Psihologs Džons Gotmans četrus gadu desmitus darīja to, ko pirms viņa neviens sistemātiski nebija darījis: sēdināja pārus „mīlestības laboratorijā”, filmēja viņu strīdus, mērīja pulsu un stresa hormonus, bet pēc tam gadu desmitiem sekoja, kuri palika kopā. Rezultāts kļuva par leģendu: pēc dažu minūšu strīda ieraksta viņš iemācījās paredzēt šķiršanos ar aptuveni 90 procentu precizitāti. Prognozes kodolā ir četri saskarsmes modeļi, kurus viņš nosauca par Apokalipses jātniekiem.
Svarīgākā ziņa pirms saraksta: jātnieki reizēm apciemo visus pārus. Atšķiras tikai tas, vai viņi kļūst par pastāvīgiem iemītniekiem un vai pāris prot viņus izraidīt.
1. jātnieks: Kritika, „problēma esi tu”
Atšķirība starp sūdzību un kritiku ir visa attiecību anatomija. Sūdzība runā par uzvedību: „es sadusmojos, ka tu nenomazgāji traukus, lai gan bijām norunājuši”. Kritika runā par personību: „tev vienmēr ir vienalga, tu vienkārši esi egoists”. Vārdi „vienmēr”, „nekad” un jautājums „kas ar tevi nav kārtībā?” ir kritikas formastērps.
Kritika ir bīstama nevis tāpēc, ka sāp, bet tāpēc, ka aicina otro un trešo jātnieku: uzbruktais cilvēks aizstāvas vai uzbrūk pretī, un saruna par traukiem kļūst par tiesu par personību.
Pretlīdzeklis ir maigs sākums. Sāciet ar sevi un situāciju, nevis ar partnera raksturu: „es jūtos [..], kad [konkrēta uzvedība], man vajag [konkrēts lūgums]”. Gotmana dati ir nežēlīgi: pēc pirmajām trim strīda minūtēm var paredzēt tā beigas, jo kā sāksiet, tā arī beigsiet.
2. jātnieks: Nicinājums, bīstamākais no četriem
Nicinājums ir kritika no augšas: sarkasms, izsmiekls, acu bolīšana, atdarināšana, „nu protams, ko gan vairāk no tevis var gaidīt”. Tā vēstījums ir nevis „tu kļūdījies”, bet „tu esi zemāk par mani”.
Gotmana pētījumos nicinājums ir spēcīgākais atsevišķais šķiršanās pareģotājs. Un ne tikai šķiršanās: pāros, kur nicinājuma ir daudz, partneri biežāk slimo ar infekcijas slimībām, jo pastāvīga nicināšana izmērāmi pazemina imunitāti. Nicinājums nekad nav „tikai joks”, tas vienmēr vēsta par uzkrātu, gadiem audzētu aizvainojumu.
Pretlīdzeklis ir cieņas un pateicības kultūra. Nicinājums neaug augsnē, kur regulāri tiek pamanīts, kas partnerī ir labs. Tas izklausās saldi, bet mehānika ir sausa: smadzenes redz to, ko meklē, bet „pateicības režīms” (skaļi pamanīt vienu labu lietu dienā) pārregulē filtru, caur kuru skatāties uz savu cilvēku. Vecs aizvainojums, kas ir nicinājuma saknēs, ir atsevišķas sarunas tēma, labāk ar speciālista palīdzību.
3. jātnieks: Aizsardzība, „es te neesmu vainīgs”
Uzbruktais cilvēks aizstāvas, un tas ir dabiski. Taču pastāvīga aizsardzība („es neesmu…”, „bet tu pats!”, „es tikai tāpēc, ka tu…”) satur slēptu vēstījumu: problēma nav manī, tātad tā ir tevī. Pretuzbrukums un upura pozīcija ir divas tās formas, un abas konfliktu nevis risina, bet uzskrūvē, jo katra aizsardzība otram izklausās kā jauns uzbrukums.
Pretlīdzeklis ir uzņemties savu daļu. Pat ja jūsu atbildība ir tikai 20 procenti, sāciet ar to: „tev taisnība, es tiešām apsolīju un aizmirsu”. Tā nav kapitulācija, bet ieroču nolikšanas signāls: pētījumos tieši daļējas atbildības atzīšana visbiežāk pārslēdz strīdu no cīņas uz risinājumu.
