Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Karjera

Mobinga tests darbā

Mobings ir ņirgāšanās darbā: atkārtota pazemošana, atstumšana, darba traucēšana vai iebiedēšana, kas vērsta pret vienu cilvēku. No malas tas bieži izskatās pēc sīkumiem (neuzaicināja, nepateica, pasmējās), taču, ja šādi sīkumi atkārtojas nedēļu pēc nedēļas, tie var nogurdināt vairāk nekā liela darba slodze. Cilvēks sāk šaubīties par sevi, sliktāk guļ, un iet uz darbu kļūst arvien grūtāk.

Šajā testā ir 18 jautājumi par konkrētu uzvedību, ar ko varējāt saskarties pēdējo 6 mēnešu laikā: par to, kas vērsts pret jums kā cilvēku, pret jūsu darbu, un par iebiedēšanu. Atbildiet par to, kas patiešām notika, nevis par to, kā vērtējat cilvēkus. Rezultāts parādīs, cik daudz un kādas negatīvas uzvedības jūs piedzīvojat, bet padomi palīdzēs izlemt, ko darīt tālāk.

Dalīties:
18 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir mobings, un no kurienes radies šis jēdziens?

Vārdu „mobings” darba attiecību aprakstīšanai 20. gadsimta 80. gados sāka lietot Zviedrijā strādājušais psihologs Heinzs Leimans (Heinz Leymann). Viņš pētīja cilvēkus, kurus kolēģi vai vadītāji mēnešiem ilgi sistemātiski pazemoja, izolēja un centās izstumt no darba, un pamanīja, ka šāda pieredze atstāj dziļas pēdas veselībā. Leimans piedāvāja vienkāršu kritēriju: negatīvā uzvedība atkārtojas vismaz reizi nedēļā un ilgst vismaz pusgadu.

Vēlāk norvēģu pētnieks Stole Einarsens (Ståle Einarsen) ar kolēģiem definīciju precizēja. Mobings nav atsevišķs konflikts, bet uzvedība, kas atkārtojas, ilgst ilgu laiku un notiek spēku nevienlīdzības apstākļos: cilvēkam, pret kuru tā vērsta, ir grūti sevi aizstāvēt amata, atkarības no darba vai tā dēļ, ka pret viņu noskaņota visa grupa. Viņu izveidotā negatīvo darbību aptauja (NAQ-R) ir viena no pētījumos visplašāk izmantotajām. Šī testa jautājumi ir sagatavoti patstāvīgi, taču balstās uz to pašu loģiku: tiek jautāts par konkrētu uzvedību, nevis par to, vai uzskatāt sevi par mobinga upuri. Tie nav NAQ-R jautājumi, tāpēc punkti ar NAQ-R punktiem nav salīdzināmi.

Cik tas ir izplatīts? Liela pētījumu metaanalīze, kurā bija iekļauti vairāk nekā 130 tūkstoši strādājošo, parādīja, ka ņirgāšanos darbā vidēji piedzīvo aptuveni 15 % cilvēku, bet atkarībā no tā, kā to mēra, novērtējumi svārstās aptuveni no 11 līdz 18 %.

Kā mobings izskatās ikdienā?

Mobings reti ir atklāta agresija. Biežāk tās ir daudzas sīkas darbības, kas katra atsevišķi šķiet nevainīga, bet kopā rada pastāvīgu spiedienu. Pētnieki tās iedala trīs grupās:

  • Pret personu: izsmiešana, aprunāšana, baumas, aizvainojoši komentāri par izskatu vai personisko dzīvi, atstumšana no kopīgām sarunām un pasākumiem, klusēšana kā sods
  • Caur darbu: informācijas nesniegšana, neiespējami termiņi, pārmērīga kontrole, nepamatota kritika, jēgpilnu uzdevumu atņemšana vai, tieši otrādi, apkraušana ar darbu
  • Iebiedēšana: kliegšana, draudi ar atlaišanu vai sodiem, iebiedējoša uzvedība, aizvainojošas ziņas, arī ārpus darba laika

Ar ko mobings atšķiras no konflikta un toksiskas darbavietas?

Konflikts ir divu līdzīgi ietekmīgu pušu sadursme: abas aizstāv savu nostāju, un strīds parasti beidzas ar vienošanos vai kompromisu. Mobings ir vienas puses spiediens uz otru, kura nespēj sevi aizstāvēt. Stingrs, bet taisnīgs vadītājs, kurš prasa rezultātus no visiem vienādi, mobingu neveic, pat ja viņa prasības ir nepatīkamas.

