Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kas ir panikas lēkme un ko darīt tās laikā

Trauksme un fobijas VisiTesti.lv redakcija
Kas ir panikas lēkme un ko darīt tās laikā
Foto: StockSnap (CC0)

Pēkšņi sāk dauzīties sirds, pietrūkst gaisa, reibst galva, bet prātā ir viena doma: „es mirstu” vai „es zaudēju prātu”. Pēc desmit minūtēm viss norimst, un neatliekamās palīdzības mediķi vai kardiologs saka: „Jums viss ir kārtībā.” Ja tas šķiet pazīstami, visticamāk, esat piedzīvojis panikas lēkmi, vienu no biežākajām un vienlaikus visbiedējošākajām psihes parādībām.

Kas ir panikas lēkme?

Panikas lēkme ir pēkšņs, intensīvs baiļu uzplūds, kas sasniedz maksimumu dažu minūšu laikā un visbiežāk norimst 10-30 minūtēs. To pavada izteikti ķermeņa simptomi: spēcīga sirdsklauvēšana, elpas trūkuma sajūta, spiedoša sajūta krūtīs, trīce, svīšana, reiboņi, tirpstoši locekļi, derealizācija (sajūta, ka viss ir „neīsts”) un spēcīga doma par nāvi, ģīboni vai prāta zaudēšanu.

Svarīgāko faktu vērts pierakstīt lieliem burtiem: panikas lēkme nav bīstama. Tas nav infarkts un nav vājprāta sākums, bet gan kļūdaini nostrādājusi briesmu sistēma. Smadzenes kļūdas pēc izsludināja trauksmi „bēdz vai cīnies”, un ķermenis godprātīgi sagatavoja jūs bēgt no tīģera, kura nav: sirds sūknē asinis muskuļos, elpošana paātrinās, uzmanība sašaurinās. Visi simptomi ir normālas, veselīgas fizioloģijas izpausmes, tikai ieslēgtas nelaikā.

Kāpēc tas šķiet tik biedējoši?

Panikas lēkmi īpaši biedējošu padara apburtais interpretācijas aplis. Sajūtot pirmo simptomu (piemēram, paātrinātu pulsu), smadzenes to interpretē kā briesmas („kaut kas nav kārtībā ar sirdi!”), šī doma palielina bailes, bailes pastiprina simptomus, bet pastiprinātie simptomi „apstiprina” katastrofu. Dažos desmitos sekunžu šis aplis ieslēdz ķermenī pilnu trauksmes režīmu.

Tieši tāpēc cīņa ar simptomiem tos parasti tikai pastiprina, bet izpratne par to, kas notiek, gluži pretēji, vājina. Cilvēki, kuri iemācās atpazīt „aha, šī ir panikas lēkme, tā nav bīstama un pāries”, piedzīvo īsākas un retākas lēkmes.

Ko darīt lēkmes laikā: 5 soļi

1. Atgādiniet sev, kas notiek

Pasakiet sev (domās vai skaļi): „Šī ir panikas lēkme. Tā nav bīstama. Tā sasniegs maksimumu un norims, kā vienmēr ir norimusi.” Tā nav pašiedvesma, bet gan precīzākais fakts, kas jums ir, un tas tieši vājina katastrofas interpretāciju, kas uztur apli.

2. Pagariniet izelpu

Panikas laikā cilvēki neapzināti hiperventilē, tas ir, elpo ātri un sekli. CO₂ samazināšanās dēļ rodas reiboņi un tirpšana, kas biedē vēl vairāk. Elpojiet lēni: ieelpojiet 4 sekundes, izelpojiet 6-8 sekundes. Necentieties „dziļi ieelpot”, jo vissvarīgākā ir lēna, gara izelpa.

3. Atgriezieties šeit un tagad caur maņām

Pārvirziet uzmanību no iekšējām sajūtām uz ārpasauli: nosauciet 5 lietas, ko redzat, 4 skaņas, ko dzirdat, pieskarieties aukstai virsmai, saskaitiet sarkanās lietas apkārt. Uzmanība nevar būt divās vietās vienlaikus, tāpēc katra sekunde ārpusē ir sekunde, kas atņemta panikas aplim.

