Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Eksāmenu stress: padomi skolēniem un vecākiem

Stress un miegs VisiTesti.lv redakcija
Eksāmenu stress: padomi skolēniem un vecākiem
Foto: StockSnap (CC0)

Pavasaris un vasaras sākums daudzām ģimenēm nozīmē dzīvi eksāmenu režīmā: mācīšanās līdz vēlai naktij, īss miegs, saspringtas brokastis un gaisā virmojošs jautājums „bet ja nenokārtošu?” Labas ziņas ir divas: eksāmenu stresu var savaldīt ar diezgan vienkāršiem līdzekļiem, un daļa no tā pat ir noderīga. Šis raksts ir paredzēts abām pusēm, gan tiem, kas kārto eksāmenus, gan viņu vecākiem.

Vispirms: stress nav ienaidnieks

Fizioloģiska patiesība, ko vērts zināt pirms eksāmena: vidēja līmeņa spriedze uzlabo rezultātus, jo mobilizē uzmanību, atmiņu un reakciju (psiholoģijā to sauc par Jerkesa-Dodsona likumu: rezultātu līkne ceļas līdz ar spriedzi līdz noteiktam punktam un tikai pēc tam krīt). Problēma ir nevis uztraukums, bet tā interpretācija: pētījumi rāda, ka studenti, kurus iemācīja straujos sirdspukstus nolasīt kā „ķermenis mani gatavo cīņai” (nevis „es sabrūku”), uzrāda labākus rezultātus. Formula ir vienkārša: uztraukums ir degviela. Cīnīties vajag nevis ar to, bet ar diviem īstajiem ienaidniekiem, tas ir, ar neefektīvu mācīšanos un miega graušanu.

Mācīšanās, kas darbojas (un kas tikai nomierina)

Zinātnes secinājumi par mācīšanos ir nepatīkami, bet noderīgi: populārākās metodes, tas ir, pārlasīt vēlreiz un iezīmēt ar marķieri, gandrīz nedarbojas. Tās rada „pazīstamības ilūziju”: teksts šķiet zināms, jo ir redzēts, bet no atmiņas to izvilkt neizdodas. Darbojas, lūk, kas:

  1. Aktīva atsaukšana atmiņā ir mācīšanās karalis: aizvērt burtnīcu un atbildēt sev, risināt iepriekšējo gadu eksāmenu uzdevumus, izskaidrot tēmu draugam vai vismaz sienai. Katra reize, kad informācija tiek izvilkta no atmiņas, nostiprina pēdas desmitkārt vairāk nekā vēl viena pārlasīšana.
  2. Izkliedēta atkārtošana: trīs reizes pa stundai ar pārtraukumiem nedēļas laikā paliek atmiņā labāk nekā sešas stundas pēc kārtas naktī pirms eksāmena. Kalendārs uzvar maratonu.
  3. Jaukšana: risināt dažāda veida uzdevumus pārmaiņus (nevis simts vienādus pēc kārtas) ir grūtāk, bet tieši tā veidojas spēja atpazīt, kuru metodi lietot, un tieši to eksāmens arī pārbauda.
  4. Miegs kā mācīšanās daļa. Atmiņa tiek nostiprināta miegā, tāpēc nakts kalšana ir atmiņas zagšana pašam no sevis: tas, kas iekalts trijos naktī, līdz rītam paliek fragmentos. Pēdējā nedēļā miegs ir nevis greznība, bet stratēģija, un naktī pirms eksāmena 8 stundas miega dod vairāk punktu nekā 4 stundas atkārtošanas.

Trauksmes savaldīšana: pirms eksāmena un tā laikā

Nedēļas iepriekš. Lielākais trauksmes avots ir neskaidrs drauds. To mazina konkrētība: reāls plāns (kas, kad, cik), iepriekšējo gadu eksāmenu risināšana reālos apstākļos (ar taimeri, bez telefona, tas ir, „ekspozīcija” eksāmena formātam) un rezerves scenārija nosaukšana. Pēdējais ir spēcīgāks, nekā šķiet: mierīga atbilde uz jautājumu „bet kas notiks, ja tiešām nenokārtošu?” (atkārtota kārtošana, citi ceļi, iestāšanās nākamgad) noņem katastrofas smagumu, jo smadzenes pārstāj cīnīties ar nenosauktām šausmām. Ja trauksme ir spēcīga pastāvīgi, trauksmes tests palīdzēs saprast, vai tā ir eksāmenu vai plašāka tēma.