Toksiskas darbavietas tests vērtē visu vidi: baiļu kultūru, favorītismu, robežu neievērošanu, kas skar daudzus darbiniekus. Šis tests jautā, vai tieši jūs esat negatīvās uzvedības mērķis. Tās ir saistītas lietas (toksiskā vidē mobings zeļ vieglāk), taču mobingu var piedzīvot arī veselīgā organizācijā, un var strādāt toksiskā vidē, kur personiski pret jums neviens nevēršas. Ja negatīvā uzvedība līdzinās manipulācijai vai kontrolei, izpildiet arī psiholoģiskās vardarbības testu.

Ko darīt, ja piedzīvojat mobingu?

Pirmais solis ir atzīt sev, ka tas, kas notiek, nav normāli un nav jūsu vaina. Cilvēki, kuri ilgstoši piedzīvo ņirgāšanos darbā, bieži sāk domāt, ka paši to „ir pelnījuši”, un tāpēc klusē. Tās ir mobinga sekas, nevis patiesība par jums.

Daudzās valstīs darba tiesības uzliek darba devējam pienākumu rūpēties par drošu darba vidi, kurā nav vardarbības un aizskaršanas, arī psiholoģiskās, un izskatīt darbinieku sūdzības. Tāpēc vispirms ir vērts noskaidrot, kādu kārtību paredz jūsu darbavietas iekšējie noteikumi un kurš ir atbildīgs par sūdzību izskatīšanu. Ja darbavietā situāciju neizdodas atrisināt, var vērsties valsts darba inspekcijā vai konsultēties ar darba tiesību juristu par tālākajiem soļiem.

  • Veiciet pierakstus: katrs gadījums ar datumu, vietu, teiktajiem vārdiem un lieciniekiem; glabājiet vēstules un ziņas ne tikai darba datorā
  • Runājiet: ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, ar kolēģiem, kuri redz to pašu, ar tuviniekiem; izolācija mobingam tikai palīdz
  • Izmantojiet iekšējos ceļus: personāla daļa, darba aizsardzības speciālists, augstāks vadītājs, uzticības persona, ja tāda ir iecelta
  • Meklējiet pārstāvību: arodbiedrība vai darbinieku pārstāvji var dot padomu un piedalīties sarunās kopā ar jums
  • Sargājiet veselību: ģimenes ārsts, psihologs, atpūta un nodarbes ārpus darba palīdz saglabāt spēkus, kamēr situācija tiek risināta

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko mobings atšķiras no stingras vadības?

Stingrs vadītājs izvirza augstas prasības visiem vienādi, kritizē darbu, nevis cilvēku, un paskaidro, ko sagaida. Mobings ir vērsts pret konkrētu cilvēku, atkārtojas ilgu laiku, un kritika ir nesamērīga, pazemojoša vai bez skaidra pamata. Labs jautājums sev: vai ar citiem kolēģiem līdzīgās situācijās izturas tāpat?

Vai viens aizvainojums jau ir mobings?

Parasti nē. Mobingu nosaka atkārtošanās un ilgums: pētnieki visbiežāk runā par uzvedību, kas atkārtojas vismaz katru nedēļu vairākus mēnešus. Tomēr arī vienreizējs aizvainojums vai draudi nav pieņemami, un darba tiesības vardarbību un aizskaršanu darbā bieži aizliedz neatkarīgi no tā, vai tā atkārtojusies, tāpēc par to ir vērts pateikt un to pierakstīt.

Ko darīt, ja mobingu īsteno pats vadītājs?

Tā ir bieža situācija un viena no grūtākajām, jo vadītājam ir vara. Vērsieties pie augstāka vadītāja, personāla daļas vai darbinieku pārstāvjiem, iesniedziet ziņojumu rakstiski un glabājiet pierakstus. Ja iekšējie ceļi nedarbojas, konsultējieties ar arodbiedrību vai juristu par ārējiem ceļiem. Tajā pašā laikā padomājiet, cik ilgi jūsu veselība to var izturēt: dažkārt aiziešana ir saprātīgs lēmums sevis pasargāšanai, nevis zaudējums.

Kāpēc tests jautā par uzvedību, nevis vienkārši „vai jūs piedzīvojat mobingu”?

Pētījumi rāda, ka daudzi cilvēki, kuri bieži saskaras ar negatīvu uzvedību, sevi neuzskata par mobinga upuriem: viņi kaunas, noniecina notiekošo vai domā, ka paši ir vainīgi. Jautājot par konkrētām darbībām un to biežumu, aina kļūst skaidrāka un mazāk atkarīga no tā, kā cilvēks vērtē sevi.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?