēs, rada trauksmi, un no tā izvairās
- Pretošanās: uzspiesti uzdevumi tiek atlikti kā kluss „nē” kontrolei
- Izsīkums: dažreiz „prokrastinācija” ir vienkārši pārguruša cilvēka mēģinājums izdzīvot; tad vajag nevis metodes, bet atpūtu
Kā pārvarēt prokrastināciju: kas patiešām palīdz
Iedarbīgākās metodes vērstas uz sākšanas slieksni, nevis uz gribasspēku. Samaziniet pirmo soli, līdz tas kļūst smieklīgi viegls: nevis „sakopt dzīvokli”, bet „aiznest vienu krūzīti”. Ierobežojiet laiku: „strādāšu tikai 10 minūtes” apiet pretestību, un, kad darbs ir iesākts, parasti gribas turpināt. Fiziski novāciet traucēkļus: telefons citā istabā darbojas labāk nekā visi aicinājumi uz paškontroli.
Pārsteidzošākais pētījumu atklājums ir piedošana sev: studenti, kuri sev piedeva eksāmena gatavošanās atlikšanu, nākamajam eksāmenam sāka gatavoties agrāk nekā tie, kuri sevi nosodīja. Vainas sajūta pastiprina ar uzdevumu saistīto nepatīkamo sajūtu un tādējādi padziļina apli. Ja atlikšana ir hroniska un jūs pavada kopš skolas laikiem kopā ar grūtībām koncentrēties, noteikti izpildiet ADHD testu, jo neatpazīts ADHD ir viens no biežākajiem „neārstējamas” prokrastinācijas cēloņiem.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai prokrastinācija ir slimība?
Nē, tā nav diagnoze, bet uzvedības paradums. Tomēr hroniska prokrastinācija var būt citu stāvokļu, piemēram, ADHD, trauksmes vai depresijas, simptoms, tāpēc, ja atlikšana ir izteikta, vērts to izpētīt dziļāk.
Ar ko prokrastinācija atšķiras no slinkuma?
Slinkais negrib darīt un par to nepārdzīvo. Prokrastinētājs grib izdarīt, nespēj sākt un jūt vainu. Prokrastinācija ir emociju regulēšanas, nevis motivācijas trūkuma problēma.
Kāpēc atlieku pat patīkamas lietas?
Visbiežāk lēmumu pieņemšanas slodzes dēļ (jāizvēlas, jāplāno, jāsaskaņo) vai izsīkuma dēļ, jo, kad resursu ir maz, pat patīkama lieta šķiet kā vēl viens uzdevums. Tā ir zīme pārbaudīt savu enerģijas līdzsvaru.
Vai prokrastinācija ir saistīta ar ADHD?
Ļoti cieši: hroniska atlikšana ir viens no biežākajiem ADHD simptomiem pieaugušajiem, jo ADHD smadzenēm ir grūti sākt nestimulējošus uzdevumus. Ja atlikšana jūs pavada kopš bērnības kopā ar grūtībām koncentrēties, ADHD tests ir pirmais solis.
Kura viena metode palīdz vislabāk?
Mazākā pirmā soļa likums: sadaliet darbu līdz darbībai, kuru nav iespējams neizdarīt (piemēram, „atvērt failu”). Sākšana ir vienīgā patiešām grūtā prokrastinācijas vieta.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Steel P. (2007). The Nature of Procrastination: A Meta-Analytic and Theoretical Review. Psychological Bulletin.
- Sirois F., Pychyl T. (2013). Procrastination and the Priority of Short-Term Mood Regulation. Social and Personality Psychology Compass.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.