Vakarā pirms eksāmena. Viegla atkārtošana (tikai pārskatīt shēmas, nemācīties neko jaunu), lietas salocītas, modinātāji (divi), ekrāni nost stundu pirms miega. Grūti aizmigt? Tas ir normāli. Pat slikta nakts pirms eksāmena rezultātus dramatiski nesabojā (adrenalīns kompensē), bet panika par to, ka nevar aizmigt, gan sabojā. Vienkārši gulieties mierīgi, jo atpūta bez miega arī ir atpūta.

Eksāmena laikā palīdz trīs tehnikas:

  • Fizioloģiskā nopūta panikas vilnim: dubulta ieelpa caur degunu un gara izelpa caur muti, divas vai trīs reizes, ir ātrākais zināmais veids, kā nomierināt nervu sistēmu (iedarbojas 30 līdz 60 sekunžu laikā).
  • Izrakstīšana: ja galva „iestrēgusi ciklā”, 30 sekundes uz melnraksta izrakstiet visu, kas neliek mieru. Pētījumos (Ramirezs un Beiloka, Science) īsa trauksmes izrakstīšana pirms testa ievērojami uzlaboja trauksmaino skolēnu rezultātus.
  • Enkurs uzdevumā: panika dzīvo nākotnē („nenokārtošu”), bet darbs notiek tagadnē. Atgrieziet skatienu pie konkrētā jautājuma, bet to, kas neiet, izlaidiet un atgriezieties vēlāk (pirmā vieglā atbilde pārslēdz smadzenes no draudu uz darba režīmu).

Vecākiem: kā palīdzēt, nevis pielikt klāt

Godīga patiesība: ievērojama daļa eksāmenu stresa bērniem nāk nevis no eksāmeniem, bet no mājām. Pētījumi ir konsekventi: bērnu eksāmenu trauksme cieši korelē ar to, cik lielā mērā vecāku mīlestība un miers šķiet atkarīgi no rezultātiem. Tāpēc:

  • Nošķiriet bērnu no atzīmes, skaļi. Teikums, kas vajadzīgs katram absolventam: „Eksāmens mēra sagatavotību, nevis tevi. Lai kā būtu, mūsu attiecībās tas neko nemaina.” Tā nav motivācijas mazināšana, bet drošības pamats, uz kura motivācija vispār var darboties.
  • Mazāk jautājumu „cik iemācījies?”, vairāk loģistikas. Jūsu zona ir nevis kontrole, bet apstākļi: ēdiens, miers mājās, aizvešana, otrs modinātājs. Kontrole („sēdies mācīties!”) pusaudža gados dod pretēju efektu.
  • Sargājiet miegu un pārtraukumus maigi: nevis „ej gulēt!”, bet vakariņas bez ekrāniem un mājas ritms, kas pats liek atpūsties.
  • Sekojiet sarkanajiem karogiem: neēšana vai pārēšanās, bezmiegs vairākas naktis, panikas lēkmes, „viss ir bezjēdzīgi”, pilnīga noslēgšanās. Tas vairs nav „eksāmenu laiks”, bet signāls runāt un vajadzības gadījumā meklēt palīdzību (ģimenes ārsts, psihologs; bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111 visu diennakti; Skalbes krīzes tālrunis 116 123).
  • Pārbaudiet savu termometru. Bērni nolasa vecāku trauksmi bez vārdiem. Ja paši esat saspringti par bērna eksāmeniem vairāk nekā viņš, stresa tests ir paredzēts jums, un vismaz neapspriediet savas bailes bērna klātbūtnē.

Perspektīva, kas dziedē

Un nobeigumā fakts, ko pēc desmit gadiem apstiprina katrs, kurš eksāmenu nokārtoja un kurš nenokārtoja: skolas eksāmeni ir vārti, nevis spriedums. Gandrīz katru mērķi var sasniegt vairākos ceļos: ar atkārtotu kārtošanu, ar koledžas un universitātes tiltiem, ar iestāšanos nākamgad, ar studijām ārzemēs. Eksāmenu, kas šodien šķiet kā visas dzīves tiesa, lielākā daļa pieaugušo atceras miglaini, bet iemācīto prasmi strādāt ar savu spriedzi izmanto visu mūžu. Tieši tas šeit arī ir īstais brieduma eksāmens.

Šis raksts ir izglītojošs.

Avoti: Dunlosky J. u. c. (2013). Improving students’ learning with effective learning techniques. Psychological Science in the Public Interest; Ramirez G., Beilock S. L. (2011). Writing about testing worries boosts exam performance. Science; Jamieson J. P. u. c. (2016). Reappraising stress arousal improves performance and reduces evaluation anxiety in classroom exam situations. Social Psychological and Personality Science; Walker M. Why We Sleep (nodaļas par miegu un atmiņu).

Vai šī lapa jums bija noderīga?

Līdzīgi raksti