Mīlestības tests
Vai tas, ko jūtu, ir mīlestība? Šis jautājums šķiet neizmērāms, bet psiholoģija to mēra jau vairāk nekā pusgadsimtu. 1970. gadā Ziks Rubins izveidoja pirmo zinātnisko mīlestības skalu un parādīja, ka mīlestība no vienkāršas simpātijas atšķiras ar trim lietām: pieķeršanos (gribu būt blakus), rūpēm (man ir svarīgi, lai tev būtu labi) un tuvību (tev varu uzticēt visu).
Šie divpadsmit apgalvojumi ir mūsu pašu, rakstīti, ņemot par paraugu Rubina mīlestības skalu. Tie nav ne Rubina mīlestības skalas, ne Šternberga trijstūra mīlestības skalas apgalvojumi, un jūsu rezultātu nevar salīdzināt ar šo skalu rezultātiem. Pirms atbildat, izvēlieties cilvēku, par kuru domāsiet, un atbildiet godīgi: nevis par to, ko „vajadzētu” just, bet par to, ko jūtat.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Ko psiholoģija sauc par mīlestību?
Pirmais mīlestību mēģināja izmērīt sociālais psihologs Ziks Rubins 1970. gadā. Viņš pamanīja, ka „patīk” un „mīlu” nav vienu un to pašu jūtu stipruma pakāpes, bet dažādas jūtas. Simpātija balstās uz cieņu un līdzību: mēs cilvēku novērtējam, viņš mums ir patīkams. Mīlestībai ir trīs citas sastāvdaļas: pieķeršanās (vēlēšanās būt blakus un grūti panesama šķirtība), rūpes (otra labklājība kļūst tikpat svarīga kā sava) un tuvība (uzticēšanās, kas ļauj atvērties līdz galam).
Šī testa jautājumi rakstīti, ņemot par paraugu Rubina mīlestības skalu: vienādā mērā tiek mērītas visas trīs sastāvdaļas. Oriģinālā skala ir pētniecības rīks, tāpēc jautājumus šeit esam uzrakstījuši paši, bet loģika ir tā pati; jūsu rezultātu nevar salīdzināt ar oriģinālās skalas rezultātiem. Starp citu, Rubins savā pētījumā pārbaudīja arī „skatiena hipotēzi”: pāri, kas stipri mīl, tiešām ilgāk skatās viens otram acīs.
Iemīlēšanās, kaislība un draudzīgā mīlestība
Pētnieki izšķir divus galvenos mīlestības veidus. Kaislīgā mīlestība ir intensīva, ķermeniska, ar pastāvīgām domām par cilvēku un emocionālām šūpolēm; tieši to mēs saucam par iemīlēšanos. Draudzīgā mīlestība ir mierīgāka: dziļa pieķeršanās, uzticēšanās un siltums, kas izaug kopīgā dzīvē. Pēc pētījumiem pirmā mēdz nomierināties dažu gadu laikā, bet otrā var augt gadu desmitiem.
Daudzi pāri izbīstas tieši no šīs pārejas: „vairs nejūtu tauriņus, tātad vairs nemīlu”. Psihologu atbilde ir mierīga: tauriņi ir iemīlēšanās, nevis mīlestības mērs. Roberts Sternbergs mīlestību apraksta kā trijstūri no tuvības, kaislības un apņemšanās: laika gaitā stūru proporcijas mainās, un tā ir norma, nevis bojājums. Romantiķi un pragmatiķi šeit atšķiras tikai ar to, kuru stūri uzskata par svarīgāko.
Vai mīlestību vispār var izmērīt?
Skeptiķa jautājums ir pamatots: kā skala var nosvērt jūtas? Atbilde ir vienkāršāka, nekā šķiet: skala mēra nevis mistisku vielu, bet ļoti konkrētas lietas, kurās mīlestība izpaužas. Vai gribas vērsties pie šī cilvēka grūtā brīdī? Vai viņa labklājība jums prasa pūles un jums tās nav žēl? Vai varat būt blakus viņam bez maskas? Uz šiem jautājumiem ir godīgas atbildes, un to summa par jūtām pasaka vairāk nekā jebkurš iedvesmots vārds.