4. Nebēdziet

Spēcīgākais instinkts lēkmes laikā ir bēgt prom (no veikala, autobusa, sanāksmes). Ja vien iespējams, palieciet, līdz vilnis norimst. Aiziešana uz brīdi atvieglo, bet smadzenes pieraksta „šī vieta ir bīstama”, un tā rodas izvairīšanās, kas laika gaitā var sašaurināt dzīvi līdz mājas sienām (to sauc par agorafobiju).

5. Ļaujiet vilnim aiziet

Nespiediet sevi „nomierināties tūlīt pat”, jo tas nav iespējams un nav vajadzīgs. Jūsu uzdevums nav apturēt vilni, bet gan noturēties uz tā: vērot simptomus ar zināmu distanci („lūk, sirds dauzās, lūk, plaukstas svīst”), zinot, ka maksimums pāries dažu minūšu laikā. Katra pārdzīvotā lēkme māca smadzenēm, ka trauksme bija viltus.

Pēc lēkmes: kā apturēt apli ilgtermiņā

Atsevišķu panikas lēkmi dzīves laikā piedzīvo daudzi cilvēki (pēc dažādiem pētījumiem, aptuveni katrs ceturtais), visbiežāk uz stresa, pārguruma vai pārāk liela kofeīna daudzuma fona. Problēma sākas tad, kad rodas bailes no pašas lēkmes: cilvēks sāk nepārtraukti vērot savu ķermeni, izvairīties no vietām un situācijām, „pārbaudīt” pulsu. Tieši šīs bailes, nevis pati lēkme, veido panikas traucējumus.

Lūk, ko pētījumi rāda par panikas pārvarēšanu ilgtermiņā:

  • Zināšanas darbojas kā zāles. Jau tikai izpratne par panikas fizioloģiju (to sauc par psihoizglītošanu) daļai cilvēku ievērojami samazina lēkmju biežumu.
  • Kofeīns, alkohols un miega trūkums ir trīs biežākie lēkmju kurinātāji, tāpēc to pārskatīšana ir pirmais praktiskais solis.
  • Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir efektīvākā zināmā ārstēšana. Tajā mācās atpazīt katastrofiskās interpretācijas, bet ar drošiem vingrinājumiem (piemēram, apzināti izraisot reiboni vai paātrinātu pulsu) smadzenes pakāpeniski pierod pie ķermeņa sajūtām, līdz tās vairs neizraisa trauksmi. Lielākā daļa cilvēku izjūt izteiktu uzlabojumu 8-14 tikšanās reizēs.
  • Medikamenti (visbiežāk SSAI grupas) palīdz vidēji smagos un smagos gadījumos, un tos izraksta psihiatrs.

Ja vēlaties novērtēt, vai jūsu piedzīvotās epizodes atgādina panikas traucējumus, aizpildiet panikas lēkmju testu. Bet, ja pamanāt, ka „katram gadījumam” izvairāties no arvien vairāk vietām, aizpildiet agorafobijas testu.

Kad noteikti jāmeklē palīdzība?

Pie ārsta vērts vērsties, ja lēkmes atkārtojas, ja starp lēkmēm dzīvojat bailēs tās gaidot, ja esat sācis izvairīties no vietām vai situācijām vai ja simptomi ir netipiski (piemēram, sāpes krūtīs fiziskas slodzes laikā; tad sirds noteikti jāpārbauda vismaz vienreiz). Var sākt ar ģimenes ārstu, kurš palīdzēs izslēgt fiziskus cēloņus, bet ilgstošu palīdzību sniedz psihiatrs, klīniskais psihologs vai psihoterapeits. Ja vajadzīgs atbalsts tūlīt, zvaniet uz Skalbes krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas), bet akūtās briesmās zvaniet 112 vai 113.

Panikas traucējumi ir vieni no vislabāk ārstējamajiem psihiskajiem stāvokļiem. Cilvēki, kuri desmit gadus nodzīvojuši bailēs no lēkmēm, pēc dažiem terapijas mēnešiem bieži jautā vienu un to pašu: „Kāpēc es tik ilgi gaidīju?”

Šis raksts ir paredzēts izglītošanai un neaizstāj ārsta vai psihologa konsultāciju.

Avoti: Clark D. M. (1986). A cognitive approach to panic. Behaviour Research and Therapy; Barlow D. H. Anxiety and Its Disorders; NICE vadlīnijas CG113 (panikas traucējumi).

Vai šī lapa jums bija noderīga?

Līdzīgi raksti