Reakcijas laika tests
Reakcijas laiks ir laiks no brīža, kad pamanāt signālu, līdz brīdim, kad uz to atbildat ar kustību. Šajā testā signāls ir vienkāršs: laukums no sarkana kļūst zaļš, un jums pēc iespējas ātrāk uz tā jānoklikšķina, jāpieskaras tam vai jānospiež atstarpes taustiņš.
Jūs veiksiet 7 mēģinājumus. Gaidīšanas laiks katru reizi ir nejaušs, tāpēc brīdi uzminēt neizdosies: ja nospiedīsiet par agru, mēģinājums netiks skaitīts un būs jāatkārto. Rezultāts ir jūsu mēģinājumu mediāna, jo tā mazāk atkarīga no viena nejauši lēna vai ātra mēģinājuma.
Sagatavojieties uzdevumam
Šī nav anketa, bet īss uzdevums, kurā tiek mērīts laiks. Izpildiet to mierīgā vietā, kur nekas netraucē. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir reakcijas laiks?
Vienkāršās reakcijas laiks ir laiks, kurā cilvēks atbild uz vienu skaidru signālu ar vienu iepriekš zināmu kustību. Šajā laikā acs pamana izmaiņas, signāls nonāk smadzeņu redzes apvidos, lēmums „tagad!” tiek nodots kustību vadošajiem apvidiem, un tie sūta komandu rokas muskuļiem.
Psiholoģijā izšķir vienkāršo reakciju (viens signāls, viena atbilde) un izvēles reakciju (vairāki signāli, vairākas atbildes). Šis tests mēra vienkāršo reakciju, tāpēc atbilde ir ātrāka un mazāk atkarīga no domāšanas, bet vairāk no možuma un koncentrēšanās.
Kāds reakcijas laiks ir normāls?
Plašā pētījumā (Woods u. c., 2015), kurā piedalījās gandrīz 1500 pieaugušo vecumā no 18 līdz 65 gadiem, vidējais vienkāršās reakcijas laiks uz redzes signālu bija ap 230 ms, bet, atskaitot iekārtu aizturi, ap 213 ms. Pētnieki arī konstatēja, ka ar gadiem reakcija palēninās apmēram par pusmilisekundi gadā, savukārt dzimums un izglītība to būtiski neietekmēja.
Mērot tiešsaistē, rezultāti gandrīz vienmēr ir garāki: datora pele, tastatūra, skārienekrāns, ekrāna atsvaidze un pārlūks pieliek no dažām milisekundēm līdz pat dažiem desmitiem. Tāpēc šī testa rezultātu robežas noteiktas, ņemot vērā šo papildu aizturi, un rezultātu vērts uztvert kā aptuvenu.
No kā atkarīgs, vai reakcija ir ātrāka vai lēnāka?
Reakcijas laiks nav nemainīgs lielums. To ietekmē daudzas lietas:
- Možums un nogurums: pēc negulētas nakts reakcija ievērojami palēninās, bet izklaidība to pagarina vēl vairāk.
- Vecums: vienkāršā reakcija palēninās pakāpeniski. Pēc tā paša pētījuma datiem, visvairāk palēninās kustības sākums, nevis signāla pamanīšana.
- Ierīce: vadu pele un datora ekrāns parasti ir ātrāki par telefonu vai bezvadu ierīcēm.
- Gaidīšanas ilgums: ja signāla brīdis zināms iepriekš, to var uzminēt un nospiest, negaidot signālu. Tāpēc šajā testā gaidīšana ir nejauša, no 1,5 līdz 4 sekundēm, lai rezultāts rādītu reakciju, nevis minējumu.
- Alkohols un dažas zāles: tie palēnina reakciju, tāpēc vadīt auto reibumā vai lietojot miegainību izraisošas zāles ir bīstami.
Kā izpildīt testu precīzāk?
Vislabāk testu pildīt ar datoru, turot pirkstu virs peles pogas vai atstarpes taustiņa, klusā vietā un bez citām atvērtām programmām. Atkārtojot testu ik pēc dažām dienām vienā un tajā pašā ierīcē, var redzēt savas izmaiņas, jo iekārtas aizture tad paliek nemainīga.
Ja jūs interesē ne tikai ātrums, bet arī uzmanība, izmēģiniet Strūpa testu, kurā jāreaģē ātri, bet nedrīkst ļauties traucēkļiem, un uzmanības koncentrācijas testu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc mans laiks ir garāks par 200 ms, par kurām raksta internetā?
Rezultāti ap 200 ms parasti izmērīti laboratorijās, kur iekārtu aizture ir zināma un tiek atskaitīta. Pārlūkā ekrāns, pele vai skārienekrāns pieliek papildu aizturi, tāpēc tas pats cilvēks internetā parasti iegūst par dažiem desmitiem milisekunžu garāku laiku.
Kāpēc rezultāts ir mediāna, nevis vidējais?
Mediāna ir vidējā vērtība, ja visus mēģinājumus sakārto no ātrākā līdz lēnākajam. Tā mazāk atkarīga no viena negaidīti lēna mēģinājuma, piemēram, ja tajā brīdī pamirkšķinājāt, tāpēc labāk atspoguļo jūsu parasto reakciju.
Kas notiek, ja nospiežu par agru?
Šāds mēģinājums netiek skaitīts un tiek atkārtots. Par pārāk agru uzskata arī nospiešanu ātrāk nekā 100 ms pēc krāsas maiņas, jo tik ātri cilvēks reaģēt nespēj: tas ir minējums, nevis reakcija.
Vai reakcijas laiks parāda intelektu?
Nē. Zinātniskos pētījumos reakcijas ātrums nedaudz saistās ar dažām spējām, taču viens šāds mērījums par intelektu gandrīz neko nepasaka. Šis tests parāda tikai to, cik ātri šodien reaģējāt uz vienkāršu signālu.
Vai reakcijas laiku var uzlabot?
Daļēji jā. Visvairāk palīdz pietiekams miegs, kustības un koncentrēšanās pirms uzdevuma. Atkārtojot to pašu uzdevumu, rezultāts nedaudz uzlabojas, jo pie tā pierod, tomēr lielas pārmaiņas gaidīt nevajadzētu.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Woods D. L., Wyma J. M., Yund E. W., Herron T. J., Reed B. (2015). Factors influencing the latency of simple reaction time. Frontiers in Human Neuroscience, 9, 131.
- Deary I. J., Liewald D., Nissan J. (2011). A free, easy-to-use, computer-based simple and four-choice reaction time programme: the Deary-Liewald reaction time task. Behavior Research Methods, 43(1), 258-268.
- Jensen A. R. (2006). Clocking the Mind: Mental Chronometry and Individual Differences. Amsterdam: Elsevier.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.