Protams, testam ir robežas. Tas mēra jūtas no jūsu puses un neko nezina par to, ko jūt otrs cilvēks, kā jums klājas kopdzīvē un vai jūsu vērtības saskan. Jūtu stiprums un attiecību kvalitāte ir saistīti, bet dažādi jēdzieni: par otro vairāk pastāstīs attiecību laimes un pāru saderības testi.
Kad mīlestība raisa jautājumus
Reizēm testu gribas pildīt nevis aiz ziņkāres, bet aiz trauksmes: „vai es vēl mīlu?”, „vai tā ir mīlestība vai ieradums?”, „kāpēc es mīlu cilvēku, ar kuru man ir slikti?”. Visi trīs jautājumi ir nopietnas uzmanības vērti. Noplakušas jūtas ilgā pārī visbiežāk var atdzīvināt, jo tās balstās uz saikni, bet saikni var trenēt kā muskuli. Atšķirību starp mīlestību un ieradumu vislabāk parāda nevis tests, bet eksperiments: apzināti atgrieziet attiecībās uzmanību (laiku divatā, sarunas, pieskārienus) un paskatieties, vai jūtas atsaucas.
Trešais jautājums ir visnopietnākais. Stipra mīlestība pret cilvēku, kura tuvumā jūtaties slikti, ir bieža un ļoti sāpīga kombinācija: jūtu intensitāte šeit nereti rodas nevis no saiknes kvalitātes, bet no nedrošības, gaidīšanas un emocionālām šūpolēm. Ja atpazīstat sevi, ieskatieties piesaistes stila, emocionālās atkarības un toksisku attiecību testos: tie palīdzēs atšķirt mīlestību no pieķeršanās sāpēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai tests pateiks, vai man palikt attiecībās?
Nē, un to nevar pateikt neviens tests. Tests mēra jūsu jūtu stiprumu, bet lēmumam par attiecībām vajag vairāk: kā jūtaties kopā, vai sakrīt vērtības, vai attiecības ir drošas. Rezultāts ir viena puzles daļa, kas palīdz skaidrāk redzēt savu pusi.
Ieguvu zemu rezultātu par ilggadēju partneri. Vai tās ir beigas?
Ne obligāti. Ilgā pārī jūtas dabiski maina formu no kaislības uz mierīgāku pieķeršanos, bet nogurums, rutīna vai neatrisināti konflikti var tās uz laiku aizsegt. Zems rezultāts ir signāls veltīt attiecībām uzmanību: laiku divatā, atklātu sarunu un reizēm arī pāru terapiju, kas ir visefektīvākā tieši tad, kad vēl ne viss ir sabrucis.
Ar ko mīlestība atšķiras no iemīlēšanās?
Iemīlēšanās ir intensīvs, ķīmiski vētrains stāvoklis: pastāvīgas domas par cilvēku, tauriņi, idealizācija. Pēc pētījumiem tā mēdz nomierināties dažu gadu laikā. Mīlestība ir tas, kas paliek un aug pēc tās: pieķeršanās, rūpes un tuvība. Tests mēra tieši šīs trīs sastāvdaļas, tāpēc der gan jaunām, gan ilgām attiecībām.
Vai var mīlēt pārāk stipri?
Jūtas pašas par sevi nav pārāk stipras, bet to forma var kļūt neveselīga: kad bez cilvēka jūtat mazvērtību, panikā baidāties viņu zaudēt un visa jūsu dzīve ietilpst viņā vienā. Tas vairs nav mīlestības stiprums, bet emocionāla atkarība, un to vērts pārbaudīt ar atsevišķu testu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Rubin Z. (1970). Measurement of romantic love. Journal of Personality and Social Psychology, 16(2).
- Hatfield E., Sprecher S. (1986). Measuring passionate love in intimate relationships. Journal of Adolescence, 9(4).
- Sternberg R. J. (1986). A triangular theory of love. Psychological Review, 93(2).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.