Līdzjūtības noguruma tests
Cilvēki, kuru darbs ir palīdzēt citiem (ārsti, medmāsas, psihologi, sociālie darbinieki, skolotāji, glābēji, brīvprātīgie), ik dienu saskaras ar citu cilvēku sāpēm, bailēm un zaudējumiem. Līdzjūtība ir viņu darba instruments, taču tai ir sava cena. Kad smagi stāsti sāk sekot līdzi uz mājām, rādās sapņos, bet jūtīgums pārvēršas bezjūtībā vai aizkaitināmībā, runā par līdzjūtības nogurumu.
Šajā testā ir 16 jautājumi par to, kā jutāties pēdējā mēneša laikā: vai jūs vajā darbā dzirdēti stāsti, vai nejūtaties emocionāli notrulināti, vai nav izplēnējusi darba jēga un vai jums vēl pietiek spēka. Rezultāts palīdzēs saprast, cik daudz jums maksā jūsu darbs un ko varat darīt, lai palīdzētu citiem, nekaitējot sev.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir līdzjūtības nogurums?
Jēdzienu „līdzjūtības nogurums” (angļu valodā compassion fatigue) popularizēja amerikāņu psihologs Čārlzs Figlijs (Charles Figley), kurš 1995. gadā izdeva grāmatu par tiem, kas palīdz cilvēkiem pēc traumas. Viņš pamanīja, ka terapeiti, medmāsas vai glābēji, pastāvīgi klausoties par citu sāpēm, paši sāk izjust līdzīgus simptomus kā cilvēki, kuri pārdzīvojuši traumu: uzmācīgas ainas, izvairīšanos, spriedzi. Figlijs to nosauca par „rūpju cenu”.
Vēlāk Beta Hadnela Stamma (Beth Hudnall Stamm), kura izstrādāja profesionālās dzīves kvalitātes aptauju ProQOL, sadalīja līdzjūtības nogurumu divās daļās: sekundārais traumatiskais stress (kad citu trauma ietekmē jūs pašus) un izdegšana (izsīkums un vilšanās darba apstākļu dēļ). Tā pretstats ir gandarījums par līdzjūtību: prieks un jēga, ko sniedz palīdzēšana citiem. Šī testa jautājumi ir sagatavoti patstāvīgi, nepārņemot ProQOL apgalvojumus, taču aptver tās pašas jomas, tāpēc punkti ar oficiālās ProQOL punktiem nav salīdzināmi.
Cik tas ir izplatīts? Kavana (Cavanagh) un kolēģu (2020) veiktais pārskats par pētījumiem ar veselības aprūpes darbiniekiem parādīja, ka līdzjūtības noguruma izplatība dažādos pētījumos ļoti atšķiras un nav skaidrs, kuri personiskie vai profesionālie faktori to nosaka visvairāk. Taču viens ir skaidrs: tas konstatēts visās pētītajās veselības aprūpes speciālistu grupās, tāpēc tā nav reta parādība.
Kā izpaužas līdzjūtības nogurums?
Līdzjūtības nogurums bieži pieaug nemanāmi. Biežākās tā pazīmes:
- Citu stāsti kļūst par jūsējiem: uzmācīgas ainas, sapņi par darbu, raizes par cilvēkiem, kuriem palīdzat, pat brīvajā laikā
- Emocionāla notrulināšanās: jūtaties kā aiz stikla, citu sāpes vairs neaizkustina, darbs kļūst mehānisks
- Aizkaitināmība: pietrūkst pacietības pret cilvēkiem, kuriem palīdzat, kolēģiem vai tuviniekiem
- Izplēnoša jēga: šķiet, ka nekas nemainās, un rodas jautājums, kāpēc tas viss
- Mainījies skatījums uz pasauli: pasaule šķiet bīstamāka, ir grūtāk uzticēties cilvēkiem
- Izsīkums: nogurums, slikts miegs, galvassāpes, biežākas slimības
Ar ko līdzjūtības nogurums atšķiras no izdegšanas?
Izdegšana var piemeklēt jebkuras profesijas cilvēku: grāmatvedi, programmētāju, pārdevēju. To visbiežāk izraisa darba apstākļi: pārāk liela slodze, kontroles trūkums, neatzīšana. Līdzjūtības nogurums raksturīgs palīdzošajām profesijām, un tam ir papildu elements: saskare ar citu cilvēku ciešanām un traumām. Tāpēc tas var piemeklēt pat cilvēku, kura darba apstākļi ir labi, bet izdegšanu mazinoši pasākumi (atvaļinājums, mazāka slodze) ne vienmēr novērš uzmācīgas ainas vai mainījušos skatījumu uz pasauli.
