2026. gada 9. jūnijs
Izdegšana vai depresija? Kā tās atšķirt un ko darīt
Nogurums, apātija, „neko vairs negribu”. Izdegšana vai jau depresija? Skaidras atšķirības, kāpēc tās svarīgi nošķirt, un ko darīt katrā gadījumā.
Lasīt rakstuIevadiet vismaz 2 burtus. Meklējam starp 313 testiem un 36 rakstiem.
↑ ↓ izvēlēties, Enter atvērt, Esc aizvērt. Meklēšanu atver arī taustiņš /
Depresija ir viens no visbiežākajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem stāvokļiem. No malas tā bieži izskatās pēc slinkuma vai „slikta rakstura”, bet no iekšpuses tā jūtas kā personīga vaina. Tieši tāpēc no pirmajiem simptomiem līdz palīdzībai vidēji paiet vairāki gadi, un ar šiem rakstiem mēs vēlamies šo ceļu saīsināt.
Šeit atradīsiet tekstus par to, kā atpazīt depresijas simptomus, ar ko tā atšķiras no izdegšanas un sezonāla noguruma, kā izprast bipolārus traucējumus un, pats galvenais, kā palīdzēt tuvam cilvēkam, kurš slimo. Katrs raksts ir saistīts ar testu sevis pārbaudei un norāda, kur meklēt palīdzību.
2026. gada 9. jūnijs
Nogurums, apātija, „neko vairs negribu”. Izdegšana vai jau depresija? Skaidras atšķirības, kāpēc tās svarīgi nošķirt, un ko darīt katrā gadījumā.
Lasīt rakstu2025. gada 1. decembris
Ko teikt un ko neteikt cilvēkam ar depresiju, kā palīdzēt viņam saņemt palīdzību, ko darīt, dzirdot domas par nāvi, un kā nesalūzt pašam.
Lasīt rakstu2025. gada 28. oktobris
Kāpēc no oktobra gribas tikai gulēt un ēst ogļhidrātus? Sezonālās depresijas pazīmes, atšķirība no ziemas noguruma, gaismas terapija un citi līdzekļi.
Lasīt rakstu2025. gada 15. jūlijs
Visiem ir labākas un sliktākas dienas. Kad svārstības kļūst par bipolāriem traucējumiem? Mānija un depresija, I un II tips un kāpēc diagnoze kavējas.
Lasīt rakstu2024. gada 2. janvāris
Ar ko pēcdzemdību depresija atšķiras no „baby blues”, kā to atpazīt (arī tētiem), kāpēc tā nav mātes neveiksme un kur meklēt palīdzību.
Lasīt rakstuPēc meklējuma šajā tēmā raksti netika atrasti. Pamēģiniet citu vārdu vai meklējiet visos rakstos.
Skumjas nāk viļņveidīgi, reaģē uz apstākļiem un pāriet. Depresija ir pastāvīga (vismaz divas nedēļas, lielāko dienas daļu), nereaģē pat uz labām ziņām un skar ne tikai garastāvokli, bet arī enerģiju, miegu, apetīti un domāšanu. Izšķirošais jautājums: vai jūs vēl spējat par kaut ko priecāties?
Sāciet ar ģimenes ārstu vai vērsieties pie psihiatra, psihologa vai psihoterapeita. Ja jūtaties ļoti slikti, bezmaksas emocionālo atbalstu visu diennakti sniedz krīzes tālrunis 116 123 (biedrība „Skalbes”), bet tiešu briesmu gadījumā zvaniet 112.
Esiet blakus, nemēģinot viņu „salabot”, piedāvājiet konkrētu palīdzību (nevis „saki, ja kaut ko vajag”) un palīdziet sasniegt speciālistu. Izvairieties no frāzēm „saņemies” vai „citiem ir vēl sliktāk”. Par to šajā tēmā ir atsevišķs, detalizēts raksts.