Psiholoģiskā vecuma tests
Kalendārs skaita savu, bet iekšējā sajūta savu: ir divdesmitgadnieki, kas dzīvo kā gudri sirmgalvji, un septiņdesmitgadnieki, kas pirmie metas jaunā piedzīvojumā. Psihologi šo parādību sauc par subjektīvo vecumu un pēta to pavisam nopietni: izrādās, tas, cik gadu mēs jūtamies, ir saistīts ar veselību, enerģiju un pat dzīves ilgumu.
Jūsu priekšā ir rotaļīgs iekšējā vecuma mērītājs: 12 jautājumi par tempu, ziņkāri, plānošanu un attieksmi pret jaunumiem. Šeit nav labu un sliktu atbilžu, un rezultāts ir spogulis ar smaidu, nevis spriedums.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir subjektīvais vecums?
Jautājumam „cik gadu tu jūties?” psiholoģijā ir nopietna karjera: subjektīvais vecums ir viens no interesantākajiem novecošanas pētījumu rādītājiem. Pētījumi dažādās valstīs konsekventi atrod vienu un to pašu ainu: līdz aptuveni 25 gadu vecumam cilvēki jūtas vecāki, nekā ir (gribas nopietnību), bet no trīsdesmit gadiem iekšējais vecums sāk atpalikt no pases vecuma un vidēji nostabilizējas ap 80 procentiem no kalendārā: piecdesmitgadnieks iekšēji parasti jūtas kā četrdesmitgadnieks.
Visinteresantākais ir tas, ka šī sajūta nav tikai pašapmāns: subjektīvais vecums prognozē reālas lietas. Cilvēkiem, kuri jūtas jaunāki, vidēji ir labāka veselība, labāka atmiņa, mazāks depresijas risks un pat ilgāks mūžs, bet sajūta „esmu vecāks par saviem gadiem” bieži signalizē par veselības vai garastāvokļa problēmām. Cēloņsakarība šeit darbojas abos virzienos, taču saikne ir stipra.
Vecums kā attieksme: ko rāda pētījumi?
Iespējams, slavenākais pētījums šajā jomā pieder Bekai Levi (Becca Levy) no Jēlas universitātes: cilvēki, kuriem jaunībā bija pozitīva attieksme pret vecumdienām, nodzīvoja vidēji par 7,5 gadiem ilgāk nekā tie, kuri no vecuma baidījās. Mehānisms ir vienkāršs un piezemēts: attieksme pārvēršas uzvedībā. Kas tic, ka „pēc piecdesmit viss ir cauri”, tas pārstāj mācīties, kustēties un plānot, un pareģojums piepildās pats. Kas vecumu uzskata tikai par skaitli, tas arī astoņdesmit gados piesakās kursos.
No tā izriet arī šī testa filozofija: jautājumi mēra nevis jūsu gadus, bet attieksmi un tempu, ko patiešām var mainīt. Tieksme uz rutīnu, piesardzība pret jaunumiem vai nostalģija nav ne vecuma spriedums, ne rakstura konstante: tie ir ieradumi, kas nostiprinās vai vājinās atkarībā no lietošanas. Citiem vārdiem, psiholoģiskais vecums ir viens no retajiem vecumiem, ko var koriģēt abos virzienos.
Kā „atjaunot” iekšējo vecumu (ja gribas)?
Recepte, ko atbalsta novecošanas pētījumi, ir banāli vienkārša un tāpēc reti tiek izpildīta. Jaunums: smadzenes ir tik jaunas, cik bieži tās mācās (jauni maršruti, prasmes, cilvēki, valodas); rutīna ir ērta, bet tā ir iekšējās novecošanas ātrgaita. Kustības: fiziskās aktivitātes ir spēcīgākais zināmais bioloģiskās un psiholoģiskās atjaunošanās faktors, un to iedarbība jūtama jebkurā vecumā. Nākotnes projekti: cilvēks ir jauns tik ilgi, kamēr kaut ko gaida un kaut ko rada; plāni, pat nelieli, darbojas kā iekšējā kalendāra pagriešana atpakaļ.
Un vide: saskarsme ar dažāda vecuma cilvēkiem, it īpaši jaunākiem, atjauno vārdu krājumu, humoru un uzskatus. Bet, ja šis tests parādīja jaunāku iekšējo pasauli, nekā gaidījāt, ziniet: tas nav nebriedums, bet resurss, ko pētījumi saista ar veselību. Ziņkārīgajiem iesakām arī radniecīgus spoguļus: smadzeņu vecuma testu (loģikas formā) un testu „Kāds dzīvnieks tu esi?” (rakstura formā), bet nopietnākai sevis izzināšanai personības testu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests ir zinātnisks?
Nē, tas ir izklaidējošs: zinātne nemēra „psiholoģiskā vecuma” vienībās. Taču tā tēma balstās uz īstu pētījumu jomu (subjektīvā vecuma psiholoģiju), un jautājumi mēra reālas lietas: tieksmi uz rutīnu, ziņkāri, tempu. Uztveriet rezultātu kā spoguli ar smaidu.
Mans psiholoģiskais vecums ir krietni lielāks par īsto. Vai tas ir slikti?
Pats par sevi nē: agrīns briedums bieži nozīmē vienkārši nopietnu raksturu, un daudziem tas palīdz dzīvot. Satraukties vērts tikai tad, ja „vecums” ir nevis miers, bet nogurums: ja jaunumi nevis neinteresē, bet biedē, un rutīna nevis iepriecina, bet vienkārši palikusi vienīgā. Tādā gadījumā ir vērts apskatīt izdegšanas vai labsajūtas testu.
Vai psiholoģiskais vecums mainās?
Jā, un diezgan ātri: to veido ieradumi (jaunums, kustības, plāni, vide), nevis kalendārs. Lieli dzīves notikumi arī to bīda: slimība vai krīze padara vecāku, bet jauna nodarbe, mīlestība vai ceļojums atjauno. Testu ir interesanti atkārtot pēc gada un salīdzināt.
Kāpēc lielākā daļa cilvēku jūtas jaunāki, nekā ir?
Pētnieki to skaidro ar divām lietām: iekšējais „es” veidojas jaunībā un mainās lēnāk nekā ķermenis, turklāt jaunāka identitāte palīdz psiholoģiski: tā saistās ar darbīgumu un veselību. Tāpēc dīvainā sajūta „iekšēji man joprojām ir 25” nav pašapmāns, bet norma, un pēc pētījumu datiem veselīga norma.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Rubin D. C., Berntsen D. (2006). People over forty feel 20% younger than their age: Subjective age across the lifespan. Psychonomic Bulletin & Review, 13(5).
- Stephan Y., Sutin A. R., Terracciano A. (2018). Subjective age and mortality in three longitudinal samples. Psychosomatic Medicine, 80(7).
- Levy B. R. u. c. (2002). Longevity increased by positive self-perceptions of aging. Journal of Personality and Social Psychology, 83(2).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.