4. jātnieks: Norobežošanās, siena cilvēka vietā
Norobežošanās (stonewalling) ir tad, kad viens partneris „izslēdzas”: apklust, skatās garām, atbild „labi, labi”, ieslīgst telefonā vai aiziet uz citu istabu. Biežāk to dara vīrieši, un gandrīz vienmēr to nolasa kļūdaini, kā vienaldzību. Gotmana mērījumi parādīja patiesību: norobežojušā cilvēka pulss strīda laikā bieži pārsniedz 100 sitienus minūtē. Tā nav vienaldzība, bet fizioloģiska pārkaršana (flooding): nervu sistēma ir pārslogota, un cilvēks noslēdzas, jo vairs nespēj apstrādāt notiekošo.
Problēma ir tā, ka siena otram partnerim ir visnepanesamākā no visām reakcijām, tāpēc viņš sāk klauvēt skaļāk (vairāk kritikas), bet siena kļūst biezāka.
Pretlīdzeklis ir norunāta pauze. Kad kāds pārkarst, strīdu aptur norunātā veidā: „man vajag pārtraukumu, atgriezīsimies pie tā pēc pusstundas”, ar obligātu otro daļu, tas ir, atgriezties solītajā laikā. Ar 20 līdz 30 minūtēm īsta pārtraukuma (nevis domu malšanas, bet nomierinošas nodarbes) pietiek, lai fizioloģija atjaunotos. Pauze bez atgriešanās ir tā pati norobežošanās, bet pauze ar atgriešanos ir briedušākais konflikta rīks.
Ko vēl parādīja laboratorija
Attiecība 5 pret 1. Stabilos pāros pat konflikta laikā uz vienu negatīvu mikrosignālu ir pieci pozitīvi (smaids, pieskāriens, humors, galvas mājiens). Laimīgus pārus no nelaimīgiem atšķir nevis konfliktu daudzums, bet tas, kas notiek starp konfliktiem un to iekšienē.
69 procenti konfliktu ir mūžīgi. Divas trešdaļas pāru domstarpību nav atrisināmas problēmas, bet pastāvīgas atšķirības (vajadzība pēc kārtības, sabiedriskuma līmenis, attieksme pret naudu), kas izriet no personībām. Laimīgi pāri tās neatrisina, bet iemācās par tām runāt ar humoru un bez jātniekiem. Ja jūsu konflikti griežas pa apli par vienu un to pašu tēmu, visticamāk, tā nav neveiksme, bet normāla mūžīga atšķirība, kurai vajag nevis risinājumu, bet dialogu.
Labošanas mēģinājumi ir slepens superierocis. Frāze „pagaidi, es pārspīlēju”, joks, pastiepta roka strīda vidū: Gotmans to sauc par repair attempts, un to pieņemšana paredz attiecību nākotni labāk nekā pats strīda saturs.
Pārbaudiet savu pāri
Ātrs audits: kurš jātnieks jūsu mājās ir visbiežākais? Gandrīz katram pārim ir savs jātnieku duets, visbiežāk kritika un aizsardzība vai kritika un norobežošanās. Objektīvāku priekšstatu dos attiecību laimes tests un konfliktu risināšanas tests, bet visinteresantāk tos izpildīt abiem un salīdzināt. Ja jātnieki jūsu mājās dzīvo jau sen un saviem spēkiem tos izraidīt neizdodas, pāru terapija (daļa speciālistu strādā tieši ar Gotmana metodi) nav zaudējuma atzīšana, bet tas pats, kas treneris sportā: tehnikas apmācība, kamēr vēl ir ko trenēt.
Šis raksts ir izglītojošs un neaizstāj speciālista konsultāciju.
Avoti: Gottman J. M., Silver N. The Seven Principles for Making Marriage Work (1999); Gottman J. M. (1994). What Predicts Divorce? The Relationship Between Marital Processes and Marital Outcomes. Lawrence Erlbaum; Kiecolt-Glaser J. K. u. c. (1993). Negative behavior during marital conflict is associated with immunological down-regulation. Psychosomatic Medicine.