Optimisma tests
Psiholoģijā optimisms nav smaids un nav naivums, bet gaidu virziens: ko cilvēks kopumā sagaida no nākotnes. Optimisti paredz, ka viss visticamāk izdosies labi, pesimisti jau laikus gatavojas sliktākajam. Šis šķietami sīkais iestatījums ietekmē gandrīz visu: no neatlaidības mērķu sasniegšanā līdz imūnsistēmas un sirds veselības rādītājiem.
Šie divpadsmit apgalvojumi ir mūsu pašu, iedvesmojoties no pazīstamākās optimisma aptaujas, dzīves orientācijas testa (LOT-R). Tie nav paša LOT-R apgalvojumi, un jūsu rezultātu nevar salīdzināt ar LOT-R rezultātiem. Daļa apgalvojumu ir optimistiski, daļa pesimistiski, un rezultāts parāda jūsu kopējo virzienu. Atbildiet nevis tā, kā gribētu domāt, bet tā, kā domājat patiesībā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir dispozicionālais optimisms?
Psiholoģijā optimismu definē nevis kā garastāvokli, bet kā vispārinātas gaidas: stabilu tieksmi gaidīt, ka nākotnes notikumi būs drīzāk labi nekā slikti. Pētnieki Maikls Šeiers (Michael Scheier) un Čārlzs Kārvers (Charles Carver), šīs jomas aizsācēji, to nosauca par dispozicionālo optimismu un 1985. gadā izveidoja tā mērīšanas aptauju, dzīves orientācijas testu (LOT, vēlāk atjaunināts kā LOT-R).
Svarīgi nošķirt optimismu no radniecīgām lietām: tā nav jautrība (var būt mierīgs optimists un enerģisks pesimists), nav naivums (optimisms neliedz redzēt riskus) un nav pozitīvā domāšana no motivācijas grāmatām (atkārtojot „viss būs labi”, gaidu sistēma nemainās). Tas vienkārši ir virziens, kurā jūsu smadzenes vispirms pagriežas, kad nākotne ir neskaidra.
Ko dod optimisms: pētījumu fakti
Optimisms ir viena no vislabāk izpētītajām personības īpašībām veselības psiholoģijā, un rezultāti ir konsekventi. Optimistiem vidēji ir mazāk depresijas un trauksmes simptomu, viņi neatlaidīgāk tiecas uz mērķiem un konstruktīvāk tiek galā ar stresu: viņi biežāk risina problēmu, bet pesimisti biežāk no tās izvairās. Fiziskās veselības jomā plaši pētījumi rāda saistību ar labāku sirds un asinsvadu veselību un ilgāku dzīves ilgumu.
Mehānismi ir vismaz trīs. Uzvedības: optimisti vairāk rūpējas par sevi, jo tic, ka pūles atmaksāsies. Fizioloģiskais: zemāks hroniskā stresa līmenis nozīmē mazāk kortizola un iekaisuma procesu. Sociālais: ar optimistiem vienkārši gribas būt kopā, tāpēc viņiem ir stiprāki atbalsta tīkli. Neviens no mehānismiem neprasa maģiju, tāpēc optimisma ieguvumi ir sasniedzami arī tad, ja to attīsta.
Vai optimismu var iemācīties?
Daļēji jā, un tas ir labi dokumentēts. Apmēram ceturtdaļu optimisma atšķirību izskaidro gēni, daļu agrīnā pieredze, taču nozīmīga daļa ir domāšanas ieradumi, kurus var mainīt. Psihologs Martins Seligmans (Martin Seligman) to nosauca par iemācītu optimismu: būtība ir izskaidrošanas stils, tas, kā interpretējat neveiksmes.
