Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Fobijas un bailes

Filofobijas tests

Filofobija (no grieķu „philos”, mīlošs) ir bailes iemīlēties un būt mīlētam. Atšķirībā no bailēm no saistībām, kas nobīstas no ilgtermiņa solījumiem, filofobija nostrādā daudz agrāk: tiklīdz parādās simpātijas vai tiek pamanīta cita cilvēka uzmanība. Jūtām principā neļauj pamosties: flirts tiek pārtraukts, ziņas paliek bez atbildes, un „pārāk labi” cilvēki rada vairāk trauksmes nekā vienaldzīgi.

Visbiežāk aiz šīm bailēm stāv sena brūce: sāpīga mīlestības pieredze, nodevība vai agri iemācīta mācība, ka pieķerties ir bīstami. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt, cik stipri bailes sargā jūsu sirdi un cik daudz jūs par šo aizsardzību maksājat.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir filofobija?

Filofobija ir aizsardzības sistēma, kas neļauj rasties romantiskām jūtām. Tā reti izskatās pēc „bailēm”: no malas (un arī no iekšpuses) tā vairāk līdzinās izvēlībai, cinismam vai pārliecībai „man vienkārši ir labi vienam”. Atšķirīgā iezīme ir pretruna starp ilgām un uzvedību: tuvības gribas, vientulība dažkārt sāp, bet, tiklīdz rodas reāla iespēja, ieslēdzas pretestība: trauksme, kritika, aukstums, bēgšana.

Svarīgi nošķirt filofobiju no apzinātas izvēles nedzīvot pārī: tā ir mierīga un bez iekšēja konflikta. Tāpat tā nav tas pats, kas bailes no saistībām: filofobija baidās no pašām jūtām (pat no īsas iemīlēšanās), bet bailes no saistībām baidās no ilgtermiņa solījumiem, lai gan jūtas sev atļauj. Praksē tās nereti dzīvo kopā, bet darba mērķi atšķiras.

No kurienes rodas bailes no mīlestības?

Filofobija gandrīz vienmēr ir iemācīta, un tās mācības ir atpazīstamas:

  • Sāpīga mīlestības pieredze: nodevība, pēkšņa pamešana, pazemojošas attiecības; nervu sistēma ieraksta „iemīlēšanās = sāpes” un sargā no atkārtošanās
  • Agrīns piesaistes ievainojums: aukstums, atgrūšana vai neparedzama mīlestība bērnībā māca, ka pieķerties nav droši; pieaugušā vecumā tas pārvēršas izvairīgā piesaistes stilā
  • Redzēta vecāku drāma: vardarbība, šķiršanās, viena no vecākiem salaušana pēc nodevības; bērns secina, ka mīlestība cilvēkus sagrauj
  • Bailes no ievainojamības: iemīlējies cilvēks atveras un zaudē daļu kontroles; tiem, kam kontrole ir drošības pamats, tas šķiet nāvējošas briesmas
  • Pašvērtības bedre: ja dziļi neticat savai vērtībai, otra mīlestība šķiet kļūda, kas tūlīt atklāsies, tāpēc drošāk to nepielaist

Kā bailes sargā un cik tas maksā?

Filofobijas stratēģijas ir viltīgas, jo darbojas agri un nemanāmi. Nepieejamu cilvēku izvēle: jūtas tiek atļautas tikai tur, kur attiecības nav iespējamas (aizņemti, tālu dzīvojoši, emocionāli auksti cilvēki), jo ar neiespējamo ir droši. Trūkumu medības: tiklīdz saikne kļūst siltāka, prāts sāk vākt pierādījumus, kāpēc cilvēks neder, un vienmēr tos atrod. Viegluma zona: flirts, īsas attiecības, „bez saistībām”, viss, kur sirds nepaspēj iesaistīties. Katra stratēģija dod vienu un to pašu: aizsardzību pret sāpēm apmaiņā pret tuvību.

Cena kļūst redzama ar laiku: aizsardzība pret sliktām attiecībām kļūst par aizsardzību pret visām attiecībām. Pētījumi par izvairīgo piesaisti rāda likumsakarīgu ainu: īslaicīgs komforts, ilgstošs vientuļums un tās savādās sāpes, kad sirdi sargā tik labi, ka tā paliek neizmantota. Labs pirmais solis ir godīga bilance: ko šīs bailes man ir maksājušas pēdējos piecos gados un no kā tās mani reāli pasargāja?

Kā atvērt sirdi: darba virzieni

Filofobiju pārvar tāpat kā citas bailes, ar pakāpenisku, drošu saskari, tikai šeit „ekspozīcija” ir emocionāla atvērtība. Pakāpieni izskatās šādi: pamanīt simpātijas un nosaukt tās sev (nebēgt no pašas sajūtas), ļaut sev to izjust, neko nedarot, pamazām izrādīt interesi, dalīties arvien personiskākās lietās, izturēt saņemto siltumu (nemazināt, nenoniecināt, neaizbēgt). Katrā pakāpienā trauksme pieaugs un norims, un tas ir normāls pārmācīšanās process.

Ja baiļu saknes ir dziļas (agrīnā piesaiste, sena trauma), ar pašpalīdzību var nepietikt, un tas ir normāli: tieši attiecību bailes vislabāk dziedē attiecībās ar terapeitu, kur atvērtību var mācīties drošās devās. Vērts paskatīties uz saviem dziļākajiem modeļiem: piesaistes stila tests parādīs, vai darbojas izvairīšanās mehānisms, emocionālās pamestības tests palīdzēs saprast, vai jūtas jūsu bērnībā vispār bija „atļautas”, bet, ja pagātnē bijušas sāpīgas attiecības, noderēs arī toksisku attiecību tests: dažkārt mēs baidāmies nevis no mīlestības, bet no tā, ko kādreiz saucām par mīlestību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Man vienkārši neviens nepatīk. Vai tā var būt filofobija?

Var, bet ne obligāti. Filofobijas pazīme ir nevis simpātiju trūkums, bet to apspiešana: sajūta uz brīdi parādās un tūlīt tiek „izslēgta” (ar kritiku, atkāpšanos, racionalizēšanu), vai arī patīk tikai nepieejami cilvēki. Ja simpātijas tiešām nerodas un tas nerada iekšēju konfliktu, tas var būt vienkārši jūsu pašreizējais dzīves posms, nevis bailes.

Pēc sāpīgām attiecībām baidos no jaunām. Vai tā jau ir fobija vai tas ir normāli?

Pirmajos mēnešos (un pat gadu pēc dziļas brūces) piesardzība ir normāla dzīšanas daļa, nevis fobija. Virziens ir svarīgāks par ātrumu: veselīga dzīšana pamazām ļauj arvien vairāk (sarunas, simpātijas, mēģinājumus), bet fobija laiku izmanto, lai sienas kļūtu biezākas. Ja pēc ilgāka laika katra simpātija joprojām izraisa paniku un bēgšanu, vērts pie tā mērķtiecīgi pastrādāt.

Vai filofobija ir saistīta ar piesaistes stilu?

Ļoti bieži: izvairīgais piesaistes stils ir tipiskākā filofobijas „infrastruktūra”, jo tas jau kopš bērnības māca tuvību uzskatīt par briesmām. Taču ne vienmēr: filofobija var izaugt arī no vienas sāpīgas pieaugušā vecuma pieredzes cilvēkam ar drošu piesaisti. Piesaistes stila tests palīdzēs saprast, vai strādājat ar senu sistēmu vai ar konkrētu brūci.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?