Sociālās trauksmes tests

Kas ir sociālā trauksme?

Sociālās trauksmes traucējumi (saukti arī par sociālo fobiju) ir spēcīgas un pastāvīgas bailes no situācijām, kurās citi var cilvēku vērot un vērtēt: sarunām, publiskas uzstāšanās, ēšanas vai rakstīšanas citu klātbūtnē, atrašanās uzmanības centrā. Baiļu kodols ir pārliecība, ka cilvēks izskatīsies muļķīgi, tiks pazemots vai atstumts.

Tās ir vienas no biežākajām garīgās veselības grūtībām: dzīves laikā tās piedzīvo aptuveni 7-12 % cilvēku. Visbiežāk tās sākas pusaudža gados un bez palīdzības var turpināties gadu desmitiem, jo izvairīšanās neļauj uzkrāt pieredzi, kas bailes atspēkotu.

Zinātniskos pētījumos un klīniskajā praksē sociālo trauksmi vērtē ar tādām aptaujām kā SPIN (Social Phobia Inventory) un Lībovica sociālās trauksmes skala (LSAS). Šis tests veidots pēc tām pašām simptomu grupām (bailes, izvairīšanās un ķermeņa reakcijas), bet ar mūsu pašu jautājumiem.

Kautrība, introversija vai sociālā fobija?

Šos trīs jēdzienus bieži jauc, lai gan tie būtiski atšķiras:

• Introversija: enerģijas virziens, nevis bailes, jo introverts var lieliski komunicēt, vienkārši ātrāk nogurst un dod priekšroku mazākam sociālo kairinājumu daudzumam
• Kautrība: viegla neveiklība jaunās situācijās, kas parasti pāriet, kad cilvēks iejūtas, un netraucē dzīvot
• Sociālā trauksme: spēcīgas bailes tikt vērtētam, kas rada ciešanas, liek izvairīties no situācijām un ierobežo dzīvi (darbu, studijas, attiecības)

Kā sociālā trauksme uztur pati sevi?

Sociālā trauksme darbojas kā apburtais loks. Pirms situācijas ieslēdzas katastrofiskas prognozes („visi redzēs, kā es sarkstu”), tās rada spriedzi un ķermeņa simptomus, uzmanība pievēršas sevis vērošanai, un sarunāties patiešām kļūst grūtāk. Pēc situācijas sākas „sekcija”: stundām ilgi tiek analizēts, kas izskanēja ne tā. Bet nākamreiz no situācijas vienkārši izvairās.

Tieši izvairīšanās ir galvenais mehānisms, kas bailes iesaldē: ja no situācijas izvairās, smadzenes nekad nesaņem pierādījumu, ka katastrofa nebūtu notikusi. Tāpēc efektīva ārstēšana vienmēr ietver pakāpenisku, drošu atgriešanos biedējošās situācijās, tas ir, eksponēšanu.

Kā ārstē sociālo trauksmi?

Pirmās izvēles ārstēšana ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT): darbs ar katastrofiskām domām, uzmanības trenēšana un pakāpeniska eksponēšana. Pētījumi rāda būtisku uzlabojumu lielākajai daļai cilvēku, un prasmes saglabājas arī pēc terapijas beigām. Vidēji smagos un smagos gadījumos ārsts var nozīmēt arī medikamentus (visbiežāk SSAI grupas antidepresantus), jo tie īpaši palīdz sākumā, kamēr terapija vēl nav uzņēmusi apgriezienus.

Pēc palīdzības var vērsties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihologa. Ja zvans šķiet nepārvarams, daudzviet var pierakstīties tiešsaistē, turklāt pierakstīties var palīdzēt tuvinieks. Steidzams emocionāls atbalsts visu diennakti ir pieejams pa tālruni 116 123.