Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Ko darīt panikas lēkmes laikā: soļi, kas palīdz

Panikas lēkme ir pēkšņs, ļoti spēcīgs baiļu vilnis ar ķermeņa simptomiem: sirds dauzās, trūkst gaisa, reibst galva, trīc rokas, rodas sajūta, ka tūlīt notiks kaut kas briesmīgs. Lai gan tā šķiet bīstama, ir svarīgi zināt vienu lietu: panikas lēkme neapdraud dzīvību un vienmēr pāriet, visbiežāk 10 līdz 20 minūšu laikā. Tā nevar jūs nogalināt, padarīt jūs traku vai likt zaudēt kontroli, lai gan tieši ar to tā biedē.

Šie soļi palīdz pārdzīvot lēkmi vieglāk un ātrāk. Nav jāizpilda visi, sāciet ar to, kas šķiet paveicams. Laika gaitā tie kļūst par ieradumu, un lēkmes vājinās.

  1. Atgādiniet sev: tā ir panikas lēkme, tā pāries

    Pirmais un svarīgākais solis ir nosaukt to, kas notiek. Pasakiet sev klusi vai skaļi: „Tā ir panikas lēkme. Man nekas nedraud. Tā pāries.” Panika barojas no domas „notiks kaut kas briesmīgs”; kad jūs to atpazīstat kā lēkmi, nevis kā infarktu vai katastrofu, jūs atņemat tai degvielu.

    Simptomi (sirdsklauves, gaisa trūkums) nav briesmu pazīme, bet gan ķermeņa trauksmes signalizācija, kas nostrādājusi bez īsta apdraudējuma. Tas ir nepatīkami, bet nekaitē.

  2. Palēniniet izelpu

    Panikas laikā cilvēki elpo bieži un sekli, un tas pastiprina reiboni un tirpšanu. Svarīgākais ir nevis dziļi ieelpot, bet ilgi izelpot. Ieelpojiet caur degunu, skaitot līdz 4, aizturiet elpu, skaitot līdz 2, un lēni izelpojiet caur muti, skaitot līdz 6 vai 7.

    Vēl vienkāršāk darbojas fizioloģiskā nopūta: divas īsas ieelpas caur degunu (otrā ir īss „papildinājums”), tad gara izelpa caur muti. Atkārtojiet dažas reizes. Garāka izelpa fizioloģiski ieslēdz nervu sistēmas „bremzes”.

  3. Iezemējieties ar maņu palīdzību (5-4-3-2-1)

    Lai prāts neievilktu jūs baiļu spirālē, atgrieziet to tagadnē ar maņu vingrinājumu. Nosauciet (domās vai skaļi) 5 lietas, ko redzat, 4, ko dzirdat, 3, kam varat pieskarties, 2, ko sajūtat ar ožu, un 1, ko varat sagaršot.

    Der arī jebkura spēcīga, droša sajūta: auksts ūdens uz plaukstu locītavām, ledus gabaliņš plaukstā, pēdas, stingri piespiestas pie grīdas. Mērķis ir vienkāršs: novirzīt uzmanību no domām uz ķermeni un apkārtni.

  4. Nebēdziet un necīnieties ar vilni

    Instinkts liek bēgt vai mēģināt paniku ar spēku „apturēt”. Taču cīņa ar lēkmi to tikai pastiprina. Tā vietā ļaujiet vilnim pacelties un noplakt, it kā jūs to vērotu no malas: „Lūk, tagad kāpj. Drīz sasniegs virsotni. Pēc tam noplaks.”

    Ja iespējams, palieciet tur, kur esat (nebēdziet no veikala vai autobusa). Katra aizbēgšana māca smadzenēm, ka šī vieta ir bīstama, un nākamreiz būs grūtāk. Palikšana māca pretējo: „es to izturēju, un nekas briesmīgs nenotika.”

  5. Atslābiniet ķermeni

    Panika sasprindzina muskuļus. Apzināti nolaidiet plecus no ausīm, atslābiniet žokli, atveriet dūres. Varat izmēģināt īsu sasprindzināšanas un atslābināšanas vingrinājumu: 5 sekundes stipri savelciet dūres, tad pēkšņi atlaidiet un sajūtiet atšķirību.