Pesimistiskais stils neveiksmi skaidro kā pastāvīgu („tā būs vienmēr”), visaptverošu („man nekas neizdodas”) un personisku („jo es tāds esmu”). Optimistiskais kā īslaicīgu, konkrētu un apstākļu radītu („šoreiz neizdevās, jo pietrūka laika”). Treniņš ir vienkāršs, bet prasa atkārtošanu: pieķert savu automātisko skaidrojumu, pārbaudīt to ar faktiem un noformulēt precīzāku. Tā ir tā pati tehnika, ko izmanto kognitīvajā terapijā, strādājot ar domāšanas kļūdām.
Kad „pesimisms” nav raksturs, bet signāls?
Ir situācijas, kad zems optimisma rezultāts parāda nevis domāšanas stilu, bet stāvokli. Depresijas laikā nākotne ikvienam šķiet tumša: tas ir viens no galvenajiem simptomiem, un tas pāriet, ārstējot depresiju, nevis „mācoties pozitivitāti”. Līdzīgi darbojas izsīkums un ieilgis stress: nogurušas smadzenes vienmēr prognozē sliktāk.
Tāpēc, ja jūsu rezultāts ir zems un vienlaikus jūtat nogurumu, apātiju, sliktu miegu vai intereses zudumu, vispirms izpildiet depresijas testu vai labsajūtas testu. Bet, ja gribat redzēt, cik jūsu skatījums saistīts ar spēju atgūties pēc triecieniem, tam ir psiholoģiskās noturības tests: optimisms un noturība ir tuvi radinieki.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai par optimistu piedzimst vai kļūst?
Gan viens, gan otrs. Dvīņu pētījumi rāda, ka gēni izskaidro apmēram 25 procentus atšķirību, pārējais ir pieredze un domāšanas ieradumi. Praktiskais secinājums: savu vietu skalā varat pabīdīt, īpaši mainot to, kā izskaidrojat neveiksmes. Tas ir lēns darbs, taču programmas, kas to māca, pētījumos uzrādījušas ieguvumus.
Vai pesimisms vienmēr ir slikts?
Nē. Psiholoģija pazīst arī tā noderīgo formu: aizsargājošo pesimismu, kad cilvēks apzināti paredz šķēršļus un tiem gatavojas, un tas mazina satraukumu un uzlabo rezultātus. Pesimisms kaitē tad, kad atņem vēlmi mēģināt un kļūst par pašpiepildošu pareģojumu. Atšķirība ir vienkārša: aizsargājošais pesimists gatavojas un rīkojas, bet „īstais” pesimists padodas jau iepriekš.
Ar ko optimisms atšķiras no pozitīvās domāšanas?
Populārajā kultūrā pozitīvā domāšana bieži nozīmē pozitīvu frāžu atkārtošanu un negatīvu domu aizliegšanu. Zinātniskais optimisms darbojas citādi: tas neliedz redzēt riskus un problēmas, tikai maina kopējo gaidu virzienu un neveiksmju skaidrojumu. Pētījumi rāda, ka uzspiesta pozitivitāte („tikai nedomā slikti!”) bieži dod pretēju efektu, bet reālistisks optimisms kopā ar plānu darbojas.
Mans rezultāts ir zems. Vai tā ir depresija?
Ne obligāti: zems optimisms var būt vienkārši jūsu domāšanas stils. Taču pesimistisks skatījums uz nākotni ir arī viens no depresijas simptomiem, tāpēc vērts pārbaudīt, vai to nepavada citi: nogurums, apātija, slikts miegs, intereses zudums. Ja atpazīstat vismaz dažus, izpildiet depresijas testu (pēc PHQ-9) un vajadzības gadījumā konsultējieties ar speciālistu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Scheier M. F., Carver C. S., Bridges M. W. (1994). Distinguishing optimism from neuroticism (and trait anxiety, self-mastery, and self-esteem): A reevaluation of the Life Orientation Test. Journal of Personality and Social Psychology, 67(6).
- Seligman M. E. P. (2006). Learned Optimism: How to Change Your Mind and Your Life. Vintage.
- Rozanski A. u. c. (2019). Association of optimism with cardiovascular events and all-cause mortality: a meta-analysis. JAMA Network Open, 2(9).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.