Konfliktu risināšanas tests
Konflikti ir neizbēgami, atšķiras tikai tas, ko mēs ar tiem darām. Vieni metas aizstāvēt savu taisnību, citi meklē visiem piemērotu risinājumu, vēl citi piekāpjas miera labad, bet daži vienkārši pazūd no sarunas. Psihologi K. Tomass un R. Kilmans šos modeļus aprakstīja pēc divām asīm: neatlaidības (cik ļoti aizstāvam savas intereses) un sadarbības (cik ļoti ņemam vērā otra intereses).
Divpadsmit ikdienas situācijas, no darba līdz ģimenei, parādīs jūsu dominējošo konfliktu risināšanas stilu un tā stiprās un vājās puses. Atbildiet, kā rīkojaties patiesībā, nevis kā „vajadzētu”.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Pieci konfliktu risināšanas stili
Kenets Tomass un Ralfs Kilmans pagājušā gadsimta 70. gados aprakstīja konfliktu uzvedības modeli pēc divām asīm: neatlaidības (cik ļoti aizstāvam savas intereses) un sadarbības (cik ļoti ņemam vērā otru). No to kombinācijām rodas pieci stili:
- Sacensība (augsta neatlaidība, maza piekāpība), „uzvaru es”: ātra, stingra savas nostājas aizstāvēšana.
- Sadarbība (augsta + augsta), „uzvaram abi”: rūpīga vajadzību noskaidrošana un kopīgs risinājums.
- Kompromiss (vidēja + vidēja), „uz pusēm”: ātra savstarpēju piekāpšanos apmaiņa.
- Izvairīšanās (maza + maza), „ne tagad”: atkāpšanās no konflikta.
- Piekāpšanās (maza neatlaidība, augsta piekāpība), „uzvari tu”: piekāpšanās attiecību labad.
Kad kurš stils ir labākais?
Modeļa būtība ir nevis atrast „labāko” stilu, bet iemācīties izvēlēties. Sacensība ir nepieciešama krīzēs un principiālu robežu aizstāvēšanā. Sadarbība der svarīgākajās attiecībās un sarežģītos lēmumos, kur vajadzīga abu pušu iesaiste. Kompromiss der, kad laiks ir ierobežots un jautājums ir vidēji svarīgs. Izvairīšanās der sīkumos un sakarsētās situācijās, kur pauze ir vērtīgāka par sarunu. Piekāpšanās der, kad jautājums otram ir svarīgāks nekā jums vai kad saprotat, ka esat kļūdījies.
Problēmas sākas tad, kad viens stils kļūst par automātisku atbildi uz visu: mūžīgais cīnītājs grauj attiecības, mūžīgais izvairītājs krāj neatrisinātus parādus, mūžīgais piekāpējs izdzēš sevi. Testa rezultāts parāda tieši jūsu automātisko reakciju, un tās apzināšanās ir pirmais solis uz izvēles brīvību.
Kā strīdēties veselīgi: daži universāli noteikumi
Neatkarīgi no stila veselīgu konfliktu veido dažas prasmes. Nošķiriet cilvēku no problēmas: „mēs pret problēmu”, nevis „es pret tevi”. Runājiet par vajadzībām, nevis nostājām: aiz „gribu atvaļinājumu pie jūras” var slēpties vajadzība atpūsties no cilvēkiem, ko apmierinātu arī kalni. Lietojiet „es” valodu: „es jūtos ignorēts, kad...” vietā „tu vienmēr...”. Un noslēdziet ar izlīgumu: konflikts bez izlīguma paliek kā atvērts fails, kas noslogo atmiņu.
Konfliktu prasmes cieši saistītas ar plašāku emocionālo pratību: ja gribat ieskatīties dziļāk, izpildiet emocionālā intelekta un empātijas testus, jo tie parādīs resursus, uz kuriem balstās veselīga strīdēšanās.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kurš konfliktu risināšanas stils ir labākais?
Universāla nav, jo katram stilam ir situācijas, kurās tas ir optimāls. Ilgstošās attiecībās un svarīgos jautājumos labākos rezultātus dod sadarbība, bet krīzē vajag sacensību, un sīkumā pietiek ar kompromisu vai izvairīšanos.
Vai konfliktu stilu var mainīt?
Jā, stils ir ieradums, nevis daba. Pirmais solis ir pamanīt savu automātisko reakciju (tam arī ir šis tests), bet otrais ir apzināti izmēģināt citu uzvedību mazās, drošās situācijās.
Mans stils darbā un mājās atšķiras. Vai tā gadās?
Ļoti bieži: cilvēks darbā var būt cīnītājs, bet mājās piekāpīgs (vai otrādi). Testu vērts izpildīt divreiz, domājot par dažādām situācijām, jo atšķirība pati par sevi daudz pasaka.
Vai izvairīties no konflikta vienmēr ir slikti?
Nē, pauze sakarsētā situācijā vai sīkuma palaišana garām ir veselīga. Slikti ir tad, kad izvairīšanās kļūst par vienīgo instrumentu: tad svarīgi jautājumi gadiem paliek neatrisināti un pārvēršas aizvainojumos.
Kā izturēties pret cilvēku, kurš vienmēr sacenšas?
Neļaujiet sevi ievilkt spēlē „kurš kuru”: atgrieziet sarunu pie faktiem un kopīgā mērķa, stingri turiet savas robežas un svarīgas vienošanās fiksējiet rakstiski. Ja tuvās attiecībās agresija ir pastāvīga, izpildiet toksisku attiecību testu.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Thomas K. W., Kilmann R. H. (1974). Thomas-Kilmann Conflict Mode Instrument. XICOM.
- Fisher R., Ury W. (1981). Getting to Yes: Negotiating Agreement Without Giving In. Houghton Mifflin.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.