    Daudziem palīdz arī silts dzēriens mazos malkos vai vēsa gaisa plūsma (atvērts logs), lai atgrieztos ķermenī.

  6. Nogaidiet: ļaujiet lēkmei pāriet

    Panikas lēkme fizioloģiski nevar ilgt bezgalīgi, jo ķermenis nespēj noturēt tik augstu aktivitāti. Virsotne parasti pienāk dažu minūšu laikā, pēc tam viss sāk noplakt. Jūsu vienīgais uzdevums tagad ir nogaidīt, izmantojot iepriekšējos soļus, un zināt, ka beigas noteikti pienāks.

    Pēc lēkmes esiet saudzīgi pret sevi: to pārdzīvot ir grūti. Atpūtieties, iedzeriet ūdeni, nevainojiet sevi.

No kā izvairīties

  • Neelpojiet dziļi un ātri, „lai dabūtu vairāk gaisa”: tas pastiprina reiboni. Svarīga ir lēna, gara izelpa.
  • Nebēdziet no situācijas, ja varat palikt: aizbēgšana uz brīdi atvieglo, bet ilgtermiņā lēkmes pastiprina.
  • Necīnieties ar paniku un nebariet sevi: pretošanās to pastiprina. Ļaujiet vilnim pāriet.
  • Nelietojiet alkoholu vai nomierinošos līdzekļus „profilaksei”: tie lēkmei nepalīdz un var radīt atkarību.

Kad meklēt palīdzību

Panikas lēkme nav bīstama, taču, ja tā ir jūsu pirmā lēkme un simptomi ir spēcīgi (īpaši sāpes krūtīs, kas izstaro uz roku vai žokli), ir vērts pārbaudīties pie ārsta, lai izslēgtu fiziskus cēloņus.

Ja lēkmes atkārtojas, ja sākat izvairīties no vietām vai nodarbēm aiz bailēm, ka lēkme atkārtosies, vai ja pastāvīgi dzīvojat ar bailēm „kad atkal”, tās ir panikas traucējumu pazīmes. Tos ļoti labi ārstē ar kognitīvi biheiviorālo terapiju, bieži dažu mēnešu laikā. Vērsieties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihoterapeita.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai no panikas lēkmes var nomirt vai sajukt prātā?

Nē. Panikas lēkme ir maldīgs briesmu signāls, nevis īstas briesmas. Tā nevar izraisīt infarktu, nevar likt zaudēt prātu vai kontroli, un tā vienmēr pāriet. Simptomi (sirdsklauves, gaisa trūkums, reibonis) ir nepatīkami, bet nav bīstami. Tieši bailes, ka „notiks kaut kas briesmīgs”, baro lēkmi; kad jūs to saprotat, tā sāk vājināties.

Cik ilgi ilgst panikas lēkme?

Visbiežāk virsotne tiek sasniegta dažu minūšu laikā, bet visa lēkme noplok 10 līdz 20 minūtēs. Fizioloģiski ķermenis nespēj tik intensīvu aktivitāti noturēt ilgāk, tāpēc lēkme vienmēr beidzas pati. Ja spriedze turpinās stundām ilgi, tā, visticamāk, vairs nav pati lēkme, bet gan trauksmes „pēcgarša” pēc tās.

Kā palīdzēt citam cilvēkam panikas lēkmes laikā?

Esiet mierīgi un blakus, runājiet klusi un īsi. Atgādiniet, ka tā ir panikas lēkme un ka tā pāries. Palīdziet elpot lēni (gara izelpa), varat elpot kopā, lai cilvēks sekotu jūsu ritmam. Nesteidziniet, nesakiet „nomierinies” un nespiediet runāt. Visvairāk palīdz vienkārši klātbūtne un pārliecināta, mierīga balss.

Avoti

  • Clark D. M. (1986). A cognitive approach to panic. Behaviour Research and Therapy, 24(4).
  • NICE vadlīnijas (CG113). Generalised anxiety disorder and panic disorder in adults.

Citi padomi

Saistīto traucējumu apraksti

Saistītie raksti