Pašvērtējuma tests
Pašvērtējums ir vispārēja sajūta par to, cik vērtīgi esam un cik lielu cieņu esam pelnījuši. Tas ietekmē gandrīz visu: drosmi tiekties pēc mērķiem, attiecības, reakciju uz kritiku un neveiksmēm. Mēs to mērām ar Rozenberga pašvērtējuma skalu, klasisku aptauju, ko kopš 1965. gada izmanto tūkstošiem zinātnisku pētījumu.
Testā ir 10 apgalvojumi par attieksmi pret sevi; atzīmējiet, cik lielā mērā piekrītat katram no tiem.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir Rozenberga pašvērtējuma skala?
Rozenberga pašvērtējuma skalu (angļu val. Rosenberg Self-Esteem Scale, RSES) 1965. gadā izveidoja sociologs Moriss Rozenbergs. Tā ir pasaulē pazīstamākā un visplašāk izmantotā pašvērtējuma aptauja: tā tulkota desmitiem valodu un izmantota tūkstošiem zinātnisku pētījumu.
Skalā ir 10 apgalvojumi: 5 pozitīvi („uzskatu, ka man ir labas īpašības”) un 5 negatīvi („reizēm jūtos nederīgs”). Šāds līdzsvars palīdz izvairīties no automātiskām atbildēm un precīzāk atspoguļo patieso attieksmi pret sevi. Kopējais rezultāts ir robežās no 0 līdz 30.
No kurienes rodas zems pašvērtējums?
Pašvērtējums veidojas kopš bērnības, no tā, kā uz mums reaģēja svarīgākie cilvēki. Pastāvīga kritika, salīdzināšana ar citiem, pieredze, ka mīlestība jānopelna, ņirgāšanās vai emocionāla atstātība māca bērnam secinājumu: „ar mani kaut kas nav kārtībā”. Pieaugušā vecumā šo secinājumu uztur iekšējais kritiķis, tas ir, automātiskas sevis nosodīšanas domas.
Zemu pašvērtējumu veicina arī pieaugušā pieredze: toksiskas attiecības, mobings darbā, ilgstošas neveiksmes, sociālo tīklu radītā salīdzināšanās ar „ideālajiem” citiem. Par laimi, pašvērtējums nav iedzimta konstante. Psiholoģiskie pētījumi rāda, ka tas dzīves laikā mainās un to var mērķtiecīgi stiprināt.
Kā stiprināt pašvērtējumu?
Pašvērtējums nostiprinās nevis tad, kad sevi pārliecina „es esmu labākais”, bet tad, kad mainās attiecības pašam ar sevi. Visefektīvākie virzieni:
- Atpazīstiet iekšējo kritiķi: pamaniet sevis nosodīšanas domas un pārbaudiet, vai tās ir patiesas, it kā runātu ar draugu
- Sasniedziet mazus mērķus: pašvērtējumu visvairāk audzē pierādījumi sev, ka es varu, tas ir, mazi, sasniedzami soļi svarīgās jomās
- Fiksējiet sasniegumus: vakarā pierakstiet 3 lietas, kas izdevās; smadzenes trenējas tās pamanīt
- Izvēlieties vidi: mazāk laika ar cilvēkiem, kuri pastāvīgi kritizē, vairāk ar tiem, kuri atbalsta
- Ierobežojiet salīdzināšanos: sociālajos tīklos jūs redzat citu „fasādi”, bet savu dzīvi arī no aizkulisēm
- Rūpējieties par ķermeni: miegs, kustības un uzturs tieši ietekmē emocionālo fonu, uz kura balstās pašvērtējums
Pašvērtējums un garīgā veselība
Zems pašvērtējums ir cieši saistīts ar depresiju, trauksmi un izdegšanu: tas var būt gan to cēlonis, gan sekas. Pastāvīga sevis nosodīšana nogurdina tāpat kā kritika no malas, un vāja savas vērtības izjūta mudina palikt neveselīgās attiecībās vai darbā.
Ja zemu pašvērtējumu pavada nomākts garastāvoklis, enerģijas trūkums vai trauksme, ir vērts izpildīt depresijas testu un trauksmes testu. Visefektīvākais veids, kā mainīt dziļi iesakņojušos negatīvu attieksmi pret sevi, ir psihoterapija, īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir pašvērtējums vienkāršiem vārdiem?
Tā ir jūsu vispārējā atbilde uz jautājumu „vai es esmu vērtīgs cilvēks?”. Tā atspoguļojas tajā, kā jūs runājat ar sevi, cik daudz atļaujat sev kļūdīties un ko, jūsuprāt, esat pelnījuši attiecībās un darbā.
Ar ko pašvērtējums atšķiras no pašpārliecinātības?
Pašpārliecinātība saistīta ar konkrētām spējām („protu labi vadīt sarunas”), bet pašvērtējums ar vispārējo savas vērtības izjūtu. Cilvēks var uzticēties savām prasmēm, bet viņam tomēr var būt zems pašvērtējums, un otrādi.
Vai pašvērtējumu var mainīt?
Jā. Pētījumi rāda, ka pašvērtējums dzīves laikā mainās un to var mērķtiecīgi stiprināt, mainot attiecības ar iekšējo kritiķi, uzkrājot veiksmes pieredzi un, ja vajag, ar psihoterapijas palīdzību.
Vai augsts pašvērtējums var būt problēma?
Veselīgs augsts pašvērtējums nav problēma. Problemātisks ir narcisisms, tas ir, trausla pārākuma sajūta, kas pastāvīgi jāaizstāv. Atšķirība: veselīgs pašvērtējums ļauj atzīt kļūdas, bet narcisisms ne.
Vai tests der pusaudžiem?
Rozenberga skala sākotnēji tika izveidota tieši pusaudžu pētīšanai, tāpēc tā der aptuveni no 13 gadu vecuma. Tomēr pusaudžu pašvērtējums dabiski svārstās vairāk nekā pieaugušo.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Aprēķini notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas vai saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Rosenberg M. (1965). Society and the Adolescent Self-Image. Princeton University Press.
- Rosenberg Self-Esteem Scale: publiski pieejama klasiskā skala (University of Maryland).
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.