Aprūpētāju izdegšanas tests paredzēts cilvēkiem, kuri mājās aprūpē slimu vai novecojošu ģimenes locekli: viņu nasta saistīta ar laika, finanšu un personiskās dzīves zaudēšanu. Šis tests paredzēts profesionāļiem un brīvprātīgajiem, kuri darbā palīdz daudziem cilvēkiem. Ja atpazīstat sevi abos, piemēram, esat mediķis un vienlaikus aprūpējat tuvinieku, ir vērts izpildīt abus testus.
Daži zinātnieki (piemēram, Sinklērs (Sinclair) un kolēģi, 2017) kritizē pašu terminu: viņuprāt, nav pierādījumu, ka izsmeļ tieši līdzjūtība, tāpēc precīzāk būtu runāt par ar darbu saistītu stresu. Šis skatījums ir svarīgs, jo atgādina, ka atbildība gulstas ne tikai uz pašu darbinieku, bet arī uz organizāciju.
Kas palīdz?
Līdzjūtības nogurums nav neizbēgams, un to var mazināt. Visiedarbīgākās lietas saistītas gan ar personiskajiem ieradumiem, gan ar darba organizāciju:
- Supervīzija un pārrunas: regulāra smagu gadījumu pārrunāšana ar supervizoru vai kolēģu grupā palīdz tos nenest vienatnē
- Robežas starp darbu un mājām: pārejas rituāli, brīvajā laikā izslēgts darba tālrunis, skaidras darba dienas beigas
- Daudzveidība darbā: ja iespējams, smagus gadījumus mijiet ar vieglākiem, administratīvu darbu vai mācībām
- Līdzjūtība pret sevi: ļaujiet sev just dusmas vai bezspēcību un nenosodiet sevi par to
- Tas, kas dod spēku: miegs, kustības, tuvi cilvēki, nodarbes, kas nav saistītas ar palīdzēšanu citiem
- Profesionāla palīdzība: psihologs vai psihoterapeits palīdzētājam nav greznība, bet daļa no darba higiēnas
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai līdzjūtības nogurums nozīmē, ka profesija ir izvēlēta nepareizi?
Nē. Līdzjūtības nogurums visbiežāk piemeklē tieši tos, kuri ļoti iesaistās darbā un spēj iejusties citu cilvēku vietā. Tā nav kļūdas pazīme profesijas izvēlē, bet signāls, ka jūsu emocionālajām rezervēm vajag vairāk atjaunošanas un atbalsta. Daudzi cilvēki pēc atpūtas, supervīzijas vai pārmaiņām darbā atkal atrod jēgu savā darbā.
Ar ko līdzjūtības nogurums atšķiras no PTSS?
Posttraumatiskā stresa traucējumi (PTSS) visbiežāk rodas pēc paša piedzīvota vai redzēta traumatiska notikuma. Līdzjūtības noguruma daļa, ko sauc par sekundāro traumatisko stresu, rodas no citu cilvēku traumām, par kurām dzirdat vai kuras redzat darbā. Simptomi var būt līdzīgi: uzmācīgas ainas, izvairīšanās, spriedze. Ja tie ir spēcīgi un nepāriet ilgu laiku, ir vērts konsultēties ar speciālistu un izpildīt PTSS testu.
Vai līdzjūtības nogurums pāriet?
Jā, parasti pāriet, kad samazinās slodze, parādās atbalsts un laiks atgūties. Taču, ja nekas nemainās, tas var padziļināties un pārvērsties izdegšanā vai depresijā. Jo agrāk pamanīsiet pazīmes, jo vieglāk tās apturēt.
Vai tests der brīvprātīgajiem un skolotājiem?
Jā. Līdzjūtības nogurums var piemeklēt ikvienu, kurš regulāri saskaras ar citu cilvēku grūtībām: brīvprātīgos krīzes tālruņos vai patversmēs, skolotājus, kuri strādā ar bērniem grūtās situācijās, garīdzniekus, policistus, glābējus.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Figley C. R. (red.) (1995). Compassion Fatigue: Coping with Secondary Traumatic Stress Disorder in Those Who Treat the Traumatized. New York: Brunner/Mazel.
- Stamm B. H. (2010). The Concise ProQOL Manual (2. izd.). Pocatello, ID: ProQOL.org.
- Cavanagh N. u. c. (2020). Compassion fatigue in healthcare providers: A systematic review and meta-analysis. Nursing Ethics, 27(3), 639-665.
- Sinclair S. u. c. (2017). Compassion fatigue: A meta-narrative review of the healthcare literature. International Journal of Nursing Studies, 69, 9-24.
- Bride B. E., Robinson M. M., Yegidis B., Figley C. R. (2004). Development and validation of the Secondary Traumatic Stress Scale. Research on Social Work Practice, 14(1), 27